BVKB: Cirka ēku nedrīkstētu izmantot; direktore nepiekrīt

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) slēdzienā par Rīgas cirka ēkas stāvokli ēkas īpašniekiem tika darīts zināms, ka ēku nedrīkstētu izmantot, norādot, ka ēkas īpašnieks uzņemas pilnu atbildību par iespējamām sekām, kas varētu iestāties, aģentūrai LETA sacīja BVKB plānošanas un analīzes departamenta direktors Raimonds Peļņa.

Kā sacīja Peļņa, šā gada aprīlī, veicot sabiedrisko ēku apsekošanu, birojs konstatēja, ka Rīgas cirka ēka, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, ir ļoti sliktā stāvoklī un tai nekavējoties nepieciešams kapitālais remonts un ēkas nesošo konstrukciju stiprināšanas darbi. "Atbilstoši likumam birojs jūnijā informēja ēkas īpašniekus - Kultūras ministriju, kā arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un ēkas apsaimniekotājus SIA "Rīgas cirks", dodot divus mēnešus laika konstatēto pārkāpumu novēršanai," piebilda Peļņa.

"Pārbaudē, veicot ēkas vizuālo apsekošanu, biroja būvinspektori konstatēja, ka Rīgas cirka ēka, kas ir celta 1888.gadā un ir nozīmīgs kultūras piemineklis, ir ļoti sliktā stāvoklī," turpina Peļņa. "Tāpēc ēkas īpašniekiem biroja slēdzienā tika darīts zināms, ka ēku nedrīkstētu izmantot, norādot, ka ēkas īpašnieks uzņemas pilnu atbildību par iespējamām sekām, kas varētu iestāties."

Kā norāda Peļņa, biroja atzinumā teikts, ka būtiski bojātas ir visas nesošās ēkas konstrukcijas, tostarp jumts. "Arī visi ķieģeļu skursteņi uz jumta ir sadrupuši un draud nokrist. Ir pamatotas aizdomas, ka ēkas fasāde ir atdalījusies no ēkas. Tāpat ēka neatbilst ugunsdrošības prasībām, tostarp elektrības instalācijas, izejas un citas," stāvokli komentē Peļņa.

"Biroja uzdevums ir veikt sabiedrisko ēku stāvokļa vizuālo novērtējumu, tāpēc pilnīgu ainu par Rīgas cirka ēkas patieso stāvokli varēsim uzzināt pēc tam, kad ēkas īpašnieki būs pasūtījuši un veiks ēkas tehniskā stāvokļa novērtējumu," piebilda Peļņa.

Peļņa norāda arī uz to, ka ēkā remonts nav bijis vismaz 50 gadus un nav atrodama arī nekāda dokumentācija par to, kādi ēkas remontdarbi ir veikti. Vienlaikus birojs, veicot pārbaudi, ir konstatējis, ka ēkas iekšienē patvaļīgi un bez saskaņojuma ir veikti būvniecības un remontdarbi. "Visticamāk, lielākā daļa no tiem ir veikti vēl padomju laikos. Piemēram, ēkā patvaļīgi izbūvētas starpsienas, kabineti, mainīta elektroinstalācija, uz ēkas jumta liktas betona pārsedzes, kā arī joprojām atrodamas neaizvāktas gāzbetona kaudzes," stāsta Peļņa.

Kā ziņots, BVKB šogad veicis jau 600 no plānotajiem aptuveni 2000 sabiedriskās nozīmes ēku pārbaudēm. Kā piektdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja biroja direktors Pēteris Druķis, visbīstamākā ēka esot Rīgas cirks, ko, pēc Druķa teiktā, ekspluatēt nedrīkstētu.

Tikmēr Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska norādīja, ka cirka ēkas daļa, kurā atrodas skatītāji, ir droša. Viņa gan atzīmēja, ka cirka ēkai ir vairākas piebūves, kurās ir konstatējami dažādi defekti, piemēram, tekošs jumts. Vienā no piebūvēm postījumus nodarīja ugunsgrēks, kas notika šī gada martā. "Viena lieta, ka ēkai ir dažādas piebūves, kurās ir defekti, piemēram, tekošs jumts. Bet tā ēkas daļa, kas ir paredzēta skatītājiem, ir droša," uzsvēra cirka direktore.

Lipinska norādīja, ka ēka tiek regulāri pārbaudīta. "Mēs nenodarbojamies ar pašdarbību. Ēkas pārbaudes notiek regulāri. Ik pa desmit gadiem tiek pārbaudīta arī cirka kupola maksimālā nestspēja, kuru veic Rīgas Tehniskās universitātes eksperti," stāstīja cirka direktore. Viņa norādīja, ka arī Būvniecības valsts kontroles biroja ziņojumā nav norādīts, ka cirkam vajadzētu apturēt ekspluatāciju. Ziņojumā esot norādīts uz dažādiem defektiem, kā arī tas, ka vajadzētu turpināt pārbaudes.