Rīgas pagalmu remontdarbi jau pusē

Gandrīz puse Rīgas iekškvartālu jau izremontēti, taču liela daļa joprojām neatbilst mūsdienu normatīviem un prezentē PSRS laika ačgārnās prasības © F64

Lielākā daļa Rīgas iekšpagalmu remontdarbu jau pabeigti. Vispirms tiek laboti vissliktākajā stāvoklī esošie, turpinot ar pārējiem. Darbi vienā iekškvartālā tiek veikti aptuveni piecās dienās.

«Mūsu speciālisti izvērtē, kur ir vissliktākā situācija, apseko to, un pēc tam Rīgas dome pieņem lēmumu, ka tiešām tas ir vajadzīgs,» remontdarbu nepieciešamību pamato Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas direktora vietnieks Aleksandrs Parņenkovs. Pagalmi tiekot laboti ļoti ātri. Piemēram, Kurzemes prospekta 90 daudzstāvu māju apjomīgais iekšpagalms tikšot pārveidots piecās dienās.

Vai atlikušie darbi tiks paveikti laikā, esot gan grūti spriest. Remontdarbu būvuzraugs Uldis Keziks skaidro, ka viss ir tieši atkarīgs no laika apstākļiem: «Ja tie būs pieņemami, neredzu problēmas, lai mēs kavētos. Ja sāksies lietus, tad visādi var būt. Es tā optimistiski skatos uz iesākto.» Bez neparedzamajiem laika apstākļiem ir arī citas problēmas. Būvuzraugs pastāsta, ka pēdējo reizi pagalmi remontēti PSRS laikā un neatbilst mūsdienu normatīviem. «Mēs tomēr esam diezgan strikti ierobežoti tajos normatīvos – tur ir augstumi, slīpumi, platumi, grādi, leņķi... Skatāmies, lai tas, ko mēs izdarām, būtu ekspluatējams,» paskaidro U. Keziks. Visi citi pagalmi, kur nav veikta rekonstrukcija kopš neatkarības atjaunošanas, pašlaik neatbilstot spēkā esošajām prasībām. Iekšpagalmu sakārtošanas programmas būvuzraugs norāda, ka «tas ir konkrētā nama apsaimniekotāja jautājums un kompetence, kā pagalmu savest kārtībā».

Rīgas mērs Nils Ušakovs atzīst, ka «pirms programmas iebildumu par pagalmiem neesot bijis, jo nevienam pat prātā nevarēja ienākt sūdzēties par pagalma stāvokli, – sadauzītais pievedceļš bija absolūti normāla parādība. Jo vairāk mēs remontējam, jo vairāk ir arī sūdzību, jo citi redz, ka otram ir labāk.» Rīgas mērs aicina iedzīvotājus būt pacietīgiem un norāda, ka pagalmu labiekārtošana ilgs līdz 2016. vai 2017. gadam.



Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais