"Liepājas RAS": Atkritumu šķirošana ir cilvēka domāšanas līmenī

ES pēdējās desmitgades prioritāšu sarakstā ir ilgtspējīga atkritumu apsaimniekošana, un nu ES izvirzītajiem mērķiem jau ir saskatāms ieviešanas beigu datums. Līdz ar to ir aktivizējušās diskusijas gan par noglabāto atkritumu apjoma samazināšanu līdz 10%, gan dalīto atkritumu vākšanu un līdzīgām tēmām.

Liepājas pusē atkritumu apsaimniekošana tiek organizēta atbilstoši Liepājas reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas plānam 2014.-2020. gadam, un to pārrauga reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs SIA Liepājas RAS. Uzņēmums, kas saņēmis augstus novērtējumus InCSR organizētā Ilgtspējas indeksā, kura ietvaros eksperti analizē stratēģiskās vadības, vides aizsardzības un sabiedrības iesaistes, pakalpojuma sniegšanas un darba vides aspektus, vadoties pēc starptautiski atzītas metodoloģijas.

Mērķus sasniegt ir iespējams

Ja Latvija līdz 2035. gadam neizpildīs ES izvirzītos mērķus attiecībā uz noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu līdz 10%, tad valstij ik dienu soda naudā nāksies maksāt miljoniem eiro. Vaicāts, vai ir iespējams sasniegt šos rezultātus, Liepājas RAS valdes loceklis Normunds Niedols atbild: «Kopumā jā, bet daudz būs atkarīgs no tā, cik gudri mācēs atskaitīties VARAM, jo metodikas un aprēķini var būt dažādi. Ja runājam par Liepājas reģionu, tad es nesaskatu lielas problēmas. Liepājas pilsētā ir iekārtoti divi dalīto atkritumu savākšanas laukumi, kā arī reģionā kopumā izveidots ap 400 dalīto atkritumu punktu - tas ir pilnīgi pietiekami, lai iedzīvotājiem nebūtu iemesla teikt, ka dalīto atkritumu nodošana nav ērti pieejama. Šobrīd ir izstrādāts skiču projekts un noslēdzies iepirkums bioloģisko atkritumu sausās fermentācijas iekārtas uzstādīšanai poligonā, bet vēl jāgaida finansējums projekta īstenošanai. Faktiski tas ir paātrināts bioloģisko atkritumu pūdēšanas process kontrolētā un drošā vidē - šajā iekārtā notiek tas pats, kas 10 līdz 12 gadu laikā noglabāto atkritumu kalnā - produkti tiek savākti un atkal izmantoti, ražojot gāzi, siltumu, elektrību - pāri paliek tehniskais komposts, ko var izmantot kā augsni.» Niedols informē, ka līdz ar šī projekta realizāciju pilnā apmērā tiks atrisināts jautājums par bioloģiskajiem atkritumiem.

Ir izveidota dalīto atkritumu savākšanas sistēma. Tomēr iemācīt sabiedrību šķirot atkritumus nav vienkārši. Viss ir atkarīgs no izpratnes. Attiecībā uz atkritumu šķirošanu finansiālie aspekti faktiski nestrādā, jo maksa par atkritumu izvešanu ir mazāk nekā 1% no kopējiem mājsaimniecības izdevumiem. Līdz ar to finansiāla motivācija šķirot atkritumus ir pavisam nelielai daļai sabiedrības.

Piedāvājumā lēts siltums

Liepājas RAS pārziņā esošajā atkritumu poligonā Ķīvītes tiek aicināti uzņēmēji īstenot idejas, kas saistītas ar energoietilpīgu ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Normunds Niedols skaidro: «Poligonā darbojas koģenerācijas stacija, kas no atkritumiem iegūto gāzi pārvērš elektroenerģijā. Elektrības ražošanas blakusprodukts ir siltums, kam tiek meklēts izmantojums. Ir bijuši vairāki interesenti, kuri apsver iespēju izmantot esošos resursus - būvēt siltumnīcas, baseinus zivju audzēšanai vai ražotni koksnes žāvēšanai un apstrādei, taču līdz šim nav izdevies piesaistīt uzņēmumu, kurš savu ideju īstenotu.» Aprēķini rāda, ka saražoto siltumu Liepājas RAS var pārdot ap 10 reizēm lētāk nekā jebkurā pilsētas katlumājā. Jāteic, ka pēdējā laikā siltuma lietderīga izmantošana ir kļuvusi par aktualitāti, jo arī ES direktīvas pieprasa jebkādas enerģijas, tostarp siltuma enerģijas, lietderīgu izmantošanu.

Atkritumu muzejs

Ne viss, kas izmests konteinerā, ir bezvērtīgs. Spilgts piemērs tam ir atkritumos atrastā lībiešu gleznotāja Jāņa Beltes glezna, kas tagad atjaunota un ieņem goda vietu atkritumu poligona muzejā. Līdzās gleznai ir daudz dažādu priekšmetu, no kuriem īpašnieki nolēmuši atbrīvoties - te ir gan mūzikas instrumenti, tostarp klavieres, gan rakstāmmašīnas, Ļeņina portreti un citi. Liepājas RAS vadītājs atzīst, ka ne visu muzeja krājumu veido atkritumos izmestie priekšmeti - daudzi, kārtojot bēniņus, pagrabus un šķūnīšus, saprot, ka lietai ir vērtība, tāpēc nes uz muzeju. Šeit iekārtots arī grāmatu apmaiņas plaukts, kur literatūras cienītāji var atnest izlasītu grāmatu un vietā paņemt kādu vēl neiepazītu darbu.

Muzejā ik gadu ierodas vairāki tūkstoši apmeklētāju, to skaitā arī bērnudārznieki, skolēni un studenti. Šeit var ne tikai apskatīt muzeja ekspozīciju, bet arī izsekot visam atkritumu apsaimniekošanas ciklam, no šķirošanas līdz pārstrādei, noglabāšanai un elektroenerģijas ražošanai. Muzejs un Vides skola ir veids, kā uzņēmums mudina sabiedrību īstenot zaļo domāšanu.