Lai arī latviskākais vārda darinājums ar Džordžu Sorosu un viņa organizācijām saistīto cilvēku apzīmēšanai ir sorosieši, taču nav aplami lietot arī tādus vārdus kā sorosisti, sorosīti, sorosoīdi un sorosēni – atzīst aptaujātie vadošie valodas speciālisti.
Jau septiņus gadus plašsaziņas līdzekļos tiek pieminēta cilvēku kopa, kura kādā veidā saistīta ar starptautiskās oligarhijas spilgtāko pārstāvi miljardieri Džordžu Sorosu. Pēdējos gados šo cilvēku kopas pieminēšana plašsaziņas līdzekļos kļuvusi biežāka. Tas izskaidrojams gan ar Dž. Sorosa kosmopolītisko ideju piekritēju loka paplašināšanos, šo cilvēku atklātu iesaistīšanos politikā, gan ar valsts augstāko amatpersonu centieniem saņemt Dž. Sorosa svētību varas realizēšanai.
Noteicošā – latviskā izskaņa
Publikācijās vērojama izteikta nevienprātība par kopu apzīmējošā vārda darināšanu. Publiskajā telpā lieto terminus: sorosieši, sorosisti, sorosīti, sorosoīdi un sorosēni.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas vadītāja, habilitētā doktore, LZA īstenā locekle, daudzu monogrāfiju autore Valentīna Skujiņa, vaicāta, kurš no minētajiem vārdiem ir valodas kanoniem visatbilstošākais un precīzākais, skaidroja, ka «neitrālākā nozīme un pareizi ir veidots vārds vai termins sorosieši». Vērtējot vārdu sorosoīdi, viņa uzsvēra, ka «parasti šādus darinājumus lieto saistībā ar vēsturiskām ciltslietām, piemēram, negroīdi, mongoloīdi un tamlīdzīgi. Izskaņa -oīdi darinājumam piešķir papildu nianses, un neitrālā nozīmē tāds darinājums atbilst cilvēku kopai, kuri ar Sorosu kaut kādā veidā bijuši saistīti. Tomēr sorosieši ir tā pareizākā forma. Sorosīti – nē, tāds darinājums īsti neatbilst šīs cilvēku kopas saukšanai. Latviešu valodā ar -īti parasti veido vārdus tehniskām lietām. Sorosēni – tas jau ir stilistiski iekrāsots, un parasti ar -ēniem darina vārdus, kuri norāda, piemēram, uz tiem, kuri ir bērni kādam.» Vērtējot vārdu sorosisti, valodniece skaidroja, ka ar - isti latviski parasti darina tādus vārdus kā sportisti, futbolisti, hokejisti. «Latviešu valodā tomēr pareizāk lietot vārdu sorosieši, kaut vai tāpēc, ka vārdā dzirdama latviskā izskaņa,» secināja V. Skujiņa.
Satur emocijas
Filoloģijas zinātņu doktors, salīdzināmās un sastatāmās valodniecības profesors, Ventspils augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns, Ventspils augstskolas Lietišķās valodniecības centra vadošais pētnieks, profesionālā bakalaura tulkošanas studiju programmas direktors un programmas padomes priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperts salīdzināmajā un sastatāmajā valodniecībā Jānis Sīlis sniedza skaidrojumu: «Neviens no šiem vārdiem nav stilistiski neitrāls. Jebkurš no šiem minētajiem vārdiem ietver sevī kaut kādu attieksmi pret cilvēkiem, kurus šajā vārdā nosauc. Skaidrs, ka runātājs izvēlas jebkuru no šiem vārdiem, lai raksturotu otru cilvēku. Ja abstrahējamies no stilistiskās nokrāsas, no valodas viedokļa sorosieši būtu latviskākais variants. Arī no stilistikas viedokļa pēc neitralitātes skalas sorosieši būtu neitrālākais vārds. Sorosīti un sorosoīdi ir vārdi ar daudz stiprāku emocionālu nokrāsu.» Vērtējot vārdu sorosēni, J. Sīlis teica: «Vārdam ir tāda pieskaņa, ka tiek apzīmēti kāda bērni – nākamā paaudze, kuri ir kāda paspārnē.» Valodnieks uzsvēra – lai arī viņš personīgi nevienu no šiem vārdiem nelietojot, neitrālākais no visiem ir sorosieši. Pēc viņa domām, lietojot vārdus sorosisti, sorosīti, sorosoīdi, atklājas lietotāja pozīcija un var saprast, ka lietotājs sevi ar apzīmējamo cilvēku kopu neidentificē, viņš no tās distancējas un, šo kopu apzīmējot, jau izsaka emocionālu vērtējumu.
Izskaņām ir nianses
Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas lingvistes Mairita Purviņa un Ingrīda Sjomkāne atzinumu par to, kurš no vārdiem ir atbilstošāks, iesniedza rakstiski: «Visi minētie vārdi darināti, vārdam Soross pievienojot kādu izskaņu. No valodas viedokļa izskaņai ir sava specifiska nozīme, kas atvasinājumam piešķir konkrētu nozīmes niansi.
Latviešu cilmes izskaņa -ietis tradicionāli liecina par piederību pie kāda kolektīva vai virziena, piemēram, Dinamo – dinamietis, Kants – kantietis.
Latviešu cilmes izskaņa -ēns tradicionāli norāda uz nepieaugušām personām – skolēns, atvasinājumiem ar šo izskaņu var būt arī deminutīva raksturs – meitēns, dēlēns. Jāatzīst, ka reizumis šo izskaņu lieto, lai apzīmētu arī radniecību – brālēns.
Citvalodu cilmes izskaņa -īds norāda uz to, kam piemīt noteiktas pazīmes noteiktā grupā, piemēram, invalīds.
Citvalodu cilmes izskaņu -ists lieto, lai nosauktu kādu nozares speciālistu vai kāda virziena pārstāvi, piemēram, rainists, humānists.
Citvalodu cilmes izskaņa -īts parasti norāda uz minerāliem, ķīmiskām vielām, iekaisumiem vai darījumdarbības procesiem, piemēram, dinamīts, bronhīts, tranzīts.
Pareizi darināts un labskanīgs
No latviešu valodas viedokļa par veiksmīgāko būtu uzskatāms atvasinājums sorosieši, tas ir pareizi darināts un norāda, ka šādi nosauktajām personām ir saistība ar Sorosu. Tāpat nevar noliegt, ka ir iespējams sinonīmisks darinājums sorosists (te gan varbūt jāpadomā par labskaņu – var veidot vārdu spēli – soro-sists).»
Telefonsarunā I. Sjomkāne piebilda, ka vārds sorosieši jau ir kļuvis tradicionāls. Tas ir ne tikai pareizākais, bet arī labskanīgākais. Pēc valodnieces teiktā, arī pārējie, ar citām izskaņām darinātie vārdi neesot uzskatāmi par aplamiem.