Latgales aprūpes plāns

© NRA

Jaunākie bezdarba rādītāji liecina, ka Latgalē ļaudīm joprojām iet sliktāk nekā vidēji Latvijā, un pat ar ēnu ekonomikas sasniegumiem viņi nevar lepoties. Valdības rīcības plānā iekļauti virkne pasākumu Latgales īpašai aprūpei, kas nav pirmā šāda veida programma. Jācer – pirmā, kas dos bagātīgus augļus.

Nodarbinātības Valsts aģentūra vēsta, ka aprīlī vidējais reģistrētā bezdarba līmenis valstī samazinājies līdz 8,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās bija Rīgas reģionā - 5,6%, bet augstākais Latgales reģionā - 18,8%. Pat Rēzeknē, kas aplaimota labvēlīgāku nodokļu režīmu uzņēmējdarbībai, bezdarba līmenis ir 16,8%. Tagad valdība nolēmusi speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) statusu piešķirt visai Latgalei.

Uzdevumi labklājībai

Premjera Māra Kučinska valdības rīcības plānā iekļauti vairāki uzdevumi, kuru mērķis ir tieši vai netieši vairot Latgales labklājību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz nākamā gada martam uzdots izveidot Latgales SEZ. Savukārt 2018. gada beigās šim pasākumam nodarbināto ļaužu skaits Latgalē jāvairo par diviem simtiem un jānodrošina pozitīva nodokļu bilance plus 300 000 eiro aprēķinā par sniegto atlaižu apjomu un nodokļu ieņēmumiem gadā.

Nākamie uzdevumi, kas ar Latgales labklājību saistīti netieši, ir pastāvīgas NBS apakšvienības izvietošana Latgalē un reģionāla līmeņa militārais poligons. Armijai ir un būs vajadzīgi cilvēki, tā jābaro un visādi jāapkalpo. Attiecīgi darba rokas nepieciešamas arī citās nozarēs.

Īpaša uzmanība Latgalei pievērsta valsts autoceļu sakārtošanas programmā. Ceļu pārbūve un stiprināšana Latgalē notiks 168 kilometros galveno autoceļu, 229 kilometros reģionālo ceļu un 76 kilometros vietējās nozīmes ceļu. Savukārt lielākas naudas plūsmas, privātas investīcijas un jaunas darbavietas turpmākajos septiņos gados solītas no uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas un teritoriju revitalizācijas, kam kopumā valstī no ES fondiem tiks atvēlēti 328 842 944 eiro. Tieši Latgalei piekrītošā daļa rīcības plānā gan nav minēta.

Rūpnīcu ceļa galā

Arī citām valdībām bija dažādi plāni atpalikušākā Latvijas reģiona uzmundrināšanai. Trokšņainākais, līdzīgi kā pats tā laika pašvaldību ministrs Edmunds Sprūdžs, bija Iespēju Latgale ar 87 miljoniem latu. Vai tas deva kādus rezultātus, ja jau bezdarba līmenis joprojām saglabājas briesmīgi augsts? Latgales plānošanas reģiona direktors Māris Bozovičs skaidro, ka pozitīvs efekts šādām programmām veidojas ar triju četru gadu nobīdi. Bet Kučinska valdības plānus viņš slavē par kompleksu pieeju. Nekāda liela labuma tautsaimniecībai nebūs, ja laba ceļa galā nebūs rūpnīcas, kur cilvēkiem strādāt. Tātad jāiegulda vienlaikus publiskajā infrastruktūrā, uzņēmējdarbībā un arī cilvēkresursos. Jāapmāca darbinieki un arī bezdarbnieki. Pretējā gadījumā problēma, ka, no vienas puses, cilvēkiem nav darba, no otras - darba devēji nevar atrast sakarīgus darbiniekus, paliks neatrisināta. Situācija kopumā rādoties cerīga. Došanās ekonomisko migrantu gaitās pamazām apsīkstot, un esot pat individuāli gadījumi, kad aizbrukušie latgalieši atgriežas atpakaļ mājās.

Labas dzīves modelis

Pagaidām par gana labu standarta modeli Latgalei var uzskatīt šīs konkrētās ģimenes dzīvi. Tā nežēlojas, ienākumu iztikai pietiek, mīt nelielā pierobežas miestā. Tēvs galdnieka darbā sačakarējis muguru, guvis invaliditāti, un tagad visi priecājas par viņa pabalstu. Māte, kad nerušinās pašu dārzā, par simts jevrikiem strādā visādus darbiņus vietējai pašvaldībai. I garlaicīgi kopā ar citiem simtlatniekiem neesot, i meitai varot palīdzēt, kad tā iegrābusies īstermiņa kredītos. Ko padarīsi, viņa jauna un visādas mantas kārojas. Dēls gan esot ģimenes lepnums - robežsargs, ķersta vjetnamiešus. Nopircis televizoru - tādu pa visu sienu. Vēl tik sievu būtu apņēmis, un tad jau dzīvē viss būtu kārtībā.

Vai valdības atbalsts palīdzēs mainīt latgaliešu dzīvi uz labo pusi, rādīs laiks. Latgales uzņēmējdarbības iespēju reklāmā investoriem vēlamais jau tiek uzdots par esošo. Vietējo labi apčubināts, pirtī nopērts un visādi gandarīts, ārzemnieks secina: «Uzzināju, ka vienīgais, kas šeit kož, ir odi. Nodokļi un darbaspēka izmaksas ir vieni no zemākajiem pasaulē. Īpašās ekonomiskās zonas izmaksu efektivitātes ziņā šeit ir starp top 10 pasaulē.» Tad vēl neapstājoties infrastruktūras uzlabošana, un vispār Latgalē šis ir īstais laiks, pareizā vieta un pareizie cilvēki.

Latvijā

Kāpēc pierobežā ar Krieviju Igaunijā, Narvā, masveidā tiek pārdoti dzīvokļi, savukārt Lietuvas Visaginā, gluži pretēji, cilvēki tos pērk? Vai aizsardzības līnijas izbūve uz robežas ar Krieviju, “pūķa zobi” un dzeloņstieples dod pārliecību par drošību vai, gluži pretēji, biedē? Kas notiek nekustamā īpašuma tirgū, kā mājokļu cenas pierobežas reģionos atspoguļo realitāti, un kāpēc Latvijas pierobežas reģionā netiek būvēti jauni mājokļi?

Svarīgākais