Limbažu Mūzikas un mākslas skola

 

Abās profesionālās ievirzes skolās Limbažos ir notikušas pārmaiņas – 2018. gada 1. jūlijā tās tika apvienotas un kļuva par Limbažu Mūzikas un mākslas skolu. Paliekot savās līdzšinējās ēkās, abu skolu kolektīviem nācās sevi pieņemt kā mākslas un mūzikas nodaļām.

Mākslas pedagogi un audzēkņi tagad ērti izmanto darbnīcām atbilstošas telpas, ko vizuāli plastiskās izglītības programmas nepieciešamībai 2017. gada 1. septembrī ieguva īpaši skolas vajadzībām renovētajā divu stāvu celtnē. Arī mūzikas apmācībai veltītajā ēkā (savulaik nams tika ziedots- uzdāvināts mūzikas skolai) pakāpeniski notiek ēkas kosmētiskais remonts un uzlabojumi ērtībai un drošībai. Paklausot apvienošanas plānam, bija tikai viena pārliecība, ka viss vērtīgais ikdienas procesā no abu līdzšinējo skolu vēstures ir jāsaglabā un jāturpina praktizēt - jau iesāktie kopīgie par cikliskiem kļuvušie pasākumi, kad pedagogu atsaucība apvieno audzēkņus no izglītības programmām mūzikā un mākslā. Un kur vēl sasniegumi starptautiskos un valsts konkursos...!

Klāt nākuši arī jauni pasākumi - ļoti plaši izvērtās tautas garīgajām tradīcijām veltītais ģimeniskais pasākums

«... mantojams Latvijā», kad visi aktivitātēs piedalīties gribētāji nesatilpa kultūras nama zālē, tāpēc ir aizdomas par atsaucības lūgšanu sporta halles administrācijai nākamajā mācību sezonā. Šajā pavasarī jau trešo reizi notika «Kad mūzas sarunājas» - senajā Limbažu Rātsnamā, kad sinerģijā tiekas trīs mūzas - poēzija, mūzika un māksla - un skatītāji jauno izpildītājmākslinieku pavadījumā var pie molbertiem ļauties savu domu tēlu atveidojumiem, klausoties dzejas lasījumos. Pasākums notiek Mākslas dienu ieskaņās, tāpēc pavasarīgās tēmas ielaužas visu mūzu sniegumos.

2019. gada martā jau 15. reizi notikušajam Starptautisko akordeonistu festivālam, kurā piedalās šā instrumenta spēles Eiropas līmeņa zvaigznes, piešķīra tā izveidotāja, mūzikas skolas līdzšinējā direktora Viktora Ņikandrova vārdu. Šis apstāklis kopā ar pašvaldības lielo atbalstu, lai festivāla iespējamību nosargātu, deva sirdsmieru un gandarījumu, ka patiesas kultūrvērtības tiek sargātas.

Augusts nāk ar pilsētsvētkiem, kad abas nodaļas sirsnīgi darbojas pēc svētku gājiena cauri visai pilsētai - notiek mākslinieku pedagogu vadītas darbnīcas lieliem un maziem Lielezera krastā, profesionālie mūziķi (nodaļas pedagogi) spēlē dzīvo mūziku Muzikālajā salonā, kas plosta versijā vizina svētku dalībniekus pa ezeru...

Vēl skolas ikdiena, pēc viena kopīgā mācību gada, rosina idejas par pārmaiņām mācību procesā, prasa savus jauninājumus, lai abu nodaļu audzēkņi justos vienai mācību iestādei piederīgi, piemēram, doma par kopīgu liecību izsniegšanu un mācību gada beigām. Bet labākais, ja viss notiekošais būtu tikai patiesi konstruktīvs un pašapziņu nosargājošs!