Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija aicina Ministru kabinetu nevilcināties un izskatīt koncepciju par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) turpmāko statusu, aģentūru BNS informēja Saeimas preses dienests.
Par to komisijas deputāti vienojās otrdien, uzklausot KNAB, Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras un Valsts kancelejas pārstāvjus.
„Aicinām Ministru prezidentu koncepciju par KNAB statusu virzīt izskatīšanai valdībā. KNAB statusa jautājums ir jāsakārto. To varēs izdarīt pēc koncepcijas pieņemšanas ar atbilstošiem likumu grozījumiem,” sacīja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
„Sēdē izskanēja atšķirīgi viedokļi par disciplināratbildības piemērošanu KNAB priekšniekam un nepieciešamību stiprināt biroja autonomiju. Tomēr deputāti bija vienisprātis par skaidru kritēriju izstrādāšanu KNAB priekšnieka atlasei un iecelšanai amatā,” teica komisijas priekšsēdētājs. Latkovskis arī vērsa uzmanību uz apstākli, ka patlaban valstī ir divas iestādes ar līdzīgu tiesisko statusu un neatkarību – KNAB un Satversmes aizsardzības birojs.
Komisijas sekretārs Kārlis Seržants aicināja nesaistīt biroja statusa maiņas un neatkarības jautājumus ar konkrētām personālijām, kuras var mainīties „Ko tad, ja premjerministra un KNAB priekšnieka amatā būs citi? Vai tad atkal mainīsim pakļautību?” vaicāja komisijas sekretārs. Seržants arī nepiekrita iespējamai KNAB padomes varas palielināšanai.
Savukārt deputāts Uģis Rotbergs ("Vienotība"), paužot atbalstu KNAB neatkarībai, tomēr aicināja to līdzsvarot ar atbildību KNAB padomes priekšā.
Pret iespēju Ministru prezidentam nodot disciplināratbildības varu pār KNAB priekšnieku iebilda deputāts Aleksejs Loskutovs ("Vienotība"). KNAB jābūt neatkarīgam un disciplināratbildības piemērotājiem vajadzētu būt maksimāli tālu no KNAB pārraugāmajām sfērām, uzsvēra Loskutovs.
Deputāts Jānis Ādamsons ("Saskaņas centrs") sēdē pauda viedokli, ka KNAB jau tagad ir pietiekami neatkarīga iestāde. Tomēr problēma ir tajā, ka KNAB priekšnieku amatā ieceļ Saeima, bet pēc tam pārrauga valdība, kas rada neskaidrības biroja pakļautībā, norādīja deputāts.
Jau 2009.gadā izstrādātā KNAB koncepcija par biroja statusu paredz, ka birojs ir neatkarīga iestāde, tādējādi KNAB izņemot biroju no valdības padotības sistēmas. KNAB arī norāda - lai kādu valsts pārvaldes iestādi izņemtu no sistēmas un padarītu par neatkarīgu izpildvaras daļu, nepieciešami grozījumi Satversmē.
Koncepcijā iekļauti vairāki varianti, taču birojs atbalsta neatkarīgas iestādes statusa noteikšanu, tādējādi KNAB tiktu pielīdzināts Latvijas neatkarīgajām iestādēm, piemēram, Valsts kontrolei (VK) un Latvijas Bankai.
Arī ārvalstu pieredze liecina, ka korupcijas apkarošanas iestādes tiek veidotas kā maksimāli neatkarīgas institūcijas ar atbilstošiem uzraudzības mehānismiem. Piemēram, Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests ir iestāde ārpus Ministru kabineta sistēmas, kuras darbu pārrauga Valsts prezidents un Saeima.
Koncepcija rosina arī likumā mainīt KNAB priekšnieka iecelšanas un atbrīvošanas no amata procedūru, nosakot kārtību, kādā jautājums par KNAB šefa amata kandidātu tiek virzīts izskatīšanai Saeimā, un paredzot, ka pretendentus izvērtē īpaša komisija.