Lai gan SIA Ādažu namsaimnieks ir vietējās pašvaldības uzņēmums, ar darbības labo praksi tas spējis piesaistīt arī blakus novadu iedzīvotājus, kuri namu apsaimniekošanu uzticējuši Ādažu namsaimniekam. Šobrīd Ādažu namsaimnieka pārziņā ir lielākā daļa daudzdzīvokļu māju Ādažos, kā arī septiņi nami Carnikavā un seši nami Garkalnē. Kopumā uzņēmums apsaimnieko jau 46 mājas, un skaits turpina pieaugt.
Ja tradicionāli uzņēmumi darbību cenšas paplašināt, veicot dažādas akcijas, dempingojot cenas un solot visādus citus labumus, tad Ādažu namsaimnieka gadījumā viss ir mazliet citādi - dzīvokļu īpašnieki paši nāk un piedāvā savu ēku apsaimniekošanu uzticēt Ādažu namsaimniekam. Uzņēmuma vadītājs Juris Krūze stāsta: «2012. gadā, kad Ādažu namsaimnieka pārziņā bija tikai astoņas mājas Ādažos, pieņēmām stratēģisku lēmumu attīstīt namu apsaimniekošanas nozari, kļūstot par godprātīgu, ērti pieejamu un kvalitatīvu namu apsaimniekošanas kompāniju. Mūsu stratēģija paredz maksimālu komunikāciju ar dzīvokļu īpašniekiem, pārdomātu un ekonomiski pamatotu ēku sakārtošanas projektu īstenošanu, kā arī caurspīdīgu naudas plūsmu. Jebkurā brīdī iedzīvotājiem ir iespēja sazināties ar jebkura līmeņa speciālistu pa telefonu, internetā vai atnākt klātienē un izrunāt visus jautājumus. Tāpat ir pieejama visa informācija par paveiktajiem un plānotajiem darbiem. Esam radījuši sistēmu, kurā starp dzīvokļu īpašniekiem un namu apsaimniekotāju valda konstruktīva sadarbība. Iedzīvotāji uz savu māju tagad skatās citām acīm - negaida, kad kāds atnāks un izdarīs, bet ātri ziņo par konstatētajām problēmām, kuras mēs no savas puses tik pat ātri atrisinām.»
Protams, ātri risinājumi iespējami tikai ikdienas uzturēšanas ietvaros - lielākiem remonta darbiem nepieciešama pārdomāta rīcība. Tradicionāli mājas veido uzkrājumus, novirzot tam pavisam nelielu summu ikmēneša maksājumā. Taču realitātē uzkrājuma pietiek vien ikdienas vajadzību segšanai. Tāpēc Ādažu namsaimnieks lielāku projektu realizācijai iesaka veidot mērķa uzkrājumu, iepriekš apzinot nepieciešamo summu un iedzīvotāju maksātspēju. Piemēram, ja īpašnieki vienojas par fasādes, balkonu, kāpņu telpu remontu vai stāvvada nomaiņu, tiek sastādīta izmaksu tāme. Tālāk iedzīvotāji vienojas par summu, cik var atļauties ik mēnesi novirzīt mērķa uzkrājumam. Kad nauda ir sakrāta, tiek veikti būvdarbi, kurus uzrauga namu apsaimniekotājs, - sakrātā nauda netiek izmantota nevienam citam mērķim. Juris Krūze neslēpj, ka nereti būvnieki ir saprotoši un piekrīt veikt darbus, kad sakrāta ir puse no nepieciešamās summas, bet atlikušo saņemt trīs mēnešu laikā. Tas gan attiecas tikai uz tām situācijām, kad remontu nedrīkst atlikt uz vēlāku laiku.
Jāpiebilst, ka pēdējo astoņu gadu laikā Ādažu nami ir sakārtoti gan vizuāli, gan tehniski, kas uzlabo gan kopējo dzīves vidi, gan iedzīvotāju komfortu.
Ādažus bieži piemin kā vietu, kur aktīvi norit daudzdzīvokļu ēku siltināšanas projekti. Jau tagad lielākā daļa ēku ir siltinātas, bet tuvāko divu gadu laikā plānots praktiski visām Ādažu centra ēkām veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus. Uzņēmuma vadītājs atzīst, ka pārliecināt iedzīvotājus par nepieciešamajiem renovācijas darbiem nav viegls uzdevums, taču, redzot, kādu komfortu iegūst kaimiņi, arī citu māju dzīvokļu īpašnieki nosliecas par labu renovācijai. Juris Krūze teic, ka ieguvums nav tikai siltumenerģijas patēriņš mājā kopumā, bet gan būtisks komforta uzlabojums katrā dzīvoklī individuāli. Katrā īpašumā uz radiatoriem ir uzstādīti alokatori un termogalvas, ar kuru palīdzību iespējams uzskaitīt patērētā siltuma daudzumu un individuāli regulēt dzīvokļa temperatūru . «Agrāk vai vēlāk visas mājas būs spiestas domāt par ēku siltināšanu, jo energoresursu cenas kāps un siltuma tarifi pieaugs - visvairāk to izjutīs iedzīvotāji, kuru mājas nebūs nosiltinātas. Ir jāizmanto iespēja, ko sniedz ES fondi, kas ēku siltināšanas projektiem šajā plānošanas periodā sniedz 50% atbalstu.
