Uzvaras laukuma izveidei atbilstoši 1939.gada projektam nāktos nojaukt ne tikai Uzvaras pieminekli
Saeimas izskatīšanai iesniegto iniciatīvu par Uzvaras laukuma pārveidi atbilstoši 1939.gada konkursa rezultātiem Rīgas dome uzskata par nerealizējamu.
1939. gada konkursā apskatītā teritorija aptver zemes gabalus starp Dzelzceļa tiltu, Daugavas krastmalu, AB dambi (ietverot Āgenskalna līci), Vanšu tiltu, Balasta dambi, Aleksandra Grīna bulvāri, Aleksandra Grīna bulvāra turpinājumu cauri pašreizējai apbūvei līdz Friča Brīvzemnieka ielai un teritoriju gar dzelzceļu līdz Dzelzceļa tiltam.
Pēckara periodā šajā teritorijā ir uzbūvēts: Akmens tilts; Nacionālās bibliotēkas ēka kvartālā starp Mūkusalas, Akmeņu, Valguma ielu un Uzvaras bulvāri; Nacionālas bibliotēkas infrastruktūras objekts Mūkusalas ielā 5; izveidots Dzelzceļa muzejs Uzvaras bulvārī 2A; Boulinga centrs Uzvaras bulvārī 10; piemineklis Atbrīvotājiem pašreizējā Uzvaras parka teritorijā; veikta atsevišķu privātmāju rekonstrukcija Hermaņa ielā; daudzstāvu dzīvojamās mājas un viesnīca Aleksandra Grīna bulvāri; "Preses nama" ēka Balasta dambī 2; "Swedbank" administratīvā ēka pie Vanšu tilta; Vanšu tilts; dzīvojamā ēka un viesnīca Kuģu ielā, kā arī iekškvartāla apbūve starp Kuģu un Valguma ielu, starp Valguma ielu un Raņķa dambi.
Minētās būves ir būtiski izmainījušas konkursā apskatāmās teritorijas apbūves iespējas. Tā realizācijai vajadzētu nojaukt tikko uzbūvēto daudzu miljonu eiro vērto Latvijas Nacionālās bibliotēku. Tāpat nāktos nojaukt Swedbank galveno mītni "Saules akmeni", divas viesnīcas - Maritim un Radisson SAS Daugava. Vajadzētu nojaukt arī Dzelzceļa muzeju, "Zelta boulingu" un bijušā "Preses nama" ēku, kā arī vairāk nekā 10 dzīvojamo ēku.
Pieminekļa "Padomju Latvijas Atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" celtniecība un Uzvaras parka pārbūve noritēja no 1979. līdz 1985. gadam, un teritorijas plānojumos pēc šī laika perioda tika respektēts tāds Uzvaras parka iekārtojums, kāds tas tika izveidots un pabeigts 1985.gadā.
Iniciatīvu, kas šobrīd nonākusi Saeimā izskatīšanai, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzskata par nerealizējamu un provokatīvu. Tā izrāda necieņu pret simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kam piemineklis Atbrīvotājiem ir dārgs, norāda N.Ušakovs.
Tirgus un socioloģisko pētījumu centra SKDS 2013.gadā veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa jeb 79% rīdzinieku uzskata, ka piemineklis "Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" jeb Uzvaras piemineklis Pārdaugavā ir jāsaglabā. Apskatot respondentu atbilžu sadalījumu atkarībā no pilsonības, par Uzvaras pieminekļa saglabāšanu un atjaunošanu iestājas 70% Latvijas pilsoņu un 97,5% respondentu bez Latvijas pilsonības.