Sociālās aprūpes centra Lubāna mazās filiāles Rupsalā iemītnieki – cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem – pārvietoti uz citiem pansionātiem, paskaidrojot, ka tas būs tikai uz laiku, taču patiesībā pansionātu plānots slēgt. Taču piemānīti ne tikai aprūpes centra iemītnieki, ar kuriem var salīdzinoši viegli manipulēt, bet arī darbinieki, kuriem ļauts domāt, ka darbā pansionāta filiālē atgriezīsies.
Vai aiz steidzamas evakuācijas un rūpēm par pansionāta iemītniekiem stāv iepriekš plānota šīs filiāles likvidācija? Vai tas nozīmētu vienu soli tā sauktās deinstitucionalizācijas procesā? Valsts sociālās politikas īstenotāji apņēmušies samazināt pansionātos dzīvojošo skaitu, daļu «integrējot» sabiedrībā, taču - vai to iespējams izdarīt patiešām saprātīgi, ja cilvēkiem atklāti par to netiek stāstīts. Par to Neatkarīgā pārliecinājās, uzklausot pansionātā dzīvojošos un viņu tuviniekus.
Déja vù
Tieši pirms pieciem gadiem tikpat aukstā ziemā kā tagad Madonas novada Ošupes pagasta Rupsalā darbinieki un pansionāta iemītnieki pauda neapmierinātību par Labklājības ministrijas plāniem slēgt mazo pansionātu. Faktiski šis pansionāts ir filiāle filiālei, proti, ir valsts sociālās aprūpes centrs Latgale, kuram ir filiāle Lubāna, savukārt aprūpes centrs Lubāna atrodas divās vietās - Lubānas novada Vecumos un Ošupes pagasta Rupsalā (Madonas novadā). Toreiz plānoja slēgt Rupsalā esošo Ošupes pamatskolas ēkā izvietoto pansionātu, taču politisko peripetiju un sabiedrības iesaistes rezultātā šis process apstājās. Kā argumenti par pansionāta slēgšanu tika izmantoti sliktais tehniskais stāvoklis, bažas par ugunsdrošību, savukārt pret - pansionāta labā atrašanās vieta, nelielais iemītnieku skaits, mājīgums, kā arī vietējās sabiedrības un pašvaldības iebildes. Par pansionāta saglabāšanu sāka vākt arī parakstus.
Tagad - evakuācija?
Tagad notikumi atkārtojas, tikai... citādi. Pirms vairāk nekā nedēļas no Rupsalas pansionāta aizvesti visi iemītnieki - tie, kuriem ir kādi radinieki, pie radiniekiem, bet pārējie - uz citiem pansionātiem. Cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem pateikts, ka pansionātā nepieciešams remonts un uz to laiku būs jāpadzīvo citur. Kopumā iemītnieku skaits ir ap 40, darbinieki - 16. Arī darbiniekiem paskaidrots, ka pansionāta darbība apturēta uz laiku.
Kā Neatkarīgajai stāsta pansionāta iemītnieku radinieki, galvenokārt gados jau veci, kuri paši nevar uzņemties rūpes par pansionātā mītošajiem mazbērniem, viņi nejauši uzzinājuši, ka pansionātu tomēr plānots slēgt nevis - uz remonta laiku, bet vispār. Ja iepriekš neizdevās ar sarunāšanu, tagad - evakuācijas veidā, un viss: pansionāts slēgts. Kāpēc bijusi nepieciešama evakuācija? Februāra vidū atbraukusi komisija un pārbaudījusi temperatūru, kas bijusi par grādu zemāka nekā noteikumos, kā arī - tā it kā konstatējusi, ka viens no iemītniekiem kurinot pats krāsni (tas neesot pieļaujams no drošības viedokļa). Sīkākus pārbaudes rezultātus radinieki nezināja stāstīt. Toties bija ļoti sašutuši - kāpēc atkal melo, jo visi iemītnieki ir pārliecināti, ka viņi varēšot atgriezties. Neoficiāla informācija liecina, ka, iespējams, iemesli par it kā katastrofāliem apstākļiem pansionātā ir izdomāti vai pievilkti aiz ausīm, pēc principa «cilvēks ir, pants atradīsies».
Nav par ko satraukties
Labklājības ministrijas speciālists Maksims Ivanovs Neatkarīgajai atbildēja, ka pansionātu Rupsalā nav plānots slēgt. Pat tādas domas neesot bijis... Savukārt tas, kas pašlaik notiek, ir cilvēku interesēs, visi ir evakuēti, jo pansionātā atrasties nav droši. Speciālists arī sacīja, ka pansionāta ēku pašvaldība plānojusi remontēt. «Tas nekādā veidā nav saistīts ar deinstitucionalizācijas procesu,» teica M. Ivanovs. Taču, kā Neatkarīgajai piebilda viena pansionāta iemītnieces vecmāmiņa Māra Bērziņa, viņas mazmeitu plānots pārcelt uz pastāvīgu dzīvi blakus pansionātā un it kā gatavot pastāvīgai dzīvei ārpus pansionāta. Viņa arī apliecināja, ka viņai 1. martā pateikts, ka pansionātu slēdz.
Ošupes pagasta izpilddirektors Aigars Šķēls diplomātiski atbild, ka situāciju pagaidām nevēlas komentēt, taču apstiprināja, ka iemītnieki no pansionāta aizvesti. «Mums ar Labklājības ministriju piektdien bija sarunas, šķiet, ka mūs uzklausīja,» saka A. Šķēls. Sarunas turpināšoties Madonā nākamnedēļ.