Nākamgad Latvijas Jūras akadēmijai aprit 25 darbības gadi, bet jūrniecības izglītībai Latvijā – 225. Jubileja tiks iezīmēta jau 11. janvārī, kad Biedrības namā svinīgā atmosfērā tiks pasniegti diplomi 160 jaunajiem jūrniecības speciālistiem, tostarp kuģu vadītājiem, mehāniķiem un elektromehāniķiem, kā arī ostu un kuģošanas vadības jaunajiem speciālistiem.
Šis būs jau divdesmitais izlaidums akadēmijas vēsturē.
Pasaulē vajadzīgi jūrnieki
Ja lielākajā daļā tautsaimniecības nozaru ir darbaspēka pārprodukcija, tad to nekādi nevar attiecināt uz jūrniecību – pēdējie statistikas dati liecina, ka kopumā pasaulē trūkst 15 tūkstoši jūras virsnieku – līdzvērtīgu, kādus sagatavo Latvijas Jūras akadēmija. Akadēmijas rektors Jānis Bērziņš norāda: «Latvijas Jūras akadēmija sagatavo augstākā līmeņa vadītājus, pēc absolvēšanas viņi ir tiesīgi ieņemt kapteiņa vai mehāniķa vietu. Prakse pierāda, ka darbu atrast nav problēmu un algas ir tiešām labas. Mainījies darba grafiks – tagad jūrnieki vairs nepavada jūrā pusgadu, bet gan pamatā divus mēnešus ir jūrā, divus krastā.»
Jūrnieku reģistrs liecina, ka Latvijā ir vairāk nekā 12 tūkstoši jūrnieku. No viņu ienākumiem Latvijas ekonomikā nonāk ik gadu 350 miljonu dolāru. Līdz ar to var apgalvot, ka jūrniecība ir būtiska Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa, vēl vairāk, šī nauda tiek ievesta no citām valstīm, jo mūsu jūrnieki pamatā strādā ārvalstu jūrniecības kompānijās, kas nozīmē, ka nedz valsts, nedz privātuzņēmēji darba vietu radīšanā nav investējuši. «Uzskatu, ka valstij ir jāveic lielākas investīcijas augstākā ranga jūras virsnieku sagatavošanā, jo atdeve ir acīm redzama.,» teic rektors.
Nepieciešama reorganizācija
Jūras akadēmijas rektors ir iesniedzis izskatīšanai savu redzējumu turpmākai jūrniecības izglītības koncepcijai, jo esošā jūrskola (arodvidusskola) vairs neatbilst mūsdienu vajadzībām. «Jūrskolā pēc pamatskolas četros gados apmāca nākamos bezdarbniekus. Mācību programma un iegūstamā kvalifikācija nav saskaņā ar vajadzībām – tik mazu kuģu vairs praktiski nav. Līdz ar to jaunietis, kas četrus gadus mācījies jūrskolā, darbu atrast nevar, viņam ir jāmācās tālāk koledžā vai akadēmijā. Arī tas ir problemātiski, jo jūrskolā tiek apgūtas pamatā profesionālās zināšanas, pārāk maz uzmanības veltot vispārizglītojošajam vidusskolas kursam. Līdz ar to jaunajam studentam ir problēmas ar matemātiku un citiem eksaktajiem mācību priekšmetiem, kas ir pamatu pamats jebkurā, t. sk. jūrniecības, specialitātē. Piedāvāju pilnībā reorganizēt jūrskolas mācību programmu!»
Trūkst loģiskās domāšanas
Lai arī interesentu, kas vēlas apgūt kuģa vadītāja, mehāniķa vai elektromehāniķa profesiju, ir daudz, mācības apgrūtina vājās zināšanas matemātikā. «Matemātika attīsta loģisko domāšanu, bet mūsdienu jauniešiem tā sagādā lielas problēmas. Mēs nevaram pazemināt savas prasības, tāpēc daudzi nespēj tikt līdzi un tiek atskaitīti. Akadēmijā paliek tikai tie, kuri tiešām vēlas un spēj mācīties. Studenti tiek uzņemti, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, vēlāk redzam, ka ne vienmēr tie ir objektīvi. Protams, ir skolas, no kurām nāk ļoti labi sagatavoti jaunieši, bet lielākajā daļā eksāmenu rezultāti neatbilst faktiskajai situācijai. Tā ir nopietna problēma, par kuru jādomā valsts līmenī.»
Jāpalielina finansējums
Latvijas Jūras akadēmijā ik gadu ir paredzētas 271 valsts budžeta apmaksāta vieta, no tām 60 pirmajā kursā uzņemtajiem. Vaicāts par papildu budžeta vietu atvēršanu, Bērziņš skaidro: «Patlaban aktuālāks ir jautājums par finansējumu jau esošajām vietām. Pirmskrīzes laikā valsts finansējums budžeta vietai bija gandrīz 3000 latu gadā, sākoties ekonomiskajai krīzei, to samazināja līdz 1200 latiem, bet šogad ir 1400 latu. Tas ir pārāk maz, jo pat maksas vieta ir 1900 latu gadā.»
Budžeta vietu finansējuma samazinājums būtiski ietekmēja pasniedzēju algas, stundas likme saruka par 45%. Tas ierobežo iespējas iegādāties mūsdienīgus mācību līdzekļus, tostarp mehāniķu, elektromehāniķu un kuģu vadītāju apmācībai nepieciešamos simulatorus, kas dod iespēju imitēt visdažādākās reālas, t. sk. avārijas, situācijas kuģu mehānismos, iekārtās un navigācijas apstākļos. Tāpēc, pirms palielināt budžeta vietu skaitu, rektors uzskata par nepieciešamu palielināt valsts finansējumu jau esošajām vietām, kas nodrošinātu kvalitatīvāku jauno jūrnieku sagatavošanu.