Latvijas ĀM apliecina turpmāku atbalstu Ukrainai un izceļ privātā sektora nozīmi tās atjaunošanā
Latvijas Ārlietu ministrijas (AM) speciālo uzdevumu vēstniece ekonomiskās drošības jautājumos Maija Manika ceturtdien un piektdien, piedaloties Ukrainas atjaunošanas konferencē Romā, apliecināja turpmāku atbalstu Ukrainai un izcēla privātā sektora nozīmi tās atjaunošanā, aģentūru LETA informēja ĀM Preses centrā.
Konference ir platforma, kas reizi gadā apvieno Ukrainas partnervalstu, tajā skaitā G7 valstu, starptautisko organizāciju, finanšu institūciju, uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus. Tā ir iespēja Ukrainas atjaunošanā iesaistītajiem pārrunāt labākās prakses un izaicinājumus, kā arī veidot partnerības kopīgam un saskaņotam darbam, vērtē ĀM.
Konferencē un tās priekšvakarā rīkotajā Ukrainas donoru platformas 14. Koordinācijas komitejas sanāksmē tika diskutēts par Ukrainas tūlītējām vajadzībām un prioritātēm, kā arī turpmāko atbalstu Ukrainas atjaunošanai un rekonstrukcijai. Konferencē nepieciešamais atbalsts tika skatīts no uzņēmējdarbības, humānās, reģionālās, kā arī Eiropas Savienības (ES) perspektīvas. Latvijas delegāciju Ukrainas atjaunošanas konferencē vadīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
ĀM informē, ka pirms konferences norisinājās virkne tematisku pasākumu ar valstu, starptautisko organizāciju, nevalstisko organizāciju un uzņēmēju dalību. Tāpat Latvijas vēstniecībā Itālijā tika organizēts OECD, Ukrainas Ministru kabineta sekretariāta un NVO "ISAR Ednannia" pasākums par valdību, pilsoniskās sabiedrības un biznesa sektora sadarbības nozīmi ilgtspējīgas politikas veidošanai.
Koordinācijas komitejā partnervalstis un starptautiskās finanšu institūcijas apliecināja turpmāku atbalstu Ukrainas budžeta deficīta mazināšanai, rekonstrukcijai un sabiedrības noturībai. Pēc Ukrainas donoru platformas datiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainai sniegtais atbalsts no partneriem sasniedz 241,9 miljardus dolāru. Vienlaikus Krievijas pastāvīgās agresijas dēļ Ukrainas vajadzības turpina pieaugt, jo īpaši enerģētikas, transporta un mājokļu jomā. ES pozitīvi vērtēja Ukrainas reformu progresu, kas ir būtisks arī biznesa vides pilnveidei un investīcijām, skaidro ĀM.
Kā norāda ĀM, konferencē tika īpaši uzsvērta privātā sektora iesaistes nozīme Ukrainas atjaunošanā un tās vajadzību nodrošināšanā. Tika pārrunāta finansējuma mobilizēšana, tostarp investīciju risku mazināšana, apdrošināšanas mehānismu attīstīšana un uzņēmējdarbības vides pilnveidošana. Konferencē piedalījās arī uzņēmēji, kuri veicina dažādu nozaru attīstību Ukrainā. Latviju pārstāvēja atkritumu apsaimniekotājs SIA "Eco Baltia Vide", kā arī enerģētikas uzņēmumi SIA "Fortes" un AS "Jauda".
"Attīstības finanšu institūcija Altum" parakstīja līgumu, pievienojoties ES iniciatīvai, kas paredzēta eksporta veicināšanai uz Ukrainu. Latvija piedalās šajā iniciatīvā kopā ar deviņām citām ES valstīm un plānots, ka šim instrumentam pievienosies vēl trīs dalībvalstis. Pievienojoties iniciatīvai, paredzēts, ka Latvijai ir pieejami 7,2 miljoni eiro, kas ļaus atbalstīt līdz 70 Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus, tādējādi Ukrainas atjaunošanā iesaistot arvien vairāk Latvijas privātā sektora pārstāvjus, informē ĀM.
Tika pievērsta uzmanība arī Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, kas ievērojami cietusi Krievijas uzbrukumu rezultātā. Manika piedalījās G7+ valstu sanāksmē Ukrainas enerģētikas atbalstam, kurā tika pārrunāta situācija Ukrainas enerģētikas sektorā, kā arī vērsta uzmanība uz tūlītējām vajadzībām un donoru sniegto un plānoto atbalstu.
Ukrainas atjaunošanas konference norisinās ceturto reizi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī. Konferences mērķis ir turpināt mobilizēt starptautisko atbalstu un investīcijas Ukrainas atjaunošanai, reformām un modernizācijai, kā arī veicināt koordinētu pieeju efektīvai resursu izmantošanai.
Ukrainas donoru platforma ir formāts, ko 2023.gada janvārī izveidoja G7 valstis - ASV, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda un Vācija -, Eiropas Komisija un Ukraina. Platformas mērķis ir sniegt Ukrainai koordinētu atbalstu finanšu, rekonstrukcijas un reformu ieviešanas jomā. Pašlaik platformas prezidējošā valsts ir Itālija. Latvija šī formāta Koordinācijas komitejā ir novērotājas statusā kopš 2024.gada februāra.
Atbilstoši 2024.gada 11.aprīlī parakstītajai Latvijas un Ukrainas vienošanās par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām laika posmā no 2024.gada līdz 2026.gadam Latvija iezīmējusi 15 miljonus eiro, lai īstenotu rekonstrukcijas projektus, koncentrējoties uz sociālās infrastruktūras objektu atjaunošanu, psiholoģisko atbalstu sievietēm un ekspertīzes nodošanu, īpaši ar ES integrāciju saistītos jautājumos. Šī gada februārī valdība apstiprināja 5 miljonus eiro pasākumiem Ukrainas rekonstrukcijai šogad.
