Šogad aprit 20 gadu, kopš Liepājas pilsēta uzsākusi ūdenssaimniecības attīstības projektu realizāciju. Šajos gados kopumā Liepājas ūdenssaimniecībā ieguldīti ap 74,7 miljoni eiro.
Par realizēto projektu ieguvumiem vairāk stāsta SIA Liepājas ūdens attīstības daļas vadītāja Sandra Dejus.
– Kā jūs kopumā vērtējat ūdenssaimniecības projektu ietekmi uz sabiedrību un vidi?
– Ūdenssaimniecības attīstības projektiem ir divi galvenie mērķi – uzlabot iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus un saglabāt tīru vidi. Arī tīra vide ir ieguldījums iedzīvotāju dzīves vides uzlabošanā, un tas nozīmē, ka vislielākie ieguvēji noteikti ir iedzīvotāji.
Mēs esam spējuši piesaistīt visus pieejamos ES struktūrfondu līdzekļus, kurus bija iespējams izmantot ūdenssaimniecības attīstībai. Šeit ir jāatzīmē labā sadarbība, kas gadu garumā ir izveidojusies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas administrē visu šo projektu realizāciju.
Tā ir devusi iespēju centralizētajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai pieslēgties 99% liepājnieku. Tas ir liela darba rezultāts, un mēs ļoti ceram, ka iedzīvotāji to novērtēs un doto iespēju izmantos. Uzsvēršu, ka dzeramā ūdens kvalitāte Liepājā ir ļoti laba un ūdens droši dzerams no krāna.
– Daudzviet iedzīvotāji centralizētajai sistēmai pieslēdzas nelabprāt. Cik aktīvi ir liepājnieki?
– Mēs nevaram teikt, ka tā mums būtu liela problēma. Tā vairāk ir liela rūpe un mūsu ikdienas darbs, lai iedzīvotāji izmantotu mūsu sniegtos pakalpojumus – dzertu kvalitatīvu ūdeni un nepiesārņotu vidi, jo tas viss taču viņu pašu veselības dēļ. SIA Liepājas ūdens ar katru iedzīvotāju strādā individuāli, meklējot labāko un piemērotāko risinājumu, kā izbūvēt pieslēgumus centralizētiem tīkliem. Kā vienu no variantiem uzņēmums piedāvā pakāpenisku nomaksu par pieslēguma izbūvi.
– Vai var teikt, ka pēc investīciju projektu 4. un 5. kārtas pabeigšanas Liepājas ūdenssaimniecība ir sakārtota?
– Ar ūdenssaimniecību Liepājā viss ir kārtībā, ja skatāmies un to novērtējam pēc sniegto pakalpojumu kvalitātes un sistēmas darbības stabilitātes un drošuma. Iedzīvotājiem ir iespēja saņemt kvalitatīvu dzeramo ūdeni, un uzņēmuma SIA Liepājas ūdens darbība nerada vides piesārņojumu.
Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu garums kopā ir vairāk nekā 400 kilometru, un tajā skaitā ir apmēram 35% cauruļvadu, kuri ir vecāki par 40 gadiem. Tas nozīmē, ka regulāri ir jāveic savlaicīgi plānoti cauruļvadu atjaunošanas un pārbūves darbi, lai maksimāli novērstu iespējamās avārijas. Un, protams, ir jāturpina darbs, izbūvējot jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas centralizētos tīklus pilsētā, jo vēl ir atsevišķi rajoni, ielas un mājas, kur SIA Liepājas ūdens pakalpojumus nav iespējams saņemt.
Ja šo pasākumu realizācijai izdosies piesaistīt nākamā plānošanas perioda līdzfinansējumu no ES fondiem, tad, protams, būs iespējams paveikt ievērojami lielākus apjomus un arī īsākos termiņos. SIA Liepājas ūdens to labi saprot, un tādēļ pašlaik notiek darbs, lai ūdenssaimniecības attīstība notiktu pēc iespējas raitāk.
UZZIŅAI
Būtiskākie darbi, kas paveikti – pilnībā ir atjaunotas dziļurbumu akas ūdensgūtnēs Aisterē un Otaņķos, rekonstruēti 67 km ūdensapgādes un 72 km kanalizācijas cauruļvadu, pilnībā no jauna izbūvēti 45 km ūdensapgādes un 50 km kanalizācijas cauruļvadu, izbūvētas 11 jaunas un rekonstruētas 8 notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas, rekonstruētas un uzlabotas notekūdens attīrīšanas iekārtas, izbūvēti dūņu apstrādes lauki komposta ražošanai. Galvenie vides ieguvumi ir kanalizācijas spiedvada izbūve no Karostas rajona līdz notekūdens attīrīšanas iaekārtām 5,6 km garumā un visu neattīrīto notekūdeņu izlaižu likvidēšana Tosmares kanālā un Baltijas jūrā. Viens no nozīmīgākiem objektiem bija jauna attīrīto notekūdeņu izvada izbūve 1,5 km garumā Baltijas jūrā.
• Projekts Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 4. kārta – kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 1,9 miljoni, no kuriem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 88,9% jeb 1,7 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pašvaldības līdzekļi ir 11,1%, kas ir 0,2 miljoni eiro.
• Projekts Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 5. kārta – kopējās izmaksas ir EUR 1,83 miljoni, no kuriem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 81,9% jeb 1,5 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pašvaldības līdzekļi ir 18,1%, kas ir 0,33 miljoni eiro.