Bauskas Livonijas ordeņpils svin 570 gadu jubileju

Svētdien, 4.augustā plkst.13:00 par godu Bauskas Livonijas ordeņpils 570 gadu jubilejai paredzēts īpašs pasākums. Svētkus atklās Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis un Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks.

Apmeklētāji varēs vērot seno cīņu kluba "Lībeka" viduslaiku cīņu paraugdemonstrējumus, piedalīties arbaleta šaušanas turnīrā, darboties ādas izstrādājumu un podnieka darbnīcās, izmēģināt spēkus veiklības spēlēs un nobaudīt uz ugunskura gatavotu maltīti. Pasākuma noslēgumā skanēs senās mūzikas ansambļa "Modus Vivendi" koncerts. Ieeja pasākumā bez maksas.

Bauskas pils ir pēdējā Livonijas ordeņa laikā Latvijas teritorijā celtā pils. Tā kalpoja kā militāra aizsargbūve un vienlaikus arī kā Livonijas ordeņa valsts administratīvās vienības- Bauskas fogtejas centrs. Ordenī valdīja noteikta kārtība un stingri noteikumi, par kuru neievērošanu draudēja dažādi sodi.

Pils celta vēlīnās gotikas stilā, tās dekoratīvās formas izpaužas pils dzīvojamo telpu velvēs, logu un durvju ailu formā, apdarē un arhitektūras detaļās, kuru pēdas mūsdienās vairs tikai nojaušamas.

Precīzāks pils celtniecības sākuma laiks noprotams no vēstules ko Livonijas ordeņa mestrs Heidenreihs Finks fon Overbergs rakstījis Rēveles (Tallinas) rātei. Vēstule datēta ar 1443.gada 4.augustu. Oriģinālais dokuments glabājas Tallinas pilsētas arhīvā.

Par pils celtniecības pabeigšanu liecina 1451.gada jūlijā sastādītais Livonijas ordeņa komtureju un fogteju vizitācijas protokols, kurā minēta kāda jauna ordeņa fogteja ar pili un visām tajā mītošajām personām. Pils ar nosaukumu "Haus czu Pawszcke" (nams pie Bauskas) minēta kādā dokumentā, kas datēts ar 1454.gada novembri.

Bauskas pils muzejs dibināts 1990.gada 1.februārī. Muzeja pamatfunkcija ir Bauskas pils, kā unikāla 15.-18.gadsimta arhitektūras pieminekļa, kultūrvēsturisko vērtību apzināšana, saglabāšana un izmantošana sabiedrības kultūras un izglītības interesēs.

Latvijā

Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Svarīgākais