Agrofirma Tērvete jau vēsturiski un arī šodien ir viens no vadošajiem Latvijas lauksaimniecības uzņēmumiem ar stabilām graudaugu ražām un izslaukumiem no govs. Vairāk par uzņēmuma aktualitātēm intervijā ar valdes priekšsēdētāju Daini Dominieku.
- Kāds bija aizvadītais gads? Un kāds gaidāms šis?
- Sarežģīts - piena cenas bija zemas, kā arī nenoteiktība attiecībā uz zaļās enerģijas iepirkumu radīja saspringtu situāciju, bet visā visumā gada beigas bija labākas nekā sākums. Arī šogad, veicot plānotās investīcijas gan piena lopkopības, gan zaļās enerģijas ražošanā, ir jārēķinās ar riskiem. Viena no indikācijām ir pēc stabilitātes posma vērojamais piena cenu kritums, otra ir valdības un mediju vidē aktualizētā zaļās enerģijas iepirkuma sistēma. Mēs kā pilnīgi godīgs zaļās enerģijas ražotājs, kas izmanto tikai pašu saimniecībā iegūtos bioloģiskos atkritumus, varam kļūt par situācijas ķīlniekiem, jo nav noslēpums, ka zaļās enerģijas nozarē ir arī negodprātīgi uzņēmēji. Līdz ar negodprātīgas uzņēmējdarbības prakses vētīšanu un pārskatīšanu pastāv risks, ka cietīsim arī mēs un citi lauksaimnieki, taču mēs paļaujamies, ka mūsu intereses aizstāvēs Zemkopības ministrija.
- Jau vairākus gadus norit jauna govju kompleksa būvniecība. Kad plānota tā nodošana? Kāda ir šodienas aktualitāte?
- Šobrīd pastiprinātas uzmanības lokā ir jaunlopu fermas būvniecība 1000 galvām, ko plānojam pabeigt martā. Līdz ar to 1. marts būs ierakstīts vēsturē kā jaunā kompleksa būvniecības noslēguma datums. Protams, paliks vēl kādi sīki darbiņi, kas tiks pabeigti mazliet vēlāk. Vienlaikus līdz gada beigām ceram sasniegt jau iepriekš definēto mērķi - palielināt slaucamo govju skaitu līdz 3000 galvām. Šoreiz apstākļi ir labvēlīgi, jo veiksmīgi apgūstam ES fondu finansējumu, kā arī piena cenas vēl turas apmierinošā līmenī.
- Vienlaikus ar piena lopkopības nozares attīstību agrofirma attīsta arī liellopu gaļas ražošanu. Ieplānots bija sadarbības projekts ar Izraēlu. Vai tas ir veiksmīgs?
- Diemžēl tieši jūsu pieminētais projekts nebija veiksmīgs - gaļu Izraēlai piegādājām, taču sadarbības partneri nepildīja savus solījumus. Tas nenozīmē, ka esam atteikušies no domas par gaļas liellopu audzēšanu - esam atraduši partnerus un kopā attīstīsim gaļas bullīšu audzēšanas projektu. Sadarbība paredz, ka Tērvetē atskrējušos bullīšu mēs izaudzēsim līdz divu mēnešu vecumam, atsakoties no šobrīd praktizētās divu nedēļu vecu piena bullīšu pārdošanas. Tālāk bullīši tiks nodoti sadarbības partnerim, kas to izaudzēs līdz gaļas buļļa apjomiem. Šim projektam mēs saskatām labas perspektīvas, jo liellopu gaļas pieprasījums Baltijā pieaug. Neizslēdzam iespēju, ka ar laiku gaļa nonāks arī eksporta tirgos.
Tas ir ļoti labs risinājums, kā rezultātā iegūstam lielāku pievienoto vērtību ne tikai no telītēm, kas izaug par piena govīm, bet arī bullīšiem. Atskrējušo telīšu un bullīšu attiecība ir 50 pret 50. Attīstot šo projektu, šobrīd veicam investīcijas bullīšu novietnes būvniecībā.
- Padomdevēji piena lopkopības uzņēmumiem iesaka veidot uzkrājumus, lai, krītot piena cenām, kas ir ciklisks process, saimniecību rīcībā paliktu pietiekams apgrozāmo līdzekļu apjoms. Cik reāli veidot uzkrājumu ir tik lielam uzņēmumam kā agrofirma Tērvete?
- Uzņēmumiem, kuri attīstībai piesaistījuši lielus banku kredītus, veidot uzkrājumu ir praktiski neiespējami, jo apmēram trešdaļu no pašizmaksas veido amortizācijas izdevumi un bankas aizdevuma un procentu likmes atmaksa.
- Vai arī agrofirma Tērvete izjūt darbaspēku trūkumu, par ko ļoti bieži pēdējā laikā runā uzņēmēji?
- Nē, jo darbinieki nāk strādāt uzņēmumā tad, ja ir nodrošinātas pamatlietas - adekvāta darba samaksa un uzņēmuma stabilitāte ilgtermiņā. Tie uzņēmumi, kuri ievēro šos pamatprincipus, par darbaroku trūkumu nesūdzas. Es neesmu par lētāka darbaspēka ievešanu, jo tas ir tāds īstermiņa risinājums - agrāk vai vēlāk ievestie strādnieki integrēsies Latvijas darba tirgū un darba samaksa starp ievesto un vietējo darbaspēku izlīdzināsies. Vienīgais ilgtermiņa risinājums ir stabila biznesa plānošana, kas ir pamatu pamats arī darbinieku labklājībai un lojalitātei. Taču ir jāierēķina arī riski, jo mainīgā likumdošana un prasības, kā arī grūti prognozējamie globālā tirgus apstākļi atstāj iespaidu arī uz visrūpīgāk izplānotajiem uzņēmuma stabilitātes rādītājiem. Pasaule ir kļuvusi ļoti maza, un arī attiecībā uz lauksaimniekiem vairs nevar teikt: mēs te strādājam uz savas zemītes, un pasaules problēmas mūs neskar. Skar, jo mēs esam aktīvā pasaules tirgus sastāvdaļa.
Vienlaikus ir ļoti svarīgi saprast, ka tieši no darbiniekiem ir atkarīga uzņēmuma izaugsme - jebkurā nozarē cilvēkam ir jābūt savā īstajā vietā, jāsajūtas kā daļai no lielās struktūras, lai kopā izdarītu lielas lietas. Mēs varam lepoties, ka uzņēmumā strādā lojāli un profesionāli darbinieki, no šefpavāra restorānā līdz traktoristam un uzņēmuma valdei.
- Pagājušais gads lauksaimniekiem iezīmējās ar lieliem nokrišņiem, sabojātu ražu un ceļiem. Kā Tērvetes lauki jūtas pēc lietainās vasaras?
- Kaut arī daudzos Latvijas reģionos lietavas nodarīja lielu postu, Zemgale par to sūdzēties nevar. Ražas tiešām nebija sliktas, piemēram, Tērvetē kukurūzu ievācām vidēji 41 tonnu no hektāra, ziemas kviešus 8,56 tonnas no hektāra, alus miežus 7 tonnas no hektāra, ziemas rapsi 4 tonnas no hektāra. Skaitļi liecina, ka iegūtās ražas apjoms un kvalitāte pērn bija apmierinoša. Protams, vienmēr ir jāattīstās un jāiet uz priekšu, sasniedzot arvien labākus ražas un kvalitātes rezultātus. Taču, ja kāds Zemgalē sūdzas par laika apstākļiem, tad, manuprāt, problēma ir pašu spējā laikus veikt vajadzīgos darbus.
- Pagājušajā gadā alus darītava Tērvete sāka tirgū piedāvāt divu veidu kvasu - Saimes un Goda. Vai kvass ir iekarojis popularitāti?
- Zīmola Tērvete turētājs AS Tērvetes AL sākotnēji piedāvāja tirgū divu veidu kvasu testēšanas nolūkos, lai izpētītu, kurš no tiem pircējiem vairāk tīkams, taču tagad redzams, ka gan viens, gan otrs ir vienlīdz pieprasīts, tāpēc turpinās abu kvasa veidu ražošana.
- Agrofirmai Tērvete bija plāns attīstīt Tērvetes alus darītavu, investējot līdzekļus jaunas iesalnīcas izveidē. Vai šis projekts ir realizējies?
- Pagaidām zīmola turētājs AS Tērvetes AL projektu ir nolicis nākotnes attīstības plauktiņā. Projekta atlikšana tiešā veidā saistās ar esošo tirgus situāciju - šobrīd ieplānotās investīcijas ir pārāk lielas, lai saprātīgā termiņā būtu ekonomiski pamatotas.
Pagājušajā gadā alus pārdošanas apjoms ir pieaudzis par 10%, tāpēc lietderīgāk līdzekļus novirzīt alus pagraba paplašināšanai, lai nodrošinātu pieaugošā tirgus vajadzības.
- Kā sokas ar ieplānoto dzeramā ūdens ražošanas projektu?
- Tas ir ļoti veiksmīgs AS Tērvetes AL projekts, kas īsā laikā ieguvis lielu popularitāti. Tiek piedāvāts gāzēts un negāzēts Tērvetes dzeramais ūdens 1,5, 0,5 un arī 19 litru pudelēs ofisiem un mājsaimniecībām. Kaut arī dzeramā ūdens tirgū valda liela konkurence, Tērvetes dzeramajam ūdenim ir strauji augoša tirgus daļa - šogad plānots ūdens pārdošanas apjomu dubultot. Piebildīšu, ka tas ir tīrs un garšīgs ūdens - tieši tas pats, no kā tiek ražots Tērvetes alus. Ūdens kvalitātei alus ražošanā ir ļoti liela loma.
- Esot agrofirmā Tērvete, nav iespējams neapjautāties par zirgiem. Pirms kāda laika gaidījāt četrus kumeliņus. Kā tie aug?
- Jā, šobrīd kumeliņiem jau ir gadiņš - viņi ir atradināti no māmiņu klātbūtnes un sāk savu patstāvīgo dzīvi. Kad kumeļi sasniegs trīs gadu vecumu, sāksies intensīvi treniņi, bet pagaidām viņi tikai skatās uz saviem vecākajiem biedriem un gatavojas kļūt par labiem sportistiem.
Zirgu audzēšana nav viegla un prasa lielus ieguldījumus, bet mēs cenšamies arī šo nozari noturēt ar rentabilitātes plusa zīmi, sadarbojoties ar citiem zirgu audzētājiem un sniedzot pakalpojumus zirgu īpašniekiem.
Protams, sava loma ir arī sajūtām - cilvēkiem zirgi patīk, un bieži ir novērots, ka garāmbraucot cilvēki apstājas un vēro zirgus, kas izlaisti no staļļiem pastaigā. Latvijas ainavā nemaz tik bieži ko tādu redzēt nevar. Tāpēc aicinām braukt uz Tērveti ekskursijās - izvadāsim, izstāstīsim, izrādīsim, kā dzīvo un strādā tērvetnieki.