Eksperti: Olanda Francija Latviju būtiski neietekmēs

© nra.lv

Pēc tam, kad kļuva skaidrs – pēc septiņpadsmit gadu pārtraukuma Franciju atkal vadīs prezidents no sociālistu politiskā spārna, pasaules tirgi jau reaģējuši, samazinot eiro vērtību pret dolāru un jenu, taču Latvijas politikas eksperti uzskata, ka nomaiņa Eiropas flagmaņa vadībā nenesīs būtiskas izmaiņas ne Latvijā, ne Eiropas Savienībā kopumā.

Kursa maiņa

Jau vēstīts, ka Francijas prezidenta vēlēšanās līdzšinējo tās prezidentu Nikolā Sarkozī pārspēja sociālists Fransuā Olands, kurš ārkārtīgi kritiski izteicies par Vācijas un Francijas iepriekš iniciēto visas Eiropas taupības politiku, solījis iesaldēt degvielas cenas un samazināt pensionēšanās vecumu. Starptautiskie eksperti uzskata, ka F. Olands vājinās līdz šim nostiprinājušos VācijasFrancijas duetu un tā ietekmi Eiropas Savienībā (ES). Tāpēc, reaģējot uz jau iepriekš prognozēto vēlēšanu iznākumu, starptautiskie tirgi jau pirmdienas rītā samazināja eiro vērtību, kas sasniedza zemāko punktu pēdējo trīs mēnešu laikā.

Tikmēr Latvijas politiskie eksperti nesteidzas prognozēt, ka iespējamās izmaiņas Francijas politikā ietekmēs ES kursu vai situāciju Latvijā.

Priekšvēlēšanu solījumi

Piemēram, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš atgādina, ka skaļie pirmsvēlēšanu solījumi ne vienmēr tiek izpildīti. «Pirms vēlēšanām vienmēr var solīt daudz vairāk, bet, kad pienāk laiks solījumus īstenot, tie tiek modificēti,» saka pieredzējušais politiķis. Viņš atgādina, ka jaunajam Francijas prezidentam jau tuvākajā laikā būs jāapmeklē lielā astotnieka tikšanās un NATO samits, kur viņš runās ar ietekmīgākajiem pasaules un ES politiķiem, tajā skaitā Vācijas kancleri Angelu Merkeli, un šo tikšanos laikā viņam kļūs skaidrs, kuras no pirms vēlēšanām solītajām reformām – it īpaši ES kursa maiņas skarošās – patiešām varēs īstenot. Turklāt

F. Olandam arī jārēķinās ar Francijas parlamenta vēlēšanām, kurās, visticamāk, uzvarēs labējie politiskie spēki. Un labējo pārspēks parlamentā krietni sašaurinās telpu manevriem.

«Viņam būs jāsamēro solījumi ar reālo situāciju. Priekšvēlēšanu solījumi parasti ir vienkārši un emocionāli, bet problēmu risināšana ir daudz sarežģītāka,» teica O. Ē. Kalniņš. Viņš gan nešaubās, ka tikai Franciju skarošas reformas patiešām ir gaidāmas, bet apšauba, vai tās būs tikpat radikālas kā priekšvēlēšanu solījumi un ietekmēs arī ES kursu. Savukārt Latviju Francijas vēlēšanu rezultāti var ietekmēt tikai tad, ja mainās visas ES pamatnostādnes.

Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Atis Lejiņš neuzskata, ka F. Olands Francijā ieviesīs tik vērienīgas reformas un attiecības ar Vāciju lauzīs tik lielā mērā, ka sekas jutīs visa ES un Latvija tajā skaitā. «Nekas īpašs nemainīsies, jo Francijai nav pārāk spožs stāvoklis. Detaļās, protams, kaut kas var mainīties, bet pamatkurss nemainīsies,» prognozē eksperts.

Atbalsts ekonomikai

Cita prognoze par gaidāmo notikumu attīstību ir ekonomistam Uldim Osim, kas paredz, ka F. Olanda prezidentūrai būs jūtamas sekas arī ES mērogā, līdz ar to – arī Latvijā. Viņš atgādināja, ka pasaulē, it īpaši ES, jau labu laiku tiek apšaubīta taupības politika, kuru asi kritizē arī F. Olands. «Arvien biežāk izskan aicinājumi, ka šī politika ir vismaz jāmīkstina. Tāpēc arī šāds iznākums Francijas prezidenta vēlēšanām. Rezultātā zināmas izmaiņas ES kopīgajā politikā būs, un Vācija arī būs spiesta zināmā mērā piekāpties,» uzskata ekonomists.

Eksperts uzskata, ka ES Francijas ietekmē mīkstinās stipro taupības politiku, lielāku uzmanību veltot ekonomikas attīstībai. «Latvijai tas varētu nozīmēt lielākas investīcijas infrastruktūras attīstībai, piemēram, ceļiem un investīcijas tehnoloģijām, ar kurām zināmā mērā varētu aizstāt izbraukušo darbaspēku,» prognozē U. Osis un piebilst, ka izmaiņas nebūs radikālas, bet pamanāmas noteikti.

Latvijā

Šonedēļ tika izziņots mazskaitlīgs gājiens no Saeimas uz Ministru kabinetu, lai protestētu pret pensiju plānu izmaiņām. Jautājums, vai akcijas jēga bija vērsta uz to, lai nākotnē piešķiramās pensijas būtu nevis lielākas, bet gan mazākas, vai tomēr Vecrīgā TV kameru priekšā notika domubiedru vingrināšanās politiskajās aktivitātēs, vai ar gājiena palīdzību tika aizstāvētas kredītiestāžu biznesa intereses?

Svarīgākais