Siguldas ūdenssaimniecības uzņēmums Saltavots ne tikai aktīvi realizē ES projektu ietvaros iespējamo ūdenssaimniecības tīklu paplašināšanu, bet arī projektē un būvē, izmantojot uzņēmuma līdzekļus, pašvaldības piešķirto finansējumu, jo pilsēta strauji aug arī ārpus noteiktās blīvi apdzīvotu vietu aglomerācijas robežām.
Sigulda ir strauji augoša pilsēta burtiskā nozīmē - vietās, kur vēl pirms nedaudz gadiem bija vien pļavas, tagad attīstās privātapbūves rajoni. Pašvaldības SIA Saltavots projektu vadītāja Silvja Zaharāne stāsta: «Pilsēta ir izaugusi ārpus pirms daudziem gadiem noteiktajām aglomerācijas robežām. Ja skatāmies aglomerācijas robežas, tad centralizēto sadzīves kanalizācijas pakalpojumu pieejamība ir nodrošināta 98% iedzīvotāju, bet centralizēto ūdensapgādes pakalpojumu pieejamība ir nodrošināta 96% iedzīvotāju. Taču realitāte ir cita - Sigulda izplešas ārpus šīm robežām, jaunajos rajonos centralizēto tīklu nav, un arī ES projektos to izbūve nav iekļaujama, jo prioritāte ir jau pieminētās aglomerācijas robežas. Gatavojam vīziju nākamajam ES plānošanas periodam, kurā viena no prioritātēm ir aglomerācijas robežu paplašināšana, kas mums dotu iespēju saņemt līdzfinansējumu ūdenssaimniecības tīklu paplašināšanai jaunapgūtajās teritorijās.»
Patlaban Siguldā norit ūdenssaimniecības attīstības 5. kārta, kuras ietvaros jau ir uzbūvēti pieci kilometri kanalizācijas tīklu vietās, kur ūdensapgādes tīkli jau bija. Tādējādi tīklu pieejamība ir jau nodrošināta papildus 210 iedzīvotājiem. Šobrīd tiek projektēts 5. kārtas otrais posms, kura ietvaros centralizētie kanalizācijas tīkli būs pieejami vēl 69 iedzīvotājiem. Jāatgādina, ka šajā plānošanas periodā ES atbalsta tikai kanalizācijas tīklu paplašināšanu, tāpēc ūdensvada tīklu izbūvei Saltavotam ir jānodrošina 100% finansējums, ņemot aizņēmumu un piesaistot paša uzņēmuma finanšu līdzekļus.
Veidojas duāla situācija - ja cilvēks ir iegādājies apbūves gabalu, uzbūvējis māju un iekārtojis decentralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas savākšanas un attīrīšanas iekārtu, maz ticams, ka, piemēram, pēc pieciem gadiem, kad viņa ielā tiks izbūvēti centralizētie tīkli, viņš gribēs pieslēgties, jo investīcijas jau ir veiktas. Zaharāne uzskata, ka pareizāk būtu vēl pirms kāda mikrorajona apbūves sākuma kopā nākt pašvaldībai, zemju īpašniekiem un ūdenssaimniecības uzņēmumam, lai vienotos par tīklu izbūvi un finansējuma sadalījumu šā mērķa īstenošanai. Ir skaidri nolasāmas pazīmes, kas liecina, ka pilsētas robežas turpinās augt - tur, kur šobrīd ir vien dažas mājas, pēc gadiem pieciem jau būs apbūvēti gluži vai visi tukšie zemesgabali.
Šobrīd Saltavots par saviem līdzekļiem ir gatavs izbūvēt jaunus tīklus tikai tad, ja simtprocentīgi visi ielas namu īpašnieki ir gatavi apliecināt, ka divu gadu laikā pēc izbūves viņi pieslēgsies jaunajiem tīkliem. Uzņēmums lēš, ka gada laikā varētu realizēt tīklu izbūvi divās ielās.
Siguldā ūdenssaimniecības tarifi nebija mainījušies kopš 2014. gada. Visiem ir labi zināms, ka pēdējo piecu gadu laikā ir notikuši vairāki ekonomiskie procesi, kas atstāj iespaidu uz uzņēmuma darbību, - palielinājušās degvielas cenas, audzis dabas resursu nodoklis, paaugstināta valstī noteiktā minimālā darba alga, kas nozīmē, ka attiecīgi nācies paaugstināt arī uzņēmumā strādājošo atalgojumu. Summējot iepriekš nosauktās un citas izdevumus palielinošas pozīcijas, likumsakarīgi izriet, ka pastāvošais tarifs nedod iespēju uzturēt esošo sistēmu. Sabiedrisko pakalpojumu regulators ir apstiprinājis jaunu tarifu, kas veido 2,43 eiro bez PVN, tajā skaitā 1,05 eiro par vienu kubikmetru ūdens un 1,38 eiro par viena kubikmetra kanalizācijas savākšanu. Jāpiebilst, ka tas nebūt nav augstākais tarifs valstī.
