Vēloties ekonomēt līdzekļus un novērst funkciju dublēšanos, Strenču novada dome jau septembrī nolēma ar 1. novembri likvidēt vairākas pagasta un pilsētas pārvaldes vadītāja štata vietas. Kaut arī teorētiski priekšlikums ir pamatots, likums tā rīkoties neatļauj.
Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons, nenoliedzot, ka likums Par pašvaldībām, kas iegrožo novada domes rīcībspēju, ir lietderīgs, tomēr aizrāda uz tā nepilnībām: "Kāpēc ierobežot novada tiesības lemt par racionālu pārvaldi?" Likumam darbojoties, ar laiku kļuvis skaidrs, kā to vajadzētu grozīt, precizēt. Aizvadītajā nedēļā Strenču novada domes sēdē bija paredzēts izlemt, ko iesākt ar pārvaldnieka amatu Sedas pilsētā un Jērcēnu un Plāņu pagastos. Iespējams, lietderīgi būtu amata pienākumus pārskatīt, attiecīgi samazinot arī atalgojumu. Tāds secinājums izriet pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) atbildēm Strenču novada domei. Tomēr lēmumprojekts ir atlikts, un to vēlreiz skatīs šīs nedēļas laikā.
J. Pētersons skaidro, ka pašlaik pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja funkcijas tik un tā veic citi departamenti, jo novada struktūra veidota tā, ka pārvalde ir definēta vien pēc juridiskā statusa, nevis pēc funkcijām. Pārvaldes vadītājam nav reālas varas, viņš nelemj arī, piemēram, par naudas sadali.
Tomēr RAPLM norādījusi, ka saskaņā ar likumu nav iespējams likvidēt šo amatu. Neiedziļinoties likuma terminoloģijā, skaidrojums ir vienkāršs – pārvaldi vada tās vadītājs, nevis, piemēram, amatu apvienošanas kārtībā kāda cita pašvaldības amatpersona. RAPLM arī piedāvā iespēju, kā samazināt pagasta pārvalžu skaitu – saskaņā ar likuma Par pašvaldībām 69.1 panta trešo daļu pašvaldības dome ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra atļauju attiecīgās pašvaldības novada pilsētā un novada pagastā vai divos novada pagastos izveido kopīgu pagasta vai pilsētas pārvaldi. Tomēr likums neparedz apvienot vairāk nekā divas pagastu pārvaldes. Vairākas tā sauktās mazās pašvaldības jau izmantojot likumā noteikto iespēju apvienot pagastu pārvaldes.
"Mēs esam mazs novads un cenšamies racionalizēt. Mūsu pārvaldes nav atsevišķas, bet iekļaujas kā struktūrvienības centrālajā administrācijā," saka J. Pētersons. Viņš skaidro, ka nevienu pārvaldi nebija domāts likvidēt, tādējādi visas tās funkcijas saglabātos, nebūtu vienīgi štata vietas – pārvaldes vadītājs. Kamēr likums nav grozīts, Strenču novada domes revolucionāro lēmumprojektu īstenot nav iespēju.
RAPLM komunikācijas nodaļas vadītāja Justīne Plūmiņa informē, ka pagaidām likuma grozīšanai konkrēti ierosinājumi ne no vienas pašvaldības nav saņemti. J. Pētersons Neatkarīgajai saka: "Priekšlikumus likuma maiņai esam sagatavojuši."
J. Plūmiņa atceras, ka līdzīgu ierosinājumu idejas līmenī izteikusi arī Alūksnes novada dome, kas pēc konsultācijām ar ministru no ieceres atteikusies. Alūksnes novada domē Neatkarīgajai apšaubīja, vai šāds priekšlikums izteikts, vismaz pilsētas pārvaldes līmenī ne.