Intervijas ar LAU Talsu ceļa rajona direktoru Andri Pētersonu un Tukuma nodaļas vadītāju Egilu Rēdmani.
- Kā jūs raksturotu Tukuma nodaļas pārziņā esošo ceļu stāvokli uz kopējā Latvijas fona?
E. R.: - Es domāju, ka visā valstī ceļu stāvoklis ir daudzmaz līdzīgs. Vislielākās raizes sagādā grants seguma ceļu stāvoklis - daudzviet grants segas ir nodilušas, virskārtas noputējušas, sāngrāvji aizauguši - pievēršam pastiprinātu uzmanību, lai situāciju uzlabotu.
- Vai ir izdevies kaut ko darīt lietas labā?
E. R.: - Visiem zināms, ka galvenais, lai saglabātu ceļu, ir ūdens atvades nodrošināšana, tāpēc pieejamā finansējuma ietvaros rokam grāvjus, atbrīvojam nomales no apauguma un atjaunojam grants segumu. Iepriekšējo divu gadu laikā ir izdevies atjaunot vairāk nekā 30 km sāngrāvju, kā arī vairāk nekā 33 km grants seguma. Pamazām sakārtojam atsevišķus ceļu posmus, tajā pašā laikā smagā tehnika - tostarp grants vedēji, meža izstrādes tehnika un baļķu vedēji - bojā plāno grants seguma kārtu, un veidojas iesēdumi. Ir ļoti labi, ka Latvijas valsts meži ir izbūvējuši jaunus meža ceļus, bet tie jau tikai ved caur mežu līdz kraušanās laukumiem. Lai baļķu vedēji vai meža tehnika nokļūtu līdz šim ceļam, viņiem tik un tā nākas braukt pa valsts un pašvaldību ceļiem.
- Braucējiem grūti izsekot un būtībā arī tas viņiem nebūtu svarīgi, kur sākas valsts, tātad LAU pārziņā esošais ceļš un beidzas pašvaldības ceļš, par kuru atbildība ir pilnīgi citiem uzņēmumiem. Vai bieži nākas dzirdēt nepareizi adresētus aizrādījumus?
E.R.: - Tas gan taisnība - cilvēkiem nav īsti saprotams un viņiem arī tas nebūtu jāzina, ka LAU veic ceļu uzturēšanu uz valsts autoceļiem un to pašvaldību ceļos, kurās ir uzvarēts iepirkumos - pārējos pašvaldību ceļus uztur citi uzņēmumi. Tiesa, sūdzības par sliktiem ceļu posmiem, kas nav mūsu pārziņā, saņemam visai bieži. Jebkurā gadījumā mūsu uzdevums ir veikt savu darbu tā, lai nodrošinātu, ka braukšanas apstākļi apmierina ceļu lietotājus.
- Pašvaldību ceļu stāvokļa uzlabošanai pilnā sparā norit grants ceļu programma. Vai neveidosies situācija kā gadījumā ar Latvijas valsts mežu ceļiem - pašvaldības ceļu posmi būs sakārtoti, bet, lai nokļūtu punktā B, vienalga nāksies braukt pa valsts ceļiem, kuru stāvoklis nebūs līdzvērtīgs?
A.P.: - Paldies Satiksmes ministrijai par nolemto šajā sakarā - valsts vietējo grants autoceļu sakārtošanai trīs gadu periodā paredzēts lielākais finansējums kopš ekonomiskās krīzes, kas dos iespēju sakārtot gadā apmēram 300 km, bet kopumā 1000 kilometrus valsts vietējo ceļu, tajā skaitā atjaunot grants segas un veicot dubultās virsmu apstrādes. Turklāt grants seguma ceļiem, kuriem iepriekšējos gados finansējums bija absolūti nepietiekams, jau šogad papildus paredzēti 25,6 miljoni eiro. Šis finansējums tiek piešķirts papildus ceļu uzturēšanai paredzētajiem līdzekļiem, un naudas apgūšanu administrēs LVC. Lai šādas lietas varētu notikt arī nākotnē, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu nozares attīstību, būtu nepieciešams atjaunot Autoceļu fondu, ko ar nepacietību gaida gan ceļu uzturētāji, gan būvnieki un visi ceļu lietotāji.
- Tātad šīs naudas apgūšanai tiks rīkoti konkursi, kas nozīmē, ka LAU, kas ir valsts akciju sabiedrība, varēs tajos piedalīties ar vienlīdzīgiem noteikumiem kā privātā kapitāla ceļu būves kompānijas?
A.P.: - Būvniekiem nevajadzētu uztraukties, jo LAU prioritāte viennozīmīgi ir un būs valsts autoceļu uzturēšana, tādēļ mēs vienmēr ļoti nopietni izvērtējam iepirkumus, kuros piedalīties.
Mēs piedalīsimies, cik mums atļauj deleģēšanas līguma nosacījumi, tas ir, lai papildu darbi nepārsniegtu 20% no mūsu apgrozījuma. 20% apjomā mums ir tiesības sniegt pakalpojumus citiem klientiem tirgus konkurences apstākļos. Pēdējos gados šis rādītājs nav sasniegts, līdz ar to ir rezerve, uz ko varam strādāt. Uzņēmuma kapacitāte ir pietiekama, lai veiktu lielākus darba apjomus - ir gan tehnika, gan cilvēku resursi. Šie iepirkumi ļaus nopelnīt papildu finanses, ko izmantot LAU materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, jaunu tehnoloģiju vai inovatīvu risinājumu testēšanai, lai uzlabotu mūsu tiešo pienākumu kvalitāti.
Arī virsmu apstrādi mēs gadā varētu veikt līdz 300 km no ikdienas uzturēšanas līdzekļiem, bet, kārtīgi mobilizējoties, vēl vairāk. Dubultā virsma ir viens no efektīviem risinājumiem pieejamā finansējuma ietvaros. Šis process ir sekmīgi iesākts, un noteikti to turpināsim, jo šāda grants ceļu apstrāde uzlabo satiksmes kvalitāti pa reģionālajiem ceļiem un novērš putekļus tuvējo māju iedzīvotājiem.
- Pavisam nesen izskanēja viedoklis, ka LAU nav pildījis uzņemtās saistības, jo, parakstot līgumu, solījis septiņu gadu laikā sakārtot visus grants ceļus. Kāds ir jūsu komentārs?
A.P.: - Noslēgtais līgums ir par valsts autoceļu uzturēšanu, nevis nopietniem ceļu remontiem, kas nepieciešami šajā situācijā, lai varētu jūtami uzlabot grants ceļu stāvokli. Tas, ka grants ceļos nav veiktas nepieciešamās investīcijas gadu desmitiem, ir labi zināms ne tikai nozares speciālistiem.
SPOGULIS. Speciālisti uzskata, ka grants ceļu savlaicīga kaisīšana ar pretslīdes materiālu ir labākais preventīvais risinājums, lai atkušņa laikā ceļš nepārvērstos par spoguli / Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā
Latvijas ceļi bieži tiek salīdzināti ar situāciju kaimiņvalstīs. Igaunijā ir nedaudz vairāk par 16 000 km valsts ceļu, no tiem katru gadu remontē ap 2000 km - tā tas ir jau daudzus gadus. Savukārt Latvijā valsts ceļu kopgarums ir 20 122 km, bet gadā remontējam tikai ap 1000 km. Šī starpība pamatā veidojas tieši virsmu apstrāžu apjomos, un šajā ziņā LAU ir kapacitāte dot pienesumu. Arī attiecība starp grants seguma un melnā seguma ceļiem Latvijā ir bēdīgāka - mūsu kaimiņvalstīs vidēji divas trešdaļas ceļu ir ar melno segumu, bet Latvijā tikai 44,7% ir melnā seguma ceļi.
Manuprāt, par ceļu stāvokli ir jādomā visiem kopā, gan būvniekiem, gan uzturētājiem, gan finansētājiem, tad veidotos laba sinerģija.
- Bet kas tad īsti ir jāmaina?
A.P.: - Ceru, ka LAU tuvākajā nākotnē ar savu potenciālu varēs dot nozīmīgāku ieguldījumu ceļu stāvokļa uzlabošanā. Ar to es domāju grants ceļu uzturēšanu un virsmas apstrādes uz reģionālās un vietējās nozīmes ceļiem. Skatāmies nākotnē, jo pasaulē ir daudz jaunu tehnoloģiju, kuras mums ir jāizvērtē un jāpārbauda to lietderība un efektivitāte Latvijas apstākļiem. Mani kolēģi nule kā bija Somijā starptautiskā ceļinieku konferencē, drīz piedalīsimies PIARC ziemas kongresā Gdaņskā, kur redzēsim pasaules jaunumus un iepazīsim citu valstu pieredzi - braucam mājās, izvērtējam redzēto un ieviešam jaunāko, labāko un piemērotāko, kas der Latvijas situācijai, ceļu segumiem un laika apstākļiem un kas uzlabos LAU darbu efektivitāti.
Viena no niansēm, par ko jādomā, ir mūsdienīgas tehnikas iegāde - ir labi, ka pēdējos gados iegādājamies lielu un jaudīgu multifunkcionālu tehniku, bet nepieciešama arī specializēta, neliela ceļu uzturēšanas un tīrīšanas tehnika. Piemēram, arvien vairāk ir gājēju un veloceļu, pārvadu un citu infrastruktūras risinājumu, kuri arī ir jātīra un jāuztur kārtībā. Piemēram, Somijā arī veloceļiem ir uzturēšanas klases tāpat kā autoceļiem. Ir jārod risinājums, kā šo jauno infrastruktūru uzturēt, jo esošā lielā tehnika tam nav piemērota.
MAZĀ TEHNIKA. Būvējot jaunu valsts ceļu infrastruktūru, vairākās vietās ir uzbūvēti veloceļi, gājēju ietves, pārvadi un citi elementi, kuru uzturēšanai nepieciešama komunāla tehnika. Tukuma nodaļa ir iegādājusies jaunu sniega tīrītāju, kas paredzēts ietvēm un veloceļiem / Publicitātes foto
Ņemot vērā grants ceļu stāvokli valstī, būtu lietderīgi izvērtēt iespējas veikt izmaiņas likumā par zemes dzīļu izmantošanu. Tas dotu iespēju LAU izmantot Cēres karjeru valsts autoceļu uzturēšanā, tādējādi operatīvi uzlabotu grants ceļu stāvokli reģionā. Kurzemes pusē grants un šķembu materiālu pieejamība nav pietiekama, tāpēc izmaksas grants segumu atjaunošanai ir lielākas nekā vietās, kur grants atradnes ir tuvāk.
- Kādi tad ir LAU galvenie uzdevumi, skatoties uz ceļu nozari kopumā?
A.P.: - Saskaņā ar noteiktajiem normatīviem LAU galvenais uzdevums ir valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšana. Mēs fokusējamies uz to, lai maksimāli kvalitatīvi ar piešķirto finansējuma apjomu paveiktu LAU noteiktos pienākumus. Valsts autoceļi ir stratēģisks objekts, kas svarīgs visai sabiedrībai kopumā, un valstij ir jānodrošina mobilitāte un satiksmes drošība. Mūsu darba rezultāts ir redzams katram ceļa lietotājam - līdztekus LVC regulārajam novērtējumam arī sabiedrība novērtē, cik labi darām savu darbu. Mēs gribam uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti. Mūsu darba rezultāts un kvalitāte ir atkarīga no tiešajiem pienākumiem uz ceļa, tiesa, ražošanas tehniskajam personālam daudz laika ir jāvelta dokumentiem arī darbam pie datora. Priecē, ka jaunajam uzņēmuma valdes priekšsēdētājam ir priekšlikumi mazināt birokrātisko slogu - ja tas izdosies, mūsu darbinieki to ļoti novērtēs un arī ceļu lietotāji jutīs pozitīvās lietas ceļu uzturēšanā.
- Cik elastīgas ir attiecības starp ceļu uzturētājiem un būvkompānijām - esat taču vienas nozares pārstāvji, kam jārisina līdzīgi jautājumi?
A.P.: - Jums tiesa. Domāju, ka mēs visi darām vajadzīgas lietas katrs savā kompetences jomā, tādēļ uzskatu, ka iemeslu domstarpībām nav. Ir jātiecas uzlabot situāciju nozarē, nodrošinot gan valsts autoceļu, gan to uzturēšanas kvalitātes celšanos.
- Beidzot ir atnākusi ziema, un daudziem ir maldīgs priekšstats, ka tikai tagad sākusies īstā ziemas uzturēšana. Cik patiess ir šāds pieņēmums?
E. R.: - Kad āra temperatūra grozās ap nulli, tad ceļu kaisīšana norit arī tad, ja nav sniega. Es nevaru teikt, ka šī ziemas sezona būtu ar kaut ko īpaši atšķirīga no citām ziemām - ziemas uzturēšanas darbi norit līdzvērtīgā apjomā. Tagad, kad uzsniedzis sniegs, protams, ir ne tikai jākaisa, bet arī jātīra, tādēļ mums darāmā ir vairāk.
- Kā jūs vērtējat preventīvo kaisīšanu, kas attiecīgos laika apstākļos paredzēta uz A klases ceļiem?
E.R.: - Tā ir vērtīga un, manuprāt, pilnībā sevi attaisno, tiesa, būtu jāizvērtē, vai nav iespējami vēl efektīvāki risinājumi, lai uzlabotu rezultātus. Piemēram, citviet pasaulē šo metodi izmanto jau sen, un aprēķini parāda, ka preventīvā kaisīšana izmaksā lētāk nekā cīņa ar apledojumu un piebrauktu sniegu. Satiksmes intensitāte uz ceļiem ir pieaugusi, un nav lielas atšķirības starp pirmdienas rītu un svētdienas vakaru. Iespējams, ka būtu jāapsver preventīvā kaisīšanas paredzēšanu ne vien agrās rīta stundās un uz valsts galvenajiem autoceļiem, bet arī uz citiem ceļiem. Protams, ka jāizvērtē, cik efektīvi tas būtu.
- Kā ceļiniekiem jārīkojas, ja turpinās ilgstoša snigšana? Kādi ir noteiktie kritēriji, kad jāatkārto tīrīšana un kaisīšana?
E.R.: - Uz dažādas uzturēšanas klases ceļiem noteikumi ir dažādi - ja ilgstoši snieg visu dienu, tad uz A klases ceļiem sniega tīrīšana un kaisīšana var būt trīs vai četras reizes diennaktī. Visbiežāk mums pārmet tie, kas snigšanas apstākļos no rīta ap astoņiem, deviņiem brauc uz darbu - neesot manīta neviena uzturētāju tehnikas vienība. Protams, ka tajā laikā ceļu uzturētāju uz ceļiem vairs nav - viņi savu darbu ir pabeiguši jau līdz pulksten sešiem. Atkārtota sniega tīrīšana un kaisīšana, piemēram, uz A klases ceļiem, ir tad, ja sniega biezums uz autoceļa mainīgos laika apstākļos ir 6 cm, slapja sniega biezums vai ar sāli un smiltīm sajaukta sniega biezums sasniedz 3 cm. Papildus tam ir vēl vairāki kritēriji, kas nosaka, kad ir jāveic sniega tīrīšanas un kaisīšanas darbi. Nekad nebūs tā, ka snigšanas laikā uz ceļiem sniega nebūs.
- Kuri ir viskritiskākie brīži uz grants ceļiem?
E.R.: - Grants ceļus ar sāli nekaisa, bet gan tikai tīra un kaisa ar smilti vai granti. Vissliktāk ir tad, kad sākas atkusnis - piebrauktais sniegs kļūst ļoti slidens, un ir nepieciešams operatīvi to nokaisīt ar smilti, citādi sākas spogulīt, spogulīt stāsts. To mēs esam pieredzējuši, bet noteikumi ir noteikumi - kaut arī zinām, ka tūlīt būs slikti, mēs nedrīkstam preventīvi nokaisīt šo ceļu ar smilti, bet gan tikai tad, kad pa to vairs nav iespējams pabraukt. Arī mūsu tehnika ir tikai tehnika un šoferi ir cilvēki - pa šādu spoguli braukt ir ļoti sarežģīti. Kritiskās situācijās mašīnu riepas aprīkojam ar ķēdēm, lai mašīna vispār var noturēties uz ceļa.
- Ir skaidrs, ka galvenā uzmanība tiek veltīta A un A1 uzturēšanas klases ceļiem, bet kādi ir noteikumi uz vietējās nozīmes ceļiem?
E.R.: - Par ceļu tīrīšanu saņemam sūdzības, kas, no vienas puses, ir saprotamas, no otras - nepamatotas, piemēram, noteikumi paredz, ka C uzturēšanas klases ceļus ir jāsāk tīrīt, ja sniega biezums pārsniedz 10 cm. Savukārt ceļa lietotājs vēlas, lai tiktu notīrīts arī 4 līdz 6 cm biezs sniegs, jo nav pieradis braukt pa sniegu. Cilvēki ir aizmirsuši, kas ir īsta ziema.
A.P.: - Latvijas valsts ceļi ir veikuši ceļu inventarizāciju, kas ļauj vērtēt ne tikai ceļu tehnisko stāvokli, bet arī satiksmes intensitāti un sociāli ekonomiskos faktorus. Rezultātā ir secināts, ka apmēram 4000 km no šobrīd valsts pārziņā esošajiem ceļiem būtu jānodod pašvaldību pārziņā. Protams, tas vien neatrisinās šo ceļu problēmas, jo kādam jau tie būs jāuztur.
- Kādi ir ieteikumi ceļa lietotājiem?
E.R.: - Atcerieties, ka ir ziema - ierēķiniet vairāk laika ceļam, esiet uzmanīgi, jo mēs, ceļa uzturētāji, nodrošinām noteiktām prasībām atbilstošu ceļu stāvokli, bet nevaram ziemu pārvērst vasarā.
