Uz balkonu pārbaudēm aicina kūtri

Kad pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) aicināja iedzīvotājus ziņot par bīstamiem balkoniem un aicināt speciālistus pārbaudīt to tehnisko stāvokli, RNP gaidīja lielāku atsaucību.

 Līdz šim ir saņemti tikai 155 pieteikumi balkonu apsekošanai. Tā kā RNP apsaimnieko apmēram 4300 dzīvojamo māju, tad pusotrs simts pieteikumu – tas tiešām ir maz.

Jākopj un jāremontē arī pašiem

Uzņēmumā informē, ka lielākajai daļai no apsekotajiem balkoniem netika konstatēti būtiski defekti un bojājumi, kas balkona lietotājus varētu apdraudēt vai arī samazinātu balkona nestspēju. Tomēr visbiežāk sastopamās problēmas ir margu konstrukciju korozija un nestspējas zaudēšana, kā arī balkona plātnes betona erozija un stiegrojuma korozija. RNP norāda: iepriekš minētie bojājumi rodas tāpēc, ka margas netiek regulāri krāsotas, kā arī nav ierīkota balkona plātnes hidroizolācija. Bieži vien uz balkoniem tiek ieklāts linolejs, kas veicina ūdens krāšanos balkona plātnē, neļaujot mitrumam iztvaikot. Margas jākrāso dzīvokļa īpašniekam, tāpat kā viņam jākopj arī betona grīda.

RNP speciālisti konstatēja, ka balkona stāvoklis bieži vien ir apgriezti proporcionāls tā kalpošanas laikam, – jo vecāka ir māja, kurā atrodas konkrētais balkons, jo lielāka ir iespēja, ka tam ir kādi bojājumi.

Bīstamā 602. sērija

Atsevišķs stāsts ir par 602. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. Lielākajai daļai no šīs sērijas mājām ir lodžijas, bet sastopamas arī ēkas ar balkoniem. Dažām 602. sērijas mājam balkona ekrāns bija izgatavots nevis no stiklašķiedras plākšņu vai koka dēļu dekoratīvā apšuvuma, bet no betona plāksnēm, kas ir deformētas ar neliela izmēra flīzītēm. Tā kā betona ekrāni ir smagi un piestiprināti pie margām, kuras paredzētas mazākai slodzei, tie var kļūt bīstami, ja slodze kļūst ievērojami lielāka un margas vai to ieliekamās detaļas spēcīgi izrūsē. Dzīvokļu īpašniekiem regulāri jāpārliecinās, vai korozija nav saēdusi metāla detaļas.

Ko pārbaudē izvērtē

RNP pārstāvis Krists Leiškalns informē, ka, no dzīvokļa īpašnieka saņemot pieteikumu, kam ir pievienota kontaktinformācija, RNP darbinieki sazinās ar pieteikuma iesniedzēju un vienojas par balkona apsekošanas dienu un laiku. Speciālisti nevar apskatīt konstrukcijas tikai no ārpuses, jo cik daudz un cik skrupulozi var izpētīt, piemēram, 5. stāva dzīvokļa balkonu, ja tajā nevar iekļūt? Tāpēc ir ļoti būtiski veikt balkona apsekošanu ne tikai no zemes (ārpuses), bet arī izejot uz balkona no dzīvokļa īpašuma telpu puses.

Galvenie balkona elementi un mezgli (ja mājai tādi ir), kas tiek pārbaudīti apsekošanās laikā, ir: nesošā balkona plātne; balkona plātnes stiprinājums pie ēkas mezgla; balkona slīpumu veidojošā javas kārta; apmetums un krāsojums; margas; margu plātnes stiprināšanas mezgls (pie balkona); margu stiprināšanas mezgls (pie ēkas); balkona dekoratīvie elementi; ēkas sienas/paneļa stiprināšanas vietas (pie balkona plātnes).

Apmetums ir sastopams tikai nelielam daudzumam balkonu, parasti tā ir dzelzsbetona plātne. Konstatēt to, ka apmetums ir zaudējis savu sasaisti ar konstrukciju, iespējams tad, ja daļa no balkona apmetuma jau ir nokritusi un ir acīm redzams, ka mitrums iekļūst balkona vietās, kur apmetuma slānis ir bojāts, kā arī turpina bojāt apmetumu. Speciālisti var paklaudzināt pa apmetumu – ja dzirdama dobjāka jeb tukšuma skaņa, tad apmetums tajā vietā ir atdalījies no nesošās konstrukcijas.

Neviens nav jānojauc

Ja balkons tiek atzīts par bīstamu, tad tas, loģiski, ir jānojauc. No līdz šim pārbaudītajiem nebija konstatēts neviens balkons, kuru nepieciešams demontēt. No apsekotajiem balkoniem lielāka daļa ir apmierinošā tehniskajā stāvoklī, savukārt daļai balkonu nepieciešami tikai sīki remontdarbi, informē K. Leiškalns. Un tomēr cilvēkiem arī pēc pārbaudītāju aiziešanas mēdz rasties gan bažas, gan šaubas, sak, vai tiešām mans balkons ir gana drošs, lai līdz remontam uz tā varētu drošu soli uzkāpt. Ja dzīvokļa īpašnieks ir pensionārs, tad remontam visbiežāk nauda ir jāsakrāj.

RNP atgādina, ka lūgums nekāpt uz balkona, ja radušās bažas par tā drošību, tika iekļauts šā gada marta rēķinu otrajās pusēs sniegtajā informācijā.

Ja balkona nesošā konstrukcija nav atjaunojama un ir nepieciešama tā demontāža, ir iespējami divi risinājumi: uzstādīt jaunu balkonu vietā vai arī uzstādīt tikai margu pie balkona durvīm no ārpuses (t.s. franču balkons). Lai tiktu uzstādīts franču balkons, ir jāsaņem 100 procentu atbalsts no mājas dzīvokļu īpašniekiem (parakstu veidā). Jāatgādina, ka balkons ir kopīpašuma daļa, un balkona demontēšanas, tajā skaitā arī margu uzstādīšanas, darbi saistīti ar dzīvojamās mājas kopējās platības izmaiņām. Tālab būs vajadzīgs izstrādāt arī jaunu dzīvokļa inventarizācijas lietu. Par šādiem darbiem jāmaksā visiem dzīvokļu īpašniekiem. RNP līdzšinējā prakse rāda, ka saņemt simtprocentīgi visu dzīvokļu īpašnieku parakstus nav iespējams, – daļa no dzīvokļiem tiek izīrēti, to īpašnieki atrodas ārzemēs, bet ir arī tādi, kuri nekad neatver durvis kaimiņiem vai pārvaldniekam.

Īpašnieks slēdzienu nesaņem

Pēc balkona pārbaudes, kā izrādās, dzīvokļa īpašniekam rakstisks slēdziens netiek izsniegts, bet informāciju par veikto apsekošanu sagatavo un apkopo RNP darbinieki, lai pieņemtu lēmumu par turpmāko rīcību. Pašlaik tiek organizēts iepirkums par tehniskās apsekošanas veikšanu un tehniskās apsekošanas atzinumu sagatavošanu, iekļaujot atzinumā informāciju par balkona elementu tehnisko stāvokli, bojājumu seku noteikšanu un bojājumu novēršanās iespējām.

Padziļināta apsekošana tiks veikta atsevišķiem balkoniem, kuriem konstatēts īpaši slikts un cilvēkiem bīstams tehniskais stāvoklis, lai tiktu pieņemts lēmums par iespējām novērst apdraudējumu. Ja bīstamajam balkonam vajadzēs kapitālo remontu, maksāt nāksies visiem ēkas dzīvokļu īpašniekiem.