Rīgas brīvostas valdei šodien jālemj par brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atlaišanu no darba.
Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks sasaucis valdes sēdi, lai izskatītu prasību atlaist L. Loginovu, ko izteikuši tie četri valdes locekļi, kas valdē pārstāv valsti (ministrijas un valdošās koalīcijas partijas). Tādu pašu valdes locekļu skaitu devusi Rīgas pašvaldība, t.i., pašvaldībā valdošā koalīcija. A. Ameriks tajā pārstāv paša izveidoto partiju Gods kalpot Rīgai, bet domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un vēl divi valdes locekļi nāk no Saskaņas centra.
Kopš 1998. gada tagadējā amatā esošais L. Loginovs ir pārcietis vairākus nopietnus un ne pārāk nopietnus mēģinājumus viņu atlaist gan pēc valsts, gan pašvaldības amatpersonu iniciatīvas. Vakar sarunā ar Neatkarīgo A. Ameriks apstiprināja, ka patiešām apdraudēts pats lielākais brīvostas attīstības projekts Krievu salā, bet nebūt nevainoja par to L. Loginovu. Ar šo projektu saistītie ministri toties vakar apspriedās Satiksmes ministrijā kopā ar tagadējo valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu, kas pēdējā laikā bija uzņēmusies izteikt skarbākos pārmetumus Latvijas brīvostu un jo īpaši Rīgas brīvostas pārvaldēm un pārvaldniekiem. Satiksmes ministrija un satiksmes ministri, tajā skaitā arī Anrijs Matīss, ir centušies šādu kritiku slāpēt (pieņemt zināšanai un apspriešanai bez lemšanas), taču Krievu salas projekta nonākšana uz izgāšanās robežas apliecina, ka kaut kas vismaz Rīgas brīvostā tiešām nav kārtībā. Pagaidām gan neviens nav atklājis iemeslus skandālam 148 miljonu eiro vērtībā.
Skandāla publiskā versija izklāstīta Krievu salā būvēto kuģu piestātņu potenciālā nomnieka Riga Coal Terminal (kādreizējā Rīgas Centrālā termināla, kas jau pirms gadiem sešiem pieteicās uz vietu Krievu salā) valdes priekšsēdētāja Raivja Veckāgana vēstulē valsts iestādēm, bet īstenībā varbūt vairāk sabiedrībai, ka brīvostas pārvalde apbūvējot salu bez jebkādas sazināšanās ar potenciālajiem nomniekiem. Tādā gadījumā viņi nevar apsolīt ogļu kraušanas pārvietošanu no Andrejsalas Daugavas labajā krastā samērā tuvu Rīgas centram uz Daugavas kreiso krastu tuvāk jūrai. Tieši tas bija pamatojums, lai Eiropas Savienība piešķirtu projekta izpildei 77 miljonus eiro jeb pusi no visa projekta izmaksām. Nebūs pārcelšanās – nebūs ES naudas, kuras iztrūkums sagraus visu projektu un tālāk arī Latvijas Dzelzceļa iesākto būvi dzelzceļa atzarojumam uz Krievu salu.
Vakardienas ministru apspriede bija pieņēmusi R. Veckāgana vēstījumu ar entuziasmu. «Krievu salas projekta neveiksmīgas īstenošanas dēļ Rīgas brīvosta var zaudēt pusi kravu un ES fondu līdzekļus teju 100 miljonu eiro apmērā, tādēļ ostas valdei trešdien lēmums par ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu būtu jāpieņem solidāri,» pēc apspriedes formulēja A. Matīss. Viņš uzņēmās apgalvot, ka brīvostas pārvalde patiešām neesot pat sākusi sarunas ar vienu no potenciālajiem nomniekiem, t.i., ar Riga Coal Terminal.
Lielāku ticamību izraisa Rīgas brīvostas pārvaldes preses pārstāves Anitas Leiškalnes versija, ka «runāts tiek nepārtraukti, viņi ir piedalījušies divās brīvostas valdes sēdēs un neskaitāmās apspriedēs». Nekādas sarunas gan nevar pagarināt Krievu salas piestātņu garumu un salas platību, ko nemāk sadalīt divas uz Krievu salas nomu pieteikušās firmas.
No Riga Coal Terminal viedokļa nedrīkst pieļaut, ka tā prasību neizpildīšana tiek aizsegta ar L. Loginova atlaišanu. «Pārvaldnieka nomaiņa neatrisinās jautājumu, kas ir tieša Rīgas brīvostas valdes, valdē pārstāvēto ministriju un Rīgas pilsētas pašvaldības kompetence,» uzņēmuma pozīciju Neatkarīgajai pauda Kristīne VizuleKarpova.