SIA Getliņi EKO Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) apstiprināšanai iesniegusi tarifa izmaiņas sadzīves atkritumu apglabāšanai. No 1. septembra plānots palielinājums 37,44 procenti.
Pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks savus klientus jau informējis par izmaiņām, uz kurām gan vēl jāattiecina pieļāvums «iespējams».
SPRK Pašvaldības pakalpojumu un dzelzceļa transporta departamenta direktora vietnieks Aigars Mežals izskaidro, kā iedzīvotājiem veidojas maksa par atkritumu savākšanu un vai plānotais tarifa palielinājums paaugstinās maksu viņu ikmēneša rēķinos.
Neatkarīgās 1.–3. augusta numurā publicējām piemēru, izmantojot kāda dzīvokļa rēķinu. Maksa par atkritumu izvešanu jūnijā bija 4,02 eiro, no tiem 0,71 eiro – pievienotās vērtības nodoklis. Ja septembrī tarifs palielinātos par 37,44 procentiem, tad par tādu pašu atkritumu daudzumu un palielinājumu attiecinot uz visu summu, rēķinam vajadzētu būt jau 5,53 eiro. A. Mežals saka – tāds piemērs ir nedaudz nekorekts, jo tādā veidā aprēķini netiek veikti.
Vispirms jau tāpēc, ka no daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem maksu iekasē par atkritumu kubikmetriem, bet poligonā tos noglabā tonnās. Tādējādi vienā tonnā atkarībā no dažādiem apstākļiem (piemēram, salijuši konteineri neaizvērtu vāku dēļ) varētu ietilpt 3 līdz 5 kubikmetri atkritumu. Tādējādi kopējā maksa – 4,02 eiro – attiecas uz poligonā apglabājamiem 200 kilogramiem, kurus matemātiski (nevis reāli) mēnesī saražo konkrētā rēķina saņēmējs.
Taču komersants poligonā nenoglabā visu no iedzīvotājiem savākto atkritumu daudzumu. A. Mežals skaidro, ka viena iedzīvotāja mēnesī saražotie 200 kilogrami nav reāli, jo atkritumu vedēji pēc konteineru satura ierodas līgumā noslēgtā laikā, neatkarīgi no tā, vai konteineri ir piepildīti vai pustukši. Iedzīvotāji maksā vienādi gan par pārpildītu, gan par pustukšu, gan par pielijušu konteineru. Tādā veidā komersants gūst ieguvumu, uz kura rēķina viņš var maksu samazināt. Piemēram, komersants savāc kopumā 1000 kubikmetrus, kas proporcijā 1:5 ir 200 tonnas. Uz poligonu viņš neaizved 200 tonnas, bet 120 tonnas, tātad iedzīvotāju rēķinā 37 procentu tarifa pieaugums atkritumu apglabājamajai daļai attiecas nevis uz 200 tonnām, bet tikai uz 120 tonnām. Kur paliek atlikušās 80 tonnas? Tie ir šķirotie atkritumi, no kuriem komersants gūst peļņu, jo viņš par naudu realizē gan papīru, gan PET pudeles, gan stikla taru. Nav būtiski, vai iedzīvotājiem tiek piedāvāta dalīta atkritumu šķirošanai, vai viņi visu met vienā konteinerā. Komersants atkritumus pāršķiro, bet dalītā atkritumu šķirošana viņam, protams, atvieglo dzīvi.
Vienkāršoti skaidrojot, iedzīvotājiem atkritumu savākšanas maksā ietilpst arī dabas resursu nodoklis, uz kuru tarifa palielinājums neattiecas, kā arī apsaimniekotāja izmaksas par konteineriem, mašīnām un pārējo aprīkojumu. Zinot, kādas izmaksas par to vidēji Rīgā ir, iespējams pateikt, vai komersants ir samazinājis iedzīvotājiem maksu, ņemot vērā gan atkritumu šķirošanu, gan reāli apglabājamo daudzumu poligonā.
Tādējādi plānotais tarifa pieaugums neatspoguļo reālo pieaugumu jūsu rēķinā, rezumē A. Mežals.
Viņš piebilst, ka iedzīvotājiem lielāka izpratne par atkritumu savākšanas izmaksām rastos tad, ja rēķinā parādītos gan savāktais, gan poligonā apglabātais apjoms, kas nav viens un tas pats.
***
UZZIŅAI
Nemaksā par to, cik daudz atkritumu saražo
Šķirot ir izdevīgi gan iedzīvotājam, gan atkritumu biznesa komersantam
Poligonā apglabā mazāk atkritumu nekā savāc
Grib paaugstināt atkritumu apglabāšanas tarifu par 37%