"Vai tiešām ar "Maximas" traģēdiju nepietika?" mamma ziņo par trauksmainu pēcpusdienu Ogres Kalna pamatskolā

© Depositphotos

Neliela ugunsgrēka dēļ trešdien no Ogres Kalna pamatskolas evakuēti 200 skolēni un darbinieki, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka deg elektrības sadales skapis un starpsiena divu kvadrātmetru (m2) platībā.

Taču, kā ziņo “Ogrenet”, ar kuru sazinājās kāda Ogres Kalna pamatskolas skolēna mamma, evakuācija nenoritēja zibenīgi.

Mamma stāsta, ka brīdī , ka sācis skanēt trauksmes signāls, esot bijis starpbrīdis, skolotāja neesot likusi uzreiz pamest skolas ēku. Viņa mierīgi raudzījusies pa logu, vai arī citi evakuējas un tikai tad, kad ieraudzījusi, ka citi virzās uz izejas pusi, pieņēmusi lēmumu arī doties. Visi devušies uz garderobes pusi, kad trauksmes signālu skolas darbinieki izslēguši, un bērniem nācies doties uz klasi, lai turpinātu mācības. Brīdī, kad skolēni devušies uz klasi, sācis skanēt otrs trauksmes signāls, taču arī tas ticis izslēgts.

Skolotāja salikusi “N” burtus tiem, kas bija devušies ārā no skolas, un turpinājusi stundu. Kad signāls vairs neesot skanējis, klases durvīs parādījusies meitene, kura teikusi, ka deg skola un esot jāskrien ārā, un tikai tad visi devušies uz izeju.

Viņa nesaprot, kā var bērniem likt mācīties, nepārbaudot, kas atgadījies. “Vai tiešām ar “Maximas” traģēdiju nepietika?” viņa vaicā. Tāpat viņas bērns esot redzējis, kā citi bērni raud no satraukuma. “Kas tā par bezatbildību? Vai tiešām viņi nav apmācīti, kā rīkoties šādās situācijās?” viņa neslēpj savas dusmas.

“Ogrenet” sazinājās ar kādu Ogres Kalna pamatskolas skolotāju, kura vēlējās palikt anonīma. Viņa atklāja, ka pēc pirmā trauksmes signāla visi izdzīti ārā, tad atkal ielaisti iekšā. Un tad atkal izdzīti ārā.

Latvijā

Slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Svarīgākais