270 cilvēki vēlas dienēt Latgalē topošajā NBS apakšvienībā

© Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency

Latgalē topošajā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) profesionālā dienesta kaujas atbalsta apakšvienībā vēlas dienēt aptuveni 270 cilvēki.

Šobrīd dienestam jaunizveidotajā profesionālā dienesta apakšvienībā Latgalē ir saņemti aptuveni 270 pieteikumi. Jaunā apakšvienība būs rotas līmeņa vienība, un rotā parasti ir 120 līdz 150 karavīri, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā (AM).

Šobrīd sākta pieteikumu izvērtēšana, līdz ar to vēl nav zināms, cik no personām būs atbilstošas prasībām, piemēram, veselības nosacījumiem.

Jau ziņots, ka Māra Kučinska (ZZS) valdības rīcības plānā AM bija dots uzdevums līdz 2018.gada 30.oktobrim izveidot pastāvīgu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apakšvienību Latgalē.

Par to, ka sākta pastāvīgas bruņoto spēku apakšvienības izveidošana Latgalē, AM paziņoja šogad janvāra vidū. Profesionālā dienesta kaujas atbalsta apakšvienību ar pretgaisa aizsardzības spēju plānots veidot Zemessardzes 3.brigādes sastāvā, izvietojot to Daugavpilī, Rēzeknē un Preiļos.

Vēl nesen amatā esošais NBS komandieris Raimonds Graube paziņojis, ka vienības izveidošana stiprināšot bruņoto spēku kaujas gatavību un nodrošinās plašāku klātbūtni Latvijas austrumu reģionā. Apakšvienības izveide Latgalē ir ne tikai ieguldījums valsts aizsardzības stiprināšanā, bet arī sniegs iespēju Latgales iedzīvotājiem dienēt tuvāk mājām, kā arī stiprinās sociālo vidi.

Bruņotie spēki aicina Daugavpils, Rēzeknes, Preiļu un tuvāko novadu iedzīvotājus pieteikties dienestam jaunizveidotajā apakšvienībā. Profesionālā dienesta kandidāts rekrutēšanas procesu var sākt ne tikai Rekrutēšanas un atlases centrā Rīgā, bet arī savai dzīvesvietai tuvākajā bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, vienībā.

Vienības vadīšanai nepieciešamais personāls pārsvarā tiks nodrošināts no reģionā dzīvojošajiem profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem.

AM atgādina, ka ņemot vērā starptautisko un reģionālās drošības situāciju, viena no NBS prioritātēm ir pretgaisa aizsardzība.

Latvijā

Kāpēc pierobežā ar Krieviju Igaunijā, Narvā, masveidā tiek pārdoti dzīvokļi, savukārt Lietuvas Visaginā, gluži pretēji, cilvēki tos pērk? Vai aizsardzības līnijas izbūve uz robežas ar Krieviju, “pūķa zobi” un dzeloņstieples dod pārliecību par drošību vai, gluži pretēji, biedē? Kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, kā mājokļu cenas pierobežas reģionos atspoguļo realitāti, un kāpēc Latvijas pierobežas reģionā netiek būvēti jauni mājokļi?

Svarīgākais