Kreditori uzklausa Latvijas sabiedrību
Aizdevēju pārstāvji vakar tikās ne vien ar Latvijas valdības vadītāju, bet uzklausīja arī alternatīvus viedokļus par valdības darbu.
Lielākā ažiotāža raisījās ap aizdevēju sarunām ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), bet viedokļu apmaiņa notika arī ar Latvijas lielo pilsētu asociāciju un alkohola ražotāju asociāciju. Vairākās sarunās piedalījās plašas delegācijas gan no aizdevēju, gan Latvijas puses. Droši vien, ka tādējādi informāciju un iespēju uzrunāt aizdevēju pārstāvjus guva arī vēl citu Latvijas organizāciju un interešu grupu dalībnieki.
Sarunas nebija publiskas, bet pēc tam sarunu dalībnieki klātienē un neklātienē apmainījās ar komplimentiem. Piemēram, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc tikšanās atzina, ka ZZS un aizdevēju «filozofijas ir diezgan tuvas – nedrīkst tikai lineāri griezt». «Aizdevēju mērķis absolūti nav iedzīt cilvēkus nabadzībā,» viņš turpināja. Aizdevēji nebūt nav noraidījuši ZZS apgalvojumus, ka Latvija nedrīkst samazināt ne pensijas, ne arī subsīdijas zemniekiem, jo tās jau tagad ir zemākās Eiropas Savienībā. Aizdevēji uzsvēruši, ka tā ir tikai Latvijas izvēle, kā panākt budžeta izdevumu un ieņēmumu sabalansēšanu.
No aizdevēju puses komplimentus izteica arī Starptautiskā valūtas fonda misijas vadītājs Marks Grifits: «ZZS sniedza ļoti labu un detalizētu prezentāciju par reformām tās pārraudzītajās nozarēs», viņi bijuši arī dzirdīgi pret aizdevēju argumentiem, kāpēc, piemēram, eiro ieviešana 2014. gadā nav formalitāte, bet gan nopietns aizdevuma programmas mērķis, kura dēļ jāturpina fiskāla konsolidācija un strukturālās reformas. Šādas viedokļu saskaņas pamats ir tas, ka Latvija nevarēs iztikt bez aizdevējiem. Sarunās ZZS pusē iekļautais partijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs atzina, ka Latvija patiešām nebūs spējīga 2014. un 2015. gadā kopumā atdot aizdevējiem 2,3 miljardus eiro jeb 1,6 miljardu pašreizējās vērtības latus, tāpēc Latvijai būs vai nu jāatrod jauni kreditori, vai jāvienojas par atmaksas termiņa pagarināšanu ar tagadējiem kreditoriem. Viņš kritizēja finanšu ministru Andri Vilku par neatlaidības trūkumu, pārrunājot ar esošajiem kreditoriem aizdevuma pagarināšanas variantu. A. Vilks par to publiski ieminējās pirmdien, bet pieticis ar vienu negaru sarunu otrdien ar atbraukušajiem aizdevēju pārstāvjiem, lai viņš savas domas mainītu un publiski solītu meklēt jaunus aizdevējus.
Vakar aizdevēji atvairīja arī ZZS priekšlikumu pagarināt aizdevuma atdošanas termiņu, pārvēršot šo atteikumu par kārtējo komplimentu Latvijai. M. Grifits pēc šīs tikšanās atgādināja, ka Latvijas valdības parāda līmenis ap 50% no iekšzemes kopprodukta ir salīdzinoši zems, tāpēc Latvija viegli atradīšot sev jaunus kreditorus. SVF tomēr atstāja sev brīvas rokas visiem iespējamiem gadījumiem. «Ja nu kaut kas noiet greizi un jūs nevarat iet uz [aizdevumu] tirgiem, ko es apšaubu, tad, protams, iespējama jauna ārkārtas programma, bet nedomāju, ka tas būtu labs iznākums,» turpināja M. Grifits.
ZZS aizdevējiem sniegusi pārskatu par visām nozarēm, kas atrodas tās ministru pārziņā. Tikusi pievērsta uzmanība arī neiespējamībai palielināt pacientu caurmēra līdzmaksājumus par medicīnisko palīdzību. Tie jau ir nesamaksājami augsti daudziem pacientiem, tāpēc viņu vietā maksā valsts uz speciāla Pasaules bankas aizdevuma jeb «sociālā spilvena» rēķina. Jau nākamgad šis «spilvens» būtu jāaizvāc, bet tas būtu tikpat neiespējami kā Latvijas aizņēmumu pamatsummas atdošana, sākot no nākamā gada. A. Lembergs un A. Brigmanis apliecināja, ka ZZS meklē valsts budžeta iespējas segt sociālos izdevumus uz citu izdevumu samazināšanas rēķina.
Līdzīgas tēmas skanējušas arī aizdevēju sarunās ar lielo pilsētu vadītājiem, kuras Neatkarīgajai atreferēja Rīgas mērs Nils Ušakovs. Viņš uzsvēra, ka «Rīgas piemērs apliecina – kaut arī ekonomika sāk uzlaboties un bezdarba rādītāji sāk mazināties, tas neatrisina iedzīvotāju sociālās problēmas, jo trūcīgo skaits Rīgā pieaug. Ja decembrī mums tiks paziņots par kārtējām nodokļu izmaiņām vai tiks likvidēts finansējums «sociālajam spilvenam», tas radīs lielas problēmas, tāpēc Rīgas pašvaldība krasi iestājas pret šādiem soļiem.»