Lācplēsis: Situācija "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā" var radīt problēmas pašvaldībai

Situācijas pasliktināšanās vienā no lielākajiem Daugavpils uzņēmumiem AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) pilsētā radīs papildu problēmas, aģentūrai LETA atzina Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija).

"Ar dzelzceļu saistītie uzņēmumi Daugavpilī ir viena no galvenajām nozarēm. Pašreiz, kad dzelzceļa pārvadājumu apjomi krītas un samazinās noslodze, pilsētas dzelzceļa uzņēmumiem nav tas labākais laiks. Problēmu saasināšanās DLRR un jauns strādājošo skaita samazinājums uzņēmumā situāciju var padarīt pavisam sarežģītu, kas nebūt nav pilsētas interesēs," norādīja Lāčplēsis.

Pēc Daugavpils mēra domām, DLRR ir uzņēmums ar senām tradīcijām, modernām tehnoloģijām un lielu potenciālu, un savlaicīgs valsts atbalsts tam pašreizējā situācijā būtu ļoti svarīgs.

Jau vēstīts, ka DLRR lūgusi piešķirt valdības garantijas bankas kredīta nodrošināšanai. Paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" uzņēmums informē, ka vienošanās ar AS "Swedbank" attiecībā uz kredītlīgumiem, kuru darbības termiņš beidzas šogad, un iespējamo saistību nepildīšana (defoltu) pret banku nav panākta.

Bankas atteikums saistīts ar rūpnīcas finanšu situāciju un bankas pārliecības par pasūtījumu apjoma palielināšanos trūkumu.

Lai glābtu uzņēmumu, kopš 2015.gada janvāra no darba DLRR jau tikuši atlaisti 432 darbinieki jeb 45% no kopējā darbinieku skaita.

DLRR skaidro, ka sarežģītā politiskā situācija attiecībās starp Krieviju un Eiropas Savienību (ES) uzņēmumu noveda pie Krievijas tirgus pasūtījumu apjoma krasas samazināšanās.

Pēdējā plaša mēroga DLRR ražošanas modernizācija, kuras mērķis bija pārorientācija uz Eiropas tirgu, laika ziņā sakrita ar starptautisko attiecību krīzi, kas saistīta ar Krievijas un ES saspringtajām attiecībām. Politiskā krīze skāra rūpnīcu sarežģītā brīdī, kad prāvi līdzekļi tika investēti iekārtās, taču tās vēl nesasniedza pilnu jaudu, skaidrots paziņojumā.

"Turklāt ar visām uzņēmuma iespējām ražot tramvajus, elektrovilcienus un citu sliežu transportu tam nav iespējas piedalīties starptautiskajos konkursos pieredzes trūkuma dēļ.

Uzņēmuma vienīgā pieredzes gūšanas iespēja ir saņemt pirmos pasūtījumus no pašvaldībām un valsts uzņēmumiem savā valstī, teikts DLRR paziņojumā.

Uzņēmums skaidro, ka par DLRR iespēju apliecinājumu kalpo tas, ka tika veiksmīgi pabeigts dīzeļvilcienu modernizācijas projekts uzņēmumam "Pasažieru vilciens", kura rezultātā tika radīts moderns vilciens.

LETA jau ziņoja, ka DLRR šī gada pirmajā pusgadā strādājusi ar 6,17 miljonu eiro apgrozījumu un cietusi 1,46 miljonu eiro zaudējumus.

Uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 1% attiecībā pret 2015.gada sešu mēnešu apgrozījumu, savukārt uzņēmuma zaudējumi pērn pirmajā pusgadā bija 1,33 miljoni eiro.

Pirmajā pusgadā DLRR koncerns eksportēja savu produkciju uz astoņām valstīm, kopējais eksporta apjoms bija 4,5 miljoni eiro (2016.gada sešos mēnešos - 4,7 miljoni eiro). Galvenie eksporta virzieni 2016.gada sešos mēnešos bija ES valstis Igaunija, Polija un Lietuva, kā arī trešās valstis - Krievija, Baltkrievija, Uzbekistāna.

Otrajā ceturksnī pasūtītājam AS "Pasažieru vilciens" tika nodoti pirmie trīs vilcieni DR1. Pasūtītājs piemēroja naudas sodu 10% apmērā par modernizācijas projekta realizācijas termiņu neievērošanu, kas DLRR radīja zaudējumus.

DLRR koncerna konsolidētais neto apgrozījums pērn bija 19,2 miljoni eiro, un tas ir 4% samazinājums attiecībā pret 2014.gada apgrozījumu, teikts DLRR revidētajā konsolidētajā finanšu pārskatā, kas iesniegts biržai "Nasdaq Riga".

DLRR koncerns 2015.gadā cietis 2,5 miljonu eiro zaudējumus, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāki nekā 2014.gadā ciestie 1,1 miljona eiro zaudējumi.

DLRR lielākais akcionārs ar 47,97% akciju ir Igaunijas AS "Skinest Rail", 25,27% akciju pieder Igaunijas AS "Spacecom", 15,37% - Igaunijas "LLC Lokomotiiv Investeeringuud", bet pārējiem akcionāriem - 11,39%.