Šovasar tiks paveikta lauvas tiesa darbu valsts reģionālā autoceļa posmā, ko slavenu padarīja Vecpiebalgas novada pašvaldības protesta akcijas 2013. gada pavasarī.
Pirmsjāņu noskaņai atbilstošā gaisotnē ceļu būvētāji stāstīja un rādīja, ko viņi jau paveikuši un ko drīzumā paveiks 14 km garā ceļa Cēsis – Madona posmā no pārvada pāri kādreiz bijušai dzelzceļa līnijai līdz Brežģa kalnam aiz Taurenes. Valsts pasūtījumu 7,9 miljonus vērto darbu veikšanai ir izcīnījusi SIA 8 CBR, ko labāk atpazīt pēc ceļu būves uzņēmuma pieraksta vietas Smiltenē. «Darbi norit pēc grafika, un mēs cenšamies pat to apsteigt. Jau šā gada rudenī plānojam uzlikt asfalta pamatkārtu un atvērt satiksmi abos virzienos bez luksoforiem,» ceļa lietotājiem ļoti patīkamo informāciju sniedza uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Lacbergs.
Ceļu būves darbi seko ar divu gadu nobīdi Vecpiebalgas pašvaldības protesta akcijām 2013. gada pavasarī, kad atklājās postījumi, kādus ceļam nodarījusi 2012./2013. gada ziema. Protestētāji tad pulcējās Rīgā pie Latvijas valdības ēkas un saņēma solījumu ceļa kapitālajam remontam. Lietas būtība ir pāreja no solījumiem, kādi ceļa remontēšanai bija doti arī iepriekš, uz reāliem darbiem. Tiek gatavota dokumentācija vēl divu pēc garuma līdzīgu ceļa posmu remontam no Taurenes līdz Gulbēra ezeram jau Madonas novada teritorijā. Pavisam svaigi atjaunots jau ir ceļa posms no Bērzkroga līdz bijušajai dzelzceļa līnijai jeb robežai starp Vecpiebalgas novadu un Priekuļu novadu, kas ne ar kādām protesta akcijām neizcēlās. Dažādi ceļa labošanas un uzlabošanas pasākumi šovasar notiek vairākos Vidzemes lielceļa posmos no Rīgas līdz Bērzkrogam.
Konkrētā ceļa posma labošana apstiprina to, ko Neatkarīgā norādīja 2013. gada 11. aprīļa atsauksmē uz piebaldzēnu uzstāšanos pie Ministru kabineta, ka «Latvijas valdība beidzot izvēlējusies metodi, kā atšķirt labojamos un vairs nelabojamos ceļu posmus: ceļus labos tur, no kurienes iedzīvotāji nāks prasīt ceļu labošanu, jo tas varētu nozīmēt, ka šāda ceļa malā patiešām vēl dzīvo cilvēki». Nebūtu godīgi saistīt ceļa lietotāju skaitu tikai ar vienas pašvaldības iedzīvotājiem, kuru skaits jūtami samazinās. Pašvaldības mājaslapa joprojām greznojas ar nez cik senos laikos saskaitītiem 4807 iedzīvotājiem, bet Centrālās statistikas pārvaldes dati par šā gada 1. janvāri apliecina tikai 3947 cilvēku pastāvīgu klātesamību Vecpiebalgas novadā. Tas ir tikai mazliet vairāk par automašīnu skaitu, cik ceļu būvēšanas valsts pasūtījumus dalošais uzņēmums Latvijas Valsts ceļi saskaitījis uz Vecpiebalgas galvenā autoceļa vidēji diennakts laikā. Ceļš taču ir atvērts visiem Latvijas iedzīvotājiem un viesiem gan Vecpiebalgas apjūsmošanai, gan saimnieciskas darbības veikšanai.
Skaidrojumi
Jānis Lange, valsts uzņēmuma Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs:
– Vecpiebalgas autoceļa posms ir lielākais objekts šogad reģionālo autoceļu tīklā. Te nenotiek tikai ceļa virskārtas atjaunošana, jo arī ceļa pamatne neatbilda prasībām un ir jāizbūvē no jauna. Tagad šis objekts tiek būvēts 20 gadiem. Būvdarbi ietver arī jaunu tiltu pār Gauju un atjaunotu ceļa pārvadu pār bijušo dzelzceļa līniju. ES fonda ieguldījums ir 85% no 7,9 miljonu izmaksām.
Ella FrīdvaldeAndersone, Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja:
– Tā noteikti nav, ka mēs tikai sēžam un skatāmies, kā valsts labo ceļu novada teritorijā. Mēs rēķināmies ar to, kādu saimniecisko darbību būs iespējams attīstīt pie laba ceļa. Lielākais investīciju projekts ir zivju audzēšanas un pārstrādes uzsākšana. Savu darbību Inešos aizvien paplašina porcelāna fabrika. Mēs spēsim uzņemt daudz vairāk tūristu nekā pašlaik.
Anrijs Matīss, satiksmes ministrs:
– Lai gan nav iespēju salabot jebkuru ceļa posmu, kura sliktais stāvoklis izraisa sašutumu, tomēr paldies Vecpiebalgas pašvaldībai par tās aktivitāti. Tādā veidā tika pievērsta uzmanība ne tikai šim konkrētajam ceļa posmam, bet visiem valsts reģionālajiem autoceļiem. Tas bija labs papildu arguments sarunās ar Eiropas Komisiju par autoceļu būves finansēšanu Latvijā.