Kopš 2020. gada 8. janvāra par Tukuma novada domes priekšsēdētāju ir ievēlēts Normunds Rečs. Neatkarīgā uzklausa jaunievēlētā domes priekšsēdētāja redzējumu par Tukuma novada turpmāko attīstību.
- Lūdzu, vispirms iepazīstiniet lasītājus ar savu iepriekšējā darba pieredzi un izglītību.
- Mana pirmā augstākā izglītība ir pedagoģijā, bet vēlāk esmu ieguvis jurista kvalifikāciju LU Juridiskajā fakultātē. Tāpat esmu ieguvis maģistra grādu izglītības vadībā, turklāt 14. februārī aizstāvēšu savu promocijas darbu, iegūstot doktora grādu. Septiņpadsmit gadu esmu bijis Tukuma Vakara un neklātienes vidusskolas direktors, bet pēdējos četrus ar pusi gadus esmu vadījis Tukuma novada Izglītības pārvaldi. Par pašvaldības deputātu esmu ievēlēts otro reizi - pirmo reizi mani ievēlēja 2013. gada vēlēšanās no partijas Tukuma pilsētai un novadam deputātu kandidātu saraksta, bet šobrīd pārstāvu Nacionālo apvienību Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.
- Kādi bija iemesli iepriekšējās domes vadības demisijai?
- Par iemesliem, kāpēc atkāpās iepriekšējās domes priekšsēdētāja vietnieks un tūlīt pēc tam arī priekšsēdētājs, ir jāvaicā viņiem pašiem un attiecīgo politisko spēku pārstāvjiem. 2019. gada decembrī iepriekšējā domes koalīcija izjuka un atteicās no varas, tādējādi izveidojās varas vakuums. Šādā situācijā domes deputāti, kas pārstāv Latvijas Zaļo partiju, Latvijas Zemnieku savienību, Nacionālo apvienību Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, un divi pie politiskajām partijām nepiederoši deputāti spēja vienoties un uzņēmās atbildību par turpmāko Tukuma novada pašvaldības vadību. Jaunā koalīcija mani izvirzīja domes priekšsēdētāja amatam un ar desmit balsīm «par» esmu ievēlēts šajā amatā.
- Kāds ir jūsu rīcības plāns - vai gaidāmas būtiskas izmaiņas prioritātēs turpmākai novada attīstībai?
- Attiecībā uz prioritārajiem projektiem mūsu gadījumā nav iespējami strauji manevri, jo viss notiek saskaņā ar pašvaldības attīstības plānu un noslēgtajām vienošanām ar valsts institūcijām, tostarp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par konkrētu projektu īstenošanu. Šajos projektos darbs turpināsies. Tas, ko mēs varam mainīt, ir budžeta plānošanas sistēma un prioritāšu izvērtēšana, kā arī budžeta izpildes kontroles pilnveidošana.
- Vai esat jau pieņēmuši budžetu 2020. gadam?
- Norit ļoti intensīvs budžeta plānošanas darbs. Sapratām, ka iepriekšējās domes vadības sākotnējā budžeta plānā ir ievērojams deficīts - šķiet, ka, uzsākot budžeta plānošanu, netika ņemts vērā uzsākto vai šajā gadā uzsākamo projektu finansējums pilnā apmērā. Tāpēc nācās būtiski pārplānot budžeta izdevumu daļu - šajā procesā aktīvi iesaistījās visi deputāti. Es gribu teikt lielu paldies par ieguldīto laiku un darbu, jo iepriekš nebija vērojama tik intensīva deputātu iesaistīšanās budžeta plānošanā. Es ļoti ceru, ka lēmējvaras ieinteresētība īstenot pārraudzību budžeta plānošanā un izpildē saglabāsies arī turpmāk. Plānojam pašvaldības 2020. gada budžetu apstiprināt kārtējā domes sēdē 30. janvārī. (Redakcijas piezīme - budžets 30. janvāra Tukuma novada domes sēdē tika pieņemts vienbalsīgi.)
- No kā nācās atteikties, konstatējot budžeta deficītu?
- Šobrīd esam koncentrējušies uz iesākto infrastruktūras projektu pabeigšanu. Viena no sarežģītākajām situācijām ir bērnudārza Pasaciņa rekonstrukcijas un plānotās piebūves projekta finansējuma piesaistē. Tas Tukumam ir svarīgs projekts, jo mums vēl arvien pietrūkst bērnudārza vietu. Projekts ir apjomīgs - tā pabeigšanai nepieciešami 1,87 miljoni eiro, taču nav pārliecības, ka varēsim saņemt aizdevumu Valsts kasē, jo izstrādes stadijā vēl ir MK noteikumi par valsts atbalstu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai un paplašināšanai. Pagaidām nav zināms, kādi būs kritēriji, lai pašvaldībām būtu tiesības saņemt kredītu Valsts kasē. Tāpēc mēs nodrošināmies pret situāciju, ja notiek sliktākais scenārijs un kredītresursi mums nav pieejami.
Tajā pašā laikā mēs plānojam finanšu resursus arī citu Tukuma novada iedzīvotājiem nepieciešamu projektu turpināšanai vai uzsākšanai.
- Jūs jau vienu lielo investīciju projektu pieminējāt, bet kādi ir nākamie projekti, kurus paredzēts īstenot tuvākajā laikā?
- Mums ir jāuzsāk, ja nemaldos, lielākais investīciju projekts Tukuma novada vēsturē - tas ir Tukuma vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanas projekts, kam paredzēts ES fondu atbalsts. Kopējās izmaksas, realizējot projektus četrās Tukuma mācību iestādēs - Tukuma 2. vidusskolā, Tukuma Raiņa ģimnāzijā, Tukuma Birznieka Upīša 1. pamatskolā un Tukuma 2. pamatskolā -, sastāda 9,3 miljonus eiro. Lauvas tiesa no finansējuma paredzēta Tukuma 2. vidusskolai, kur ir paredzēta skolas ēkas pārbūve Raudas ielā 16. Šo projektu visi gaida jau kopš pagājušās vasaras, taču neveiksmīgas iepirkuma procedūras rezultātā šis process ir iekavējies par pusgadu. Gada nogalē ir noslēdzies iepirkums, un šobrīd norit gatavošanās līguma noslēgšanai.
Tukuma 2. visuskolas rekonstrukcijas ietvaros tiks nojaukts viens no ēkas korpusiem, kas netiek izmantots mācību procesam, bet vietā tiks uzcelts jauns korpuss sākumskolas vecuma bērniem, ko savienos ar esošo skolas ēku. Šobrīd sākumskolas klases ir izvietotas netālu esošajā ēkā, kas nav īsti piemērota skolas vajadzībām, tāpat skolēniem un skolotājiem neērtības rada pārvietošanās pa āru no vienas ēkas uz otru, piemēram, uz ēdamzāli. Vienlaikus tiks veikti atjaunošanas darbi esošajā skolas ēkā - tiks uzlabota energoefektivitāte, nomainītas komunikācijas un veikti citi darbi, lai bērni mācītos mūsdienīgā un estētiskā vidē. Piebildīšu, ka Tukuma 2. vidusskola ir lielākā izglītības iestāde novadā - tajā mācās ap 800 skolēnu.
No pašvaldības budžeta turpinām Kurzemes ielas rekonstrukcijas projektu. Kurzemes iela ir viena no maģistrālajām ielām, kas, caurbraucot Tukumu, savieno Rīgas-Ventspils šoseju. Šī iela, kas ir būvēta septiņdesmitajos gados, savu laiku ir nokalpojusi. 2018. gadā ir pieņemts lēmums uzsākt rekonstrukciju, sadalot to kārtās. Pirmā un ceturtā kārta ir realizēta, piesaistot kredītlīdzekļus no Valsts kases, savukārt otrās kārtas projekts tiek īstenots par pašvaldības līdzekļiem. Šovasar projekta realizācija turpināsies.
- Jūs vadījāt Tukuma novada Izglītības pārvaldi un noteikti labi zināt, kāds ir kopējais novada izglītības iestāžu tīkls, kādas izmaiņas gaidāmas?
- Pēdējo trīs gadu laikā skolu tīkla sakārtošanā esam izdarījuši ļoti daudz - ir pieņemti visi būtiskākie lēmumi. Esam koncentrējuši resursus speciālajā izglītībā. No trim speciālajām izglītības iestādēm - Dzirciema internātpamatskolas un Tukuma internātpamatskolas, kas tika apvienotas jau 2018. gadā, un speciālās pirmskolas izglītības iestādes Taurenītis, kas tika pievienots pagājušajā gadā - ir izveidota viena speciālā izglītības iestāde. Tādējādi optimāli tiek izmantoti gan valsts, gan pašvaldības pieejamie resursi. Jāatzīmē, ka par pašvaldības līdzekļiem ir veikti infrastruktūras uzlabojumi Dzirciema skolas un dzīvojamajās ēkās.
No pagājušā gada 1. septembra Tumē vairs nav vidusskolas klašu un tā ir kļuvusi par pamatskolu, savukārt Zemgales vidusskolai Slampē ir pievienota Tukuma Vakara un neklātienes vidusskola. Tādējādi izpildījām likuma prasības attiecībā uz neklātienes un vakara mācību programmām. Jāteic, ka Zemgales vidusskola Slampes ciemā, kaut arī būvēta astoņdesmitajos gados, vēl arvien uzskatāma par mūsdienīgu mācību iestādi ar komfortablu mācību vidi. Skolas ēkā ir renovēta arī aktu zāle, kas var tikt izmantota kā koncertzāle, jo tai ir laba akustika.
Arī pirmsskolas iestāžu attīstībā esam ieguldījuši lielu darbu, jo Tukuma novada pirmsskolas vecuma bērnu skaits nesamazinās, bet gan pieaug. Rindas situāciju uz vietām pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs šobrīd pasliktina tas, ka uz rekonstrukcijas laiku ir slēgts bērnudārzs Pasaciņa un bērni ir izvietoti citās pirmsskolas izglītības iestādēs. Visus iepriekšējos gadus ir noritējis intensīvs darbs, lai atvērtu arvien jaunas bērnudārzu grupiņas, izmantojot esošos resursus. Piemēram, 2017. gadā ir atvērtas divas grupiņas Tukuma 3. pamatskolā, 2019. gada februārī bērnudārza vajadzībām ir pielāgota bijusī Tukuma internātpamatskolas internāta ēka, kur izveidojām četras grupiņas 80 bērniem. Jau pieminētā bērnudārza Pasaciņa rekonstrukcijas un paplašināšanas rezultātā tiks iegūtas papildus 60 vietas. Mēs ļoti ceram, ka šā gada ietvaros mums izdosies projektu pabeigt un Pasaciņā atgriezīsies bērni, tādējādi lielā mērā atrisinot arī bērnudārzu pieejamības problēmu.
- Kaislības ap ieplānoto teritoriālo reformu nerimst - kāds ir Tukuma novada viedoklis?
- Esošajos teritoriālās reformas plānos, kas ir publiski pieejami, redzams, ka Tukuma novads ir iezīmēts bijušā Tukuma rajona robežās. Esam rēķinājuši dažas izmaksu pozīcijas, kādas būtu nepieciešamas paplašinātā novada sastāvā, par pamatu ņemot, ja visi četri šobrīd atsevišķi esošie novadi - Tukums, Jaunpils, Kandava, Engure - pielīdzinās maksimālajam pakalpojumu līmenim, respektīvi - nevienā novadā iedzīvotāji neko nezaudē. Piemēram, attiecībā uz bērnu ēdināšanu papildus vajadzētu vismaz pusmiljonu eiro, jo šobrīd vislielāko atbalstu skolēnu ēdināšanā sniedz Engures novads - pilnā mērā tiek apmaksātas pusdienas visu klašu audzēkņiem. Ja visos novados tiek realizēta bērnu ēdināšana ar 100% atbalstu, tad papildus mums jārēķina pusmiljons eiro izdevumu. Arī sociālā atbalsta jomā papildus vajadzētu vismaz pusmiljonu eiro. Tās ir tikai dažas pozīcijas, kur skaidri redzams izdevumu pieaugums.
Tukuma novada domes deputāti ir lēmuši, ka esošajā formā un saturā teritoriālā reforma nav atbalstāma. Lēmums ir pieņemts aizvadītā gada nogalē un iesniegts Latvijas Pašvaldību savienībai un Saeimai. Ļoti iespējams, ka daudz kas vēl mainīsies, jo savādāks skatījums uz reformu ir visiem trim novadiem, kurus plāno pievienot Tukuma novadam - gan Jaunpilij, gan Kandavai, gan arī Engurei. Tagad viss ir Saeimas rokās!
***
VĒRTS REDZĒT
ZIGFRĪDA ANNAS MEIEROVICA PIEMINEKLIS
Latvijas simtgadē - 2018. gada novembrī - Tukumā tika atklāts piemineklis Latvijas Republikas pirmajam ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam. Tā autori ir tēlnieki Zane Elerte, Matīss Kalniņš un arhitekte Liene Līce. Z. A. Meierovica piemineklim izraudzītā vieta ir simboliska. Tā atrodas pašā pilsētas sirdī, vecpilsētā - skvērā, kas atrodas pie Lielās un Jaunās ielas krustojuma, netālu no Brīvības laukuma un skolas, kurā mācījies izcilais valstsvīrs. Latvijas Republikas pirmais ārlietu ministrs, Satversmes sapulces delegāts un vairākkārtējs Ministru prezidents - tādi bija Z. A. Meierovica oficiālie amati laikposmā no 1918. gada līdz viņa nāvei 1925. gada augustā. Pēc Pirmā pasaules kara pretrunu plosītajā Eiropā Z. A. Meierovics panāca to, kam reti kurš ticēja. 1918. gadā Latvija tika atzīta de facto, tam 1921. gadā sekoja nākamais ārpolitiskais panākums - starptautiska Latvijas atzīšana de iure un uzņemšana Tautu savienībā. Z. A. Meierovics ir nodzīvojis īsu, bet neparasti spilgtu mūžu. Viņa personība, centieni un devums Latvijas labā apliecina vērtības, bez kurām nevar pastāvēt ne tauta, ne valsts, - pašapziņu, uzticību valsts ideāliem un nesavtīgu darbu, lai šos ideālus iemiesotu dzīvē. Z. A. Meierovica bērnība pagājusi Durbē, Pūrē un Cērkstē, pirmā izglītība iegūta Kabilē un Tukuma pilsētas skolā. Arī visu turpmāko mūžu valstsvīrs bijis biežs viesis Tukuma pusē. Sava pēdējā brauciena laikā uz Brizules Druķu mājām Z. A. Meierovics gāja bojā.
