Pirms vairāk nekā 150 gadiem Krišjānis Valdemārs latvju dēlus aicināja doties jūriņā, Ainažos dibinot pirmo jūrskolu. Šodien Pauls Irbins latviešu jauniešus mudina doties kosmosā, topošā Cēsu Kosmosa izziņas centra pamatos iemūrējot vēstījumu nākamajām paaudzēm, vēsta ReTv.
Kosmosa entuziasts Pauls Irbins ideju par plašu izziņas centru Cēsīs, kurā bērniem smelties zināšanas par kosmosu un ar to saistītām zinātnēm, lolojis jau vairāk nekā desmit gadus. Šodien, kad būvlaukumā jau redzamas centra aprises, viņš ar milzu gandarījumu stāsta, kā šeit izskatīsies jau pēc gada. Tieši zem topošās kosmosa stacijas ēkas pamatos šodien tika ieguldīta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Zīmīgi, ka arī nākotnē tā nezaudēs saikni ar ēkas apmeklētājiem. “Tajā iekšā digitāls datu glabātājs, kurā katrs centra apmeklētājs varēs ierakstīt savu vēstījumu, cik centrs ilgi stāvēs. Tad pēc 100 vai 1000 gadiem, kad raks ārā, tā būs pilna ar vēstījumiem.”
Izziņas centra pirmajā stāvā būs ekspozīcija par cilvēku līdzšinējiem sasniegumiem kosmosa izpētē. Otrajā stāvā taps ieskats, kā cilvēki var veidot apmetnes, lai strādātu uz citām planētam, bet trešais stāvs būs veltīts, lai pētītu melnos caurumus un apstākļus uz citām planētām. “Mēs lielu uzsvaru liekam uz ģimenēm, lai ģimenēm šeit kopā būtu interesanti, lai kopā var izspēlēt kosmosa misijas, izmēģināt tehnoloģijas, iedvesmoties un redzēt, ka kosmoss nav tikai raķetes, ka tur ir medicīna, ķīmija, materiāli, dažādas interesantas zinātnes,” stāsta Pauls Irbins.
Ēkas būvnieki sola, ka pirmie kosmosa izzinātāji šeit varēs ierasties nākamā gada nogalē. Celtnieki darbu nepārtrauks arī ziemā. Lai gan nams veltīts kosmosa izziņai, energoefektivitātes nolūkos tas būs savienots arī ar zemes dzīlēm. “Tie ir trīs kilometri cauruļvadu, kas ierakti gruntī, kas ņems siltumu no grunts, apsildīs ēku, tāpat arī uzsildīs ūdeni, sildīs ēku ar enerģiju no grunts,” pauž Jevgēņijs Ņesterovičs, SIA “ReRe Būve” tehniskais direktors.
Kamēr ēku vēl tikai būvē, cītīgi strādā arī topošā centra komanda. Jāsagatavo izglītojoša programma, kā arī paši eksponāti. “Kosmosa tematika ir pateicīga, jo sevī iemieso daudzu nozares, kur sadarbojoties savā starpā sasniedz to kosmosu. Lai uzbūvētu to raķeti un uzturētu kosmosa staciju, ir pilnīgi visām nozarēm jāiesaistās ar savu tehnoloģisko sniegumu,” pauž Ansis Rezgalis, Kosmosa izziņas centra ekspozīcijas izstrādes vadītājs.
Paulam Irbinam netrūkst ideju, kā Kosmosa izziņas centru attīstīt vēl vismaz 20 gadus. Šeit varētu tapt starptautiska Kosmosa vidusskola, pētnieciskos nolūkos pulcēties augstskolu studenti, varētu tapt dažādas ar kosmosu saistītas laboratorijas, pat mēness virsmas modelis izbraucieniem ar roveri. “Mēs esam tādā jaunā attīstības fāzē, kur kosmoss ir jaunā jūra, jaunais okeāns. Mums ir jāizmanto šīs iespējas, tāpēc es pārfrāzēšu Valdemāru, saku: “Brauciet latvji kosmosā!”.”
Kosmosa izziņas centra celtniecība Cēsīs izmaksās vairāk nekā 11 miljonus eiro, savukārt izglītojošā satura un ekspozīciju tapšanai atvēlēts 2,1 miljons eiro.