Iestājas par sabalansētu novada attīstību

© Ojārs Lūsis

"Es vairākkārt esmu teicis, ka neesmu teritoriālās reformas atbalstītājs, taču situācija ir tāda, kāda tā ir, un tagad ir jādomā, kā šo sistēmu sakārtot un pilnveidot, lai vienādi labi apstākļi tiktu nodrošināti gan lauku, gan pilsētas iedzīvotājiem," uzsver Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips.

– Ir tikko sācies 2011. gads, un nu jau ir skaidri redzami iepriekšējā gada rezultāti. Kāds tas ir bijis Bauskas novadam kopumā?

– Iepriekšējais gads ir pagājis ļoti ātri, un tas bija darbīgs un aktīvs. Teritoriālā reforma mums uzlika daudz jaunu pienākumu, ko vienā gadā paveikt grūti – vajadzēja izveidot strādāt spējīgu struktūru, kas nodrošinātu kvalitatīvu pašvaldības pakalpojumu sniegšanu visā novada teritorijā. Nevar noliegt – problēmu vēl joprojām netrūkst, taču vairāk vai mazāk iecerētais ir izdarīts.

– Kādas bija galvenās aktivitātes?

– Ļoti aktīvi strādājam ar projektiem, ko līdzfinansē ES fondi. Patlaban apritē ir ap 70 projektiem, kopumā par 14,8 miljoniem latu. Lielākie projekti ir saistīti ar ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstību, piemēram, Kohēzijas fonda finansētais projekts Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Bauskā ir vairāk nekā četrus miljonus vērts, bet līdzīgs projekts Īslīces pagastā – 2,3 miljonus. Varam lepoties ar Bauskas pils muzeja sagatavoto projektu Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta, kura vērtība ir 1,4 miljoni latu. Patlaban norit darbi Bauskas vēsturiskajā centrā – Rātsnama atjaunošana, kam 2010. gadā saņemts 467 tūkstošu latu

finansējums.

Šogad tiks realizēts arī satiksmes drošības uzlabošanas projekts, kura ietvaros tiks izbūvēts aplis aiz Mūsas tilta. Visus projektus pat nosaukt nevaru. Jāsaka paldies mūsu darbiniekiem, jo darba ir ļoti daudz un reizēm pat pietrūkst kapacitātes, lai laikus sagatavotu un iesniegtu projektus, izsludinātu iepirkumus. Domes cilvēki stundas neskaita, un reti kad viņiem darba laiks beidzas pulksten piecos. Ja kaut ko vajag izdarīt, tad tas arī tiek darīts, neskatoties pulkstenī.

– Kurās teritorijās īstenojāt visnozīmīgākos projektus – pagastos vai pilsētā?

– Ja skatāmies kopumā, tad finansiāli visietilpīgākie projekti realizēti pilsētā, taču praktiski visos pagastos ir kas labs izdarīts – daudzviet salaboti ceļi, izremontēti kultūras centri un labiekārtotas izglītības iestādes un to apkārtne. Atzīmēšu, ka pabeigtas renovācijas divās pirmsskolas izglītības iestādēs, kas deva iespēju bērnudārzu apmeklēt vēl 170 bērniem. Uzsākta PII Zīlītes filiāles telpu rekonstrukcija, projektu pabeidzot, varēs teikt, ka Bauskā problēma ar vietām bērnudārzos vairs nav aktuāla.

Aktīvi strādājam ar Latvijas-Lietuvas pārrobežas programmas projektiem. Īstenojam piecus projektus, meklējam partnerus jaunajām projektu idejām. Patlaban tiek rekonstruēta ēka Vecsaules pagastā, kur izveidosim saieta namu, kur cilvēki varēs atpūsties un baudīt mākslu un kultūru. Pārrobežu programmas ietvaros tika uzlabota infrastruktūra Bauskas pilī, Īslīces kultūras namā, sadarbībā ar Bērnu un jauniešu centru izveidots amatniecības centrs Bauskas skapis.

Turpināsim Mūsas upes krastu labiekārtošanu.

– Vai budžets šim gadam jau ir sastādīts?

– Vēl pie tā strādājam un plānojam to pieņemt februāra beigās. Prioritātes jau esam noteikuši un apstiprinājuši finanšu komitejas sēdē. Īpašu uzmanību veltīsim infrastruktūras uzlabošanai Bauskas novada izglītības iestādēs saskaņā ar izstrādāto Bauskas novada izglītības iestāžu tīkla optimizācijas plānu. Tāpat aktualitāte ir sporta un kultūras bāzu rekonstrukcija, tāpēc iecerēta peldbaseina un jaunas bibliotēkas projektu izstrāde. Mēs ļoti ceram, ka arī Bauskai būs sava gaismas pils ar plašām lasītāju zālēm un viegli pieejamu infrastruktūru.

– Vai pagastos gaidāmas kādas būtiskas izmaiņas?

– Jā, kā viena no prioritātēm ir iezīmēta mūsu kapitālsabiedrību darbības areāla paplašināšana. Tas nozīmē, ka mūsu komunālo pakalpojumu uzņēmumi, tai skaitā SIA Vides serviss, visā novadā veiks ne tikai atkritumu savākšanu, bet arī teritoriju uzkopšanu un vides labiekārtošanu. Tagad cītīgi plānojam un rēķinām, kas nepieciešamas, lai Vides serviss spētu nodrošināt šos pakalpojumus. Ieplānots, ka SIA Bauskas namsaimnieks veiks nekustamo īpašumu apsaimniekošanu visā novadā. Savukārt SIA Bauskas siltums būs atbildīga par Īslīces un Mežotnes centralizētās siltuma apgādes risinājumiem. Citos pagastos centralizētās siltumapgādes nav.

– Likums nosaka, ka uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem nepieciešams vismaz viens sociālais darbinieks. Vai jūsu sociālais dienests atbilst šim kritērijam?

– Tik daudz darbinieku mums nav un, šķiet, arī nebūs tik drīz, taču šogad plānojam palielināt sociālā dienesta kapacitāti, lai visā novadā spētu nodrošināt vienādi kvalitatīvus sociālos pakalpojumus.

– Pavasarī sāksies ūdenssaimniecības projekta realizācija, kas neizbēgami saistās ar rakšanas darbiem. Vai kopā ar ūdenssaimniecības uzņēmumu plānojat arī ielu seguma atjaunošanu?

– Tas ir ļoti būtisks jautājums, jo ES Kohēzijas fonda ūdenssaimniecības projektos iekļauta tikai tās ielas daļas sakārtošana, kas ir tiešā veidā saistīta ar projektā plānotajiem darbiem. Tāpēc izstrādāsim tehnisko projektu par ielu seguma sakārtošanu pēc ūdenssaimniecības projekta realizācijas.

– Jūsu subjektīvais vērtējums – kāds būs šis gads?

– Es nedomāju, ka situācija pasliktināsies, taču milzīgas izaugsmes nebūs. Es aicinu novada iedzīvotājus nākt un izteikt savus priekšlikumus, savu redzējumu un risinājumus, lai kopā ar novada domi veidotu savu dzīvi labāku.

Latvijā

Salaspils ir Eiropas Savienības (ES) regulai par alternatīvo degvielu infrastruktūru prasībām atbilstošākā vieta ūdeņraža uzpildes stacijai izbūvei Latvijā, secināts Vidzemes plānošanas reģiona vadībā izstrādātajā pētījumā par ūdeņraža uzpildes staciju telpiskās attīstības koncepciju.

Svarīgākais