ZRP un "Vienotība" piekrīt SC nostājai, ka "Latvijā okupantu nav"

"Vienotība" un Zatlera Reformu partija (ZRP) ir gatavas piekrist "Saskaņas centra" (SC) nostājai, ka "Latvijā okupantu nav".

Šāda frāze ierakstīta "Vienotības" un ZRP sagatavotajā koalīcijas pamatnostādņu dokumenta projektā, kas nonācis aģentūras BNS rīcībā. Vienlaikus uzsvērts, ka turpmākajos gados nav paredzēts pārskatīt nepilsoņu tiesisko statusu un nepilsoņu tiesību loku arī nesašaurināt.

Sagatavotajā dokumentā atsevišķi izvirzīts punkts uzturēt "amatpersonu cieņu pret Latvijas valstiskuma pamatiem arī simboliskās izpausmēs, tostarp ministri nepiedalās pasākumos, kas saistīti un notiek 16. martā, 9. maijā un 13. oktobrī".

Sadaļā par vērtībām norādīts, ka tiks turpināts īstenot Latvijas valstiskās nepārtrauktības doktrīnu, kas balstās Latvijas Satversmē, 1990.gada 4.maija deklarācijā "Par Latvijas neatkarības atjaunošanu" un Satversmes tiesas spriedumos, "kuros atzīts PSRS veiktās agresijas, okupācijas un aneksijas prettiesiskums".

"Tagad Latvijā dzīvojošie pilsoņi un nepilsoņi nav nedz juridiski, nedz morāli atbildīgi par Latvijas okupāciju un tās izraisītajām sekām. Likumā noteiktais Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesiskais statuss netiks pārskatīts un nepilsoņu tiesību loks netiks sašaurināts," pausts pamatnostādņu dokumentā.

Sadaļā par saliedētas sabiedrības un nacionālas identitātes pasākumiem uzskaitīts, ka Latvijā ir uzdevums veicināt naturalizāciju, saglabāt esošo bilingvālās izglītības modeli, atvieglot nepilsoņu jaundzimušo bērnu reģistrāciju Latvijas pilsonībā, piešķirt tiesības uz Latvijas pilsonības iegūšanu reģistrācijas kārtībā visiem bērniem, kuri dzimuši nepilsoņu ģimenēs pēc 1991.gada.

Tāpat iecerēts īstenot repatriācijas veicināšanas programmas uz Latviju, kā arī neīstenot nekādas rīcībpolitikas, kas veicinātu Latvijas iedzīvotāju pārcelšanos uz dzīvi ārpus Latvijas.

Sagatavotās pamatnostādnes paredz piešķirt pienācīgu valsts finansējumu latviešu valodas mācīšanai un mazākumtautību kultūras attīstīšanai, Satversmē noteikt un ievērot principu, ka Latvijas valsts pienākums ir nodrošināt latviešu valsts nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un piedalīties Latvijas tautas kulturālās daudzveidības un mazākumtautību kultūru saglabāšanā, kā arī īstenot pasākumus latviešu valodas lietošanas paplašināšanai sabiedriskajā telpā.

Projektā uzsvērts, ka valdība turpinās konsekventi īstenot Latvijas Republikas valstiskās nepārtrauktības doktrīnu, nosodīs totalitāro okupācijas režīmu noziegumus, kā arī veicinās to atceri un izglītošanu par tiem. Savukārt kā valsts institūciju uzdevums noteikts veidot uz patiesiem faktiem balstītu saliedētu sociālo atmiņu.

Jau vēstīts, ka dokumenta projektu konceptuāli atbalstījušas arī Nacionālā apvienība un "Saskaņas centrs".

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.