Latvijas saules piesātinātie Alvila vīni

Inga Ozola schedule9.jūl 2014

Pēdējos gados Latvijas sabiedrībā savairojušies vīna klubi, vīna eksperti un dažādas kopienas, kas mācās pazīt un pareizi lietot vīnus, kā rezultātā vīna patēriņš ir audzis, kas ir laba ziņa, taču šajā stāstā ir viens liels BET!

Lielākoties šie vīnziņi daudz zina par spāņu, itāļu, moldāvu, gruzīnu un citiem vīniem, bet ļoti maz par vīnu, kas top Latvijā no mūsu pašu dārzos ievāktām ogām.

Arī mums ir sava latviskā vīnu kultūra, kas sakņojas jau vecvecmāmiņu pūra lādēs un senos foliantos atrodamajās receptēs un nostāstos.

Zemnieku saimniecības Smilškalni saimnieks Alvils Elksnis vīnu darina jau daudzus gadus – pirmā vīna darīšanas recepte, ko saimnieks izmantoja, sākot šo rūpalu, ir atrasta Nacionālās bibliotēkas krātuvēs. «Iespējams, varēju prasīt kādam padomu, bet tuvumā šādu lietpratēju, kurus uztvertu kā īstenus aroda pratējus, nebija. Laika gaitā seno recepti esmu pielāgojis mūsdienu iespējām un ik gadu, darinot vīnus, rūpīgi sekojis līdzi procesam, lai nākamajā gadā tie būtu ar vēl sabalansētāku garšas buķeti un izteiksmīgu pēcgaršu.»

Smilškalnos vīnu darina no pašu dārzos ievāktām ogām – avenēm, upenēm, kazenēm un smiltsērkšķiem. Saimnieks saka: vislabāk par vīnu var runāt, to baudot, un pats noteicošākais kāda dzēriena raksturojums – vai, to malkojot, spējam uzburt tīkamu un neaizmirstamu garšu baudījumu.

Sāku ar smiltsērkšķu vīnu – to varētu dēvēt par pussauso balto vīnu, un manās asociācijās tas labi saderētu ar liesu gaļu vai zivi.

Smiltsērkšķu dzirkstošais vīns, šķiet, būtu īsti reizē svētku dienā pie tortes un konfektēm.

Ooo, upeņu vīns – baudot šo dzidro tumši bordo vīnu, nešaubīgi jūtams, ka saules Latvijā ir maz, bet tieši tas ogām piešķir to īpašo neatkārtojamo aromātu, kas pārceļojis arī uz vīnu. Kāds varbūt iebildīs, bet es šo vīnu baudītu pie grilētas gaļas dārza svētkos – tas ir pietiekami salds, bet nav nogurdinošs. Veidojot savdabīgu disonansi, tas ar savu smagnējumu sabalansētu svaigo gaisu un pikanto gaļas smaržu.

Aveņu vīns – absolūtais favorīts! Malks šī vīna visparastāko dienu padara par svētkiem – gribas romantiku un mīļotā cilvēka pieskārienus, gribas noslēpumus, kuru atklāšana liek vibrēt katrai prāta un ķermeņa šūnai, gribas smaidīt un teikt: paldies tev, Alvil, par vīnu, kas aizskar manu sirdi!

Kuldīgas pili mūsdienās pārstāv vairs tikai pagrabs, kas pēc nostāstiem esot bijis hercoga pārtikas un vīna pagrabs. Tagad tas ar novada domes gādību atjaunots un aktīvā tūrisma sezonā nodots lietošanā vīndarim Alvilam Elksnim. «Ja citviet tūristi tiek laipni aicināti pilīs, bet pagrabos tiem ieeja liegta, tad Kuldīgā viss ir savādāk – pilī neaicina, jo tās vairs nav, bet pagrabiņā: laipni lūgti!» Uz pagrabiņu ved šauras durvis un stāvas kāpnes – vietas te pietiek vien galdam ar soliem, lai sarūmēties varētu, maksimums, 20 cilvēku, vīna mucai un improvizētai bāra letei.

Pagrabiņš ir atvērts ik sestdienu, kad pilsētā ir vairāk tūristu, taču, iepriekš piesakot ekskursiju ar vīna degustāciju, saimnieks pagrabiņa durvis atvērs arī citās dienās. Varēs ne tikai baudīt vīnu un iegādāties to līdzņemšanai, bet arī uzklausīt gida stāstītās leģendas un patiesos notikumus gan par ejām, kas no pagrabiņa ved zem Ventas rumbas, gan citiem ticamiem un neticamiem notikumiem.

Kuldīgas dzīru laikā pagrabiņš būs atvērts katru dienu no plkst. 12 līdz 10 vakarā.

***

UZZIŅAI

Smilškalnos darītos Alvila vīnus var iegādāties:

Rīgā:

• Elkor Plaza Brīvības 201;

• bufetē Gauja Tērbatas ielā 56;

• veikalā Abra Valdemāra ielā 17a;

• Valmiermuižas alus tirgotavā Valdemāra pasāža A. Briāna ielā 9a;

• Alus krodziņā pie Pulvertorņa Vaļņu ielā 2

Rīgas starprajonu zvejnieku kooperatīvās biedrības veikalos:

• Saulkrastos, Pēterupē Rīgas ielā 100;