"Atteikties no bīstamo kravu kraušanas būtu muļķīgi, jo jūras transports ir drošākais to pārvietošanas veids. Emocijas par šo gadījumu ir sakāpinātas, taču domāju, ka atbildību no mūsu puses neviens neprasīs," mēnesi pēc ķīmisko vielu noplūdes Kundziņsalā saka Baltijas Konteineru termināļa (BKT) direktors Aldis Zieds.
Kādi ir secinājumi pēc avārijas? Bēdīgi. Kontroles iestādes no atbildības izvairās, savukārt kravas īpašnieki joprojām nezina, kā konteinerā radusies ķīmiskā reakcija.
Policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 98. panta 2. daļas par radioaktīvo un ķīmisko vielu aprites drošības noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm. Sodīt par šo pārkāpumu var ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām. Valsts policijas preses pārstāve Linda Neimane-Zobena pagaidām neatklāj policijas uzmanības lokā nonākušās personas, jo turpinās pirmstiesas izmeklēšana.
Tikmēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem, kuri dzesēja bīstamo konteineru, Rīgas mērs pasniedzis goda rakstus un koka zibatmiņas ar pašvaldības simboliku. Glābējiem darbu laikā radušies 4324 latu lieli zaudējumi, kurus tie grasās piedzīt no valsts. "3630 latu ir par sabojātajiem ķīmiskajiem aizsargtērpiem, 335,75 lati par degvielu, bet 358,25 lati par nostrādātajām virsstundām. Pagaidām atbildi no Iekšlietu ministrijas, kura virza šo prasību, neesam saņēmuši," saka VUGD preses pārstāve Inga Vetere.
Kādi secinājumi izdarīti atbildīgajās iestādēs? "Drošības sistēma pie mums ir augstā līmenī, notiek arī mācības, semināri, uz vella paraušanu!" puspajokam, pusnopietni saka BKT direktors. Arī bīstamā konteinera īpašnieki, SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca "Biolars" uzsver, ka drošības sistēma uzņēmumā ir pastiprināta. "Ķīmiskās reakcijas iemesls bija komplekss, tā cēloni pēc eksperimentiem laboratorijā tā arī neatklājām. Pēc notikušā esam pieņēmuši vairākus administratīvus mērus, pastiprinājuši kontroli," saka uzņēmuma pārstāvis Jānis Ošs, kurš pats piedalījās glābšanas darbos Kundziņsalā. J. Ošs atsacījās komentēt, kam būtu jāuzņemas atbildība par notikušo. Savukārt Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas vides reģionālās pārvaldes direktora vietnieks, atļauju daļas vadītājs Māris Strautmanis pārsteidzoši paziņojis, ka darbību ar ķīmiskajām kravām uzraudzība Kundziņsalā nav VVD kompetencē, par to atbild VUGD. "Ainārs Pencis taču pats teica, ka uzraudzības institūciju ir valstī ir par daudz un ka viņiem jābūt vienīgajiem. Ar Biolaru tikām galā, likām, lai viņi iesniedz mums programmu, ko darīs ar savākto ķīmiju. Savas atskaites esam iedevuši, gan jau secinājumi ir izdarīti," teic M. Strautmanis.
Kundziņsalas konteineru terminālī 23. jūlija naktī izveidojusies avārijas situācija bijis labs iemesls pārdomām arī Ventspils atbildīgajām institūcijām. Par konteinera kravu likumīgi maskēta bīstamā viela – acetociānhidrīns – tikpat bīstama kā Rīgā būtu arī Ventspilī, jo konteineru saturs ir palicis ārpus uzraugošo dienestu jurisdikcijas. Uz konteineriem netiek attiecinātas speciālās prasības, kas piemērojamas bīstamo vielu pārkraušanā. Kundziņsalu un visu Rīgu pārbiedējušo acetociānhidrīnu, kas saskarē ar vidi veido nāvējošo zilskābi, pirms dažiem gadiem vēlējās sākt pārkraut arī Ventspilī. Taču jau vides licencēšanas procesa sākuma stadijā šī iecere tika apturēta. Bīstamu vielu ostā arī bez tā ir daudz. Kā informē Ventspils domes Vides uzraudzības nodaļas vadītāja Ilga Zīlniece, pilsētā kopumā darbojas astoņi potenciāli bīstamie uzņēmumi, un sešiem no tiem ir paaugstinātas bīstamības statuss. Taču pašvaldībai šo uzņēmumu plānus gadījumos, kad tie nesaskan ar iedzīvotāju interesēm, nav vienkārši ietekmēt. Galavārds pieder VVD reģionālajai vides pārvaldei, un tā savos lēmumos vadās pēc citiem kritērijiem. Piemēram, pašvaldība nepiekrita ļoti gaistošā metilbutilētera pārkraušanai, ja uzņēmums nenodrošina tvaika savākšanas iekārtas. Taču reģionālā vides pārvalde pārkraušanu atļāva. Tiesa gan, respektējot pašvaldības iebildes, uzņēmums pagaidām atteicies no šīs ieceres.
Darbā ar bīstamajām vielām būtiskākā ir uzņēmumu spēja vadīt to radīto risku, identificēt riska situācijas un būt gataviem rīkoties. Ventspils reģionālās vides pārvaldes vadītāja Inguna Pļaviņa stāsta, ka šajā ziņā uzņēmumi līdz šim novērtēti ļoti pozitīvi. Speciāla komisija Ventspils bīstamos uzņēmumus sistemātiski pārbauda klātienē; arī šodien, 3. septembrī, plānota šāda inspekcija. Uzņēmumiem regulāri jāaktualizē drošības pārskati, kuros iekļautas arī instrukcijas, kā jārīkojas katastrofu gadījumos. Turklāt potenciāli bīstamajiem uzņēmumiem ir pašiem savi labi aprīkoti glābšanas dienesti. Pērn, kad Ventspils pievārtē notika kravas vilcienu sadursme, tie veiksmīgi tika galā ar krīzi, nepieļaujot domino efektu un novēršot nitrilakrilskābes cisternu aizdegšanos. Glābšanas darbus koordinēja VUGD vietējā nodaļa, taču izrādās, ka šobrīd tā ir vājais posms drošības ķēdē, kas saistīta ar bīstamo vielu uzglabāšanu un transportēšanu. Ventspils mērs Aivars Lembergs spriež, ka Ventspilī allaž bijis spēcīgākais ugunsdzēsības dienests – to nosaka ostas darbības specifika. Naudas trūkuma dēļ reformējot dienestu, priekšniecība tagad ir Liepājā: "Šobrīd dienests ir ārkārtīgi novājināts. Šī reorganizācija ir absolūta bezatbildība!" Arī Kurzemes reģiona brigādes Ventspils daļas komandieris Andris Šulcs principā piekrīt, ka dienests kļuvis vājāks. Tehnika ir tik jauna un laba – kā reti kurā Latvijas pilsētā, taču komandējošais sastāvs pēdējos gados pakāpeniski tiek saīsināts.