Kā liecina informācija "dabasdati.lv", tad 5.aprīlī Mārupē kāda sieviete pamanījusi putnu, kas Latvijā nebija redzēts jau teju 20 gadus.
2017. gada 5. aprīlī Mārupē dzīvojošā Laura Megne pa logu pamanīja uz sētas netālu no putnu barotavas sēžam nelielu pūčveidīgu putnu un nofotografēja to ar savu mobilo tālruni, lai noskaidrotu neredzētā viesa sugu. Bildi viņa nosūtīja savam paziņam Gatim, kurš to savukārt pārsūtīja pazīstamam putnu pazinējam Gaidim Grandānam, lai apstiprinātu noteikto sugu - apodziņš. Viņa pat nenojauta, kādi notikumi sekos.
"Dabasdati.lv" vēsta, ka jau pēc sešām stundām šajā vietā pulcējās ar binokļiem un teleobjektīviem bruņoti vīri, jo bildē G. Grandāns bija atpazinis mājas apogu Athene noctua - sugu, kas Latvijā nebija konstatēta vairāk nekā 20 gadus. Sanākušajiem nācās gaidīt līdz vakaram, lai apogu ieraudzītu, jo dienu šie putni mēdz pavadīt slēptuvēs. Vakarā brīnums notika - apogs parādījās uz mājas skursteņa. Kaimiņi otrpus ielai azartiskos ornitologus un putnu vērotājus ielaida savos bēniņos, lai putnu varētu labāk aplūkot.
Mājas apogs ir par apodziņu nedaudz lielāka maza pūcīte, kas aktīva tumsā un krēslā. Kā šīs sugas dzīvesvieta grāmatā „Latvijas lauku putni” (LOB 1998) minēta lauku ainava ar ēkām un veciem kokiem, vistu un liellopu fermas, veci parki un, iespējams, apdzīvotas vietas un pilsētu nomales (gluži kā šajā gadījumā). Mājas apogs ir nometnieks, ligzdo ēku spraugās un koku dobumos, pārtiek no sīkiem grauzējiem un putniem, kā arī sīkākām radībām - bezmugurkaulniekiem (LOB 1998).
Mājas apogs ir suga ar ļoti lielu izplatības areālu, kas aptver lielāko daļu Eiropas, daļu Āzijas un Ziemeļāfrikas. Latvija atrodas uz sugas areāla ziemeļu robežas. Sugai izdala 13 pasugas, Latvijā sastopamā ir Athene noctua vidalii (Holt et al. 2017).
Gatis Eriņš/ dabasdati.lv
Uzskata, ka Latvijā mājas apogs vēsturiski bijis sastopams biežāk. Tomēr tā ir bijusi viena no retākajām pūču sugām arī 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā (Loudon 1906), autors min 10 mājas apoga iegūšanas (nošaušanas vai beigtu putnu atrašanas) gadījumus Livonijā.
Pirmā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta laikā (1980-1984) konstatēts tikai viens mājas apoga ligzdošanas gadījums 1984. gadā Ventspils pilsētas nomalē, vistu fermā spraugā zem jumta pārseguma (novēroja A. Strazds un M. Strazds) (Priednieks u.c. 1989). Šajos gados suga konstatēta arī Jelgavas apkārtnē, pie Kokneses un pie Olaines (Priednieks u.c. 1989).
Kopš 1986. gada līdz Mārupes novērojumam reģistrēti tikai divi konstatēšanas gadījumi - 1986. gadā Iecavā zem fermas jumta (balss un vizuāls novērojums; novērotāji A. Kuročkins un V. Smislovs) un 1993. gadā Skaistkalnē uz mājas jumta (balss un vizuāls novērojums; novērojis M. Kalniņš) (Baumanis, Celmiņš 1995). Otrā Latvijas putnu ligzdošanas atlanta laikā (2000-2004) bijuši vairāki nepierādīti ziņojumi par sugas novērojumiem.
Mājas apogs ir kļuvis ļoti rets ne tikai Latvijā. Vairākās Eiropas vietās tā areāls ir lokāli sašaurinājies, ko skaidro galvenokārt ar biotopu izmaiņām, ieskaitot ligzdošanas vietu zudumu, kā arī lauksaimniecības intensifikāciju un pesticīdu lietošanu, kā rezultātā samazinājies strupastu un slieku daudzums (Holt et al. 2017, BirdLife International 2017). Ietekme varētu būt arī vecu, dobumainu koku izciršanai un veco ēku pārbūvei (Tucker, Heath 1994).
AVOTS: dabasdati.lv