Ušakova kalns nonāk ziemīgās problēmās

Uzsniegot gruntīgai sniega kārtai, rīdzinieki pretēji brīdinājumiem «ieņēmuši» ar zāli apaudzēto atkritumu kalnu Rīgā bijušajā Augusta Deglava ielas izgāztuvē. Kalns vēl tikai top par videi un atpūtai drošu vietu, tāpēc cilvēku dīdīšanās pa to nav pieļaujama.

Rīgas pašvaldība pagaidām apelē pie cilvēku saprāta un godaprāta, bet policiju palīgā neaicina. Ja nelīdzēs žogs un brīdinošie uzraksti, tad, visticamāk, kalna sargāšanā iesaistīs policistus.

«Tomēr nevēlamies pārvērst to vietu par policijas apsargātu bastionu,» piebilst Rīgas domes sabiedrisko attiecību darbinieks Uģis Vidauskis. Valsts vides dienests (VVD) ir aicinājis Rīgas domi izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu šajā teritorijā. Rekultivētajā izgāztuvē atkritumi ir sablīvēti un pārklāti ar drošu virskārtas segumu, tomēr pašlaik to var viegli sabojāt. VVD norādījis, ka patlaban šajā teritorijā ir samazināti iespējamie vides piesārņojuma riski, tomēr, lai šī teritorija arī nākotnē neradītu papildu vides piesārņojuma riskus un neapdraudētu apkārtējos iedzīvotājus, būtiski nodrošināt tās nepieejamību atkusnī līdz brīdim, kad A. Deglava ielas kalna virskārtas segums būs pietiekami nostiprināts ar veģetācijas palīdzību. Pēc VVD ieteikuma, tas varētu ilgst apmēram divus gadus.

Atkritumu izgāztuves sakārtošanas projekts paredzēja izveidot mākslīgo kalnu, kura konfigurāciju veido dažāda slīpuma nogāzes. Kalna augstums ir apmēram 25 metri ar lēzenu nogāzi uz perspektīvās Lielvārdes ielas trases pusi. Kalnu plānots izmantot atpūtai un rekreācijas pasākumiem, savukārt ziemas periodā – aktīvās atpūtas nodarbībām. Izgāztuves rekultivācijas laikā tika izvesti visi bīstamie un lielgabarīta atkritumi, atsūknēti un attīrīti piesārņotie gruntsūdeņi, izveidots pretfiltrācijas slānis – māls, kas nodrošina, ka lietus ūdeņi nenonāk atkritumu kalnā un neveido jaunu piesārņojumu. Šim slānim ir jānostiprinās, jo tas uzklāts nesen. Tas nozīmē, ka kalns nerada risku cilvēku veselībai, bet, lai to varētu izmantot ilgstoši un, kā paredzēts, atpūtai, pašlaik mākslīgi veidotais kalns ir jāsaudzē. Piecus gadus to ir aizliegts apbūvēt. Rīgas domei ir jānodrošina, ka tiek saglabāti grāvji un žogs ap atkritumu kalnu, pieci monitoringa urbumi, 10 liepas, informatīvās zīmes u.c.

Uz mākslīgi izveidotā kalna nedrīkst atrasties cilvēki, kur nu vēl braukt ar ragaviņām vai slēpot. Pašvaldībā norāda, ka pašlaik, kamēr topošā atpūtas vieta vēl netiek izmantota šim mērķim, ap kalnu apjozts žogs, kurā ragaviņu braucēji var ietriekties un gūt traumas.

Ziemas prieku baudītājiem un tuvāko mikrorajonu – Pļavnieku un Purvciema – iedzīvotājiem ir tikai nedaudz jāpaciešas, un viņi varēs izmēģināt distanču slēpošanas trasi. Tā tiek ierīkota mākslīgā kalna pakājē – ir uzstādītas laternas, un pirmdien, kā novēroja Neatkarīgā, darbojās sniega pūtēji. Iespējams, jau šīs nedēļas beigās trase tiks atvērta, bet pašlaik tā būtu ļoti optimistiska prognoze. Dabiski uzsnigušais sniegs ir pārāk mīksts, lai slēpošanas trase labā stāvoklī saglabātos līdz pavasarim, tāpēc uz sniega tiek pūsts sniegs, lai iegūtu specifiski sablietētu sniega kārtu – līdzīgi kā uz slēpošanas kalniem.

UZZIŅAI

• A. Deglava ielas bijušās izgāztuves vietā ir izveidota sakopta teritorija 19,3 hektāru platībā. 

• 1973. gadā, kad tika izveidota pilsētas izgāztuve Getliņos, A. Deglava ielas izgāztuvi slēdza, bet nesankcionēta atkritumu, it īpaši būvgružu, izbēršana turpinājās līdz pat 80. gadu beigām.

• Mākslīgo kalnu sedz pretfiltrācijas māla slānis 50 centimetru biezumā un auglīgās grunts slānis 20 centimetru biezumā.