Kādi ir Nacionālās apvienības priekšlikumi nākamā gada budžetam?

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Nacionālās apvienības (NA) deputātu iesniegtie priekšlikumi likumprojekta "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" otrajam lasījumam aptver teju visas tautsaimniecības nozares, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Tā, piemēram, deputāts Edmunds Teirumnieks aicina 1,6 miljonus eiro piešķirt Tieslietu ministrijai tiesu sistēmas darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, kā arī mudina palielināt dotāciju valsts budžeta programmai "Dotācija biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām", piešķirot mērķdotāciju Romas katoļu baznīcas Rēzeknes - Aglonas diecēzei Aglonas Bazilikas draudzes svētceļnieku nominācijas centra ēku remontdarbiem 630 000 eiro apmērā.

Tikmēr Jāņa Grasberga iesniegtie priekšlikumi paredz 3,828 miljonus eiro piešķirt Zemkopības ministrijai (ZM) Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieku atalgojuma celšanai, 441 754 eiro novirzīt PVD komunālo izdevumu sadārdzinājuma segšanai, 332 990 eiro novirzīt PVD robežkontroles valsts uzraudzības un kontroles darbību nodrošināšanai, kā arī 131 188 eiro piešķirt Malnavas koledžas remontam, aprīkojuma iegādei un pētījumiem.

Tāpat Grasbergs aicina piešķirt papildu 200 000 eiro kompensācijām aitkopjiem par plēsēju postījumiem, kurus administrē ZM.

Grasberga ieskatā, par 1,332 miljoniem eiro jāpalielina arī jaunatnes politikas budžeta programma.

Aleksandra Kiršteina priekšlikums nākamā gada budžetam paredz papildu 10 000 eiro atvēlēt Aizsardzības ministrijai, piešķirot dotāciju nodibinājumam "Brunis" Amatas nacionālo partizānu bunkura rekonstrukcijai un ekspozīcijas paplašināšanai.

Savukārt Jānis Dombrava par četriem miljoniem eiro aicina kāpināt dotāciju Latvijas Politiski represēto apvienībai un Rīgas politiski represēto biedrībai.

Bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs iesniedzis kopumā 15 priekšlikumus. Tostarp viņš mudina 2,141 miljonu eiro piešķirt Satiksmes ministrijai (SM), lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu dalītā maksājuma valsts daļas apmaksai 2024.gadā. Līdztekus 8,797 miljonus eiro Vitenbergs lūdz piešķirt universālā pasta pakalpojuma saistību izpildei radīto zaudējumu kompensācijai par 2022. un 2023.gadu.

Tāpat viens no viņa iesniegtajiem priekšlikumiem paredz daļu no papildus iekasējamās uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem novirzīt dotācijas palielināšanai SM valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai. Saskaņā ar priekšlikumu, tie varētu būt 1,05 miljardi eiro.

Tikmēr papildu valsts līdzfinansējumam pašvaldību tranzītielu pārbūvei un projektēšanai Vitenbergs aicina piešķirt 10,95 miljonus eiro, savukārt līdzfinansējumam Limbažu novada pašvaldībai tilta pār Salacas upi Salacgrīvā pārbūvei - 7,5 miljonus eiro.

Vienlaikus no nodokļa piemaksas kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem politiķis aicina 3,25 miljonus eiro novirzīt mikromobilitātes infrastruktūras izbūvei, 53,53 miljonus eiro - VAS "Latvijas dzelzceļš" finanšu līdzsvara nodrošināšanai, 331 081 eiro - papildu finansējumam "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas integrēšanai esošajā valsts un pašvaldību sabiedriskā transporta tīklā, 10,6 miljonus eiro - dotācijas palielināšanai zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, 6,96 miljonus eiro - dotācijas palielināšanai "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldības funkcijas nodrošināšanai un dzelzceļa sistēmas attīstībai.

Vitenbergs arī priekšlikumos paredz piešķirt 50 miljonus eiro "Rail Baltica" būvniecības aktivitātēm, pārdalot finansējumu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tāpat no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem viņš rosina vienu miljonu eiro piešķirt SM nodarbināto atlīdzības celšanai, savukārt ar 7,2 miljoniem eiro palielināt dotāciju Klimata un enerģētikas ministrijas valsts budžeta programmai "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts".

Bijusī ekonomikas ministre Ilze Indriksone savos priekšlikumos nākamā gada budžetam norādījusi, ka 2,878 miljoni eiro būtu piešķirami zinātniskās darbības nodrošināšanai, sekmējot pilnvērtīgu dalību Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusā, savukārt 7,368 miljoni eiro būtu atvēlami profesionālās izglītības programmu īstenošanai, piešķirot dotāciju mācību prakšu organizēšanas un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu segšanai.

Indriksones uzskata, ka 5,581 miljons eiro būtu piešķirami arī Latvijas pakalpojumu eksporta, tūrisma konkurētspējas veicināšanai, atbalstot tādas aktivitātes kā ārvalstu korporatīvo motivācijas pasākumu organizēšana, starptautisku semināru, konferenču un kongresu organizēšana, starptautisko pasākumu organizēšana, kā arī stratēģiski svarīgu un īpaši lielu projektu piesaiste Latvijai.

Līdztekus trīs miljonus eiro viņa iesaka novirzīt eksporta veicināšanai, lai sekmētu virzību uz Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam noteikto mērķi - 2027.gadā kāpināt eksportu līdz 27 miljardiem eiro.

Lai arī turpmāk stimulētu Latvijas uzņēmumus veikt ieguldījumus jaunu produktu izstrādē un tādējādi veicinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un ekonomikas transformāciju, Indriksone vienā no priekšlikumiem piedāvā 60 miljonus eiro novirzīt AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" aizdevumiem investīciju projektiem ar kapitāla atlaidi. Viņa saredz, ka šos līdzekļus varētu gūt no papildu iekasējamās uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Tāpat viņa saredz iespēju 4,688 miljonus eiro novirzīt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reģionālo parstāvniecību tīkla un inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai. Savukārt Latvijas valsts ekonomiskā tēla veicināšanai un Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla paplašināšanai Indriksone piedāvā novirzīt 4,206 miljonus eiro.

Politiķis Artūrs Butāns iesniedzis priekšlikumu par vienu miljonu eiro palielināt finansējumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem, ja darba devējs ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātās kapitālsabiedrības.

Savukārt bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis savos priekšlikumos lūdz 847 000 eiro piešķirt Stūra mājas avārijas stāvokļa novēršanai un tehniskā stāvokļa nodrošināšanai, 425 000 eiro - dotācijai Otrā pasaules kara piemiņas vietas ar Lestenes memoriālu ekspozīcijas ēkas izbūvei, 60 000 eiro - dotācijai pieminekļa "Lestenes baznīca" restaurēšanai, 155 000 eiro - dotācijai Amatas represēto pieminekļa izveidei, 100 000 eiro - dotācijai Vilhelma Purvīša muzeja izveidei, 200 000 eiro - dotācijai Brīvdabas muzejam pamatdarbības nodrošināšanai, kā arī 150 000 eiro - Mediju atbalsta fondam diasporas mediju darbības atbalstam.

NA līdera Raivja Dzintara iesniegtie priekšlikumi veselības nozarei paredz atbalstīt papildu 4,7 miljonu eiro piešķiršanu Psihiskās veselības uzlabošanai, 10,7 miljonu eiro piešķīrumu finansējuma palielināšanai mātes un bērna veselības uzlabošanai, 107 miljonu eiro piešķīrumu veselības aprūpes pakalpojumu tarifu indeksācijai stacionāriem pakalpojumiem, 61,3 miljonu eiro finansējuma kāpumu onkoloģijas pacientu veselības uzlabošanai, kā arī 13 000 eiro palielinājumu miastēnijas zāļu apmaksai.

Tāpat Dzintara priekšlikumi paredz atbalstīt 78,843 miljonu eiro piešķīrumu Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī Ieslodzījumu vietu pārvaldes darbinieku algu celšanai. Tādējādi darbinieku algas varētu pieaugt par aptuveni 250 eiro mēnesī. Dzintars norāda, ka līdzekļus šim algu pielikumam varētu piešķirt no ieņēmumiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa banku peļņas.

Vienlaikus viņš piedāvā 42,898 miljonus eiro novirzīt uzturdevu kompensācijas atjaunošanai amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, lai kompensētu inflācijas radīto cenu pieaugumu un uzlabotu amatpersonu darba apstākļus.

Savukārt 35,748 miljonus eiro viņš piedāvā novirzīt kompensācijas par dzīvojamo telpu īri un komunālajiem maksājumiem ieviešanai amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Politiķis norāda, ka piemaksas plānotas kā ar nodokļiem neapliekamas ikmēneša izmaksas, attiecīgi 250 eiro apmērā katram darbiniekam. Viņš paredz, ka šai programmai 35,748 miljoni eiro būs nepieciešami turpmākos trīs gadus.

Dzintars piedāvā arī vairākas izmaiņas kultūras nozares finansējumā, proti, par vienu miljonu eiro palielināt Sakrālā mantojuma programmas finansējumu, par 4,927 miljoniem eiro - divās programmās celt Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumu, savukārt 2,1 miljonu eiro novirzīt papildu līdzekļus profesionālo mākslas kolektīvu atalgojuma palielināšanai.

Dzintars priekšlikumos arī uzsver, ka nepieciešams 800 000 eiro finansējums tipveida renovācijas projektu izstrāde sērijveida daudzdzīvokļu mājām Latvijā. Tāpat, viņaprāt, daļu no papildus iekasējamās uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu nepieciešams novirzīt "Altum" mājokļu garantiju un atbalsta programmas "Balsts" turpināšanai, uzlabojot pieejamību un palielinot atbalsta intensitāti. Šai iecerei būtu nepieciešami 7,6 miljoni eiro.

Tikmēr pētniecības jomā Dzintars piedāvā 16 miljonus eiro papildus piešķirt finansējumam Inovāciju fondam ilgtermiņa valsts pētījumu īstenošanai. Tā rezultātā, kā norāda politiķis, tiktu finansēti agrīnas stadijas, komerciālas ievirzes ilgtermiņa pētniecības projekti Latvijā nostiprinātās viedās specializācijas stratēģijas jomās.

Vēl 2,248 miljonus eiro viņš piedāvā novirzīt Datu analītikas kompetenču centra izveidei, kas nodrošinātu profesionālu jaunu statistisko produktu ar pievienoto vērtību radīšanu metodoloģisko un tehnisko atbalstu datu apstrādes un atkalizmantošanas jomā. Dzintars min, ka šāds pētniecības centrs nodrošinās skaidrāku ieskatu procesos zināšanām balstītus lēmumu pieņemšanai.

Lauksaimniecības jomā Dzintars piedāvā palielināt finansējumu par 5,523 miljoniem eiro zemniekiem kompensācijās saistībā ar vētras radītajiem zaudējumiem, sedzot zaudētos un zemes apstrādē ieguldītos finanšu līdzekļus.

Dzintara ieskatā par 50 000 nepieciešams papildināt finansējumu Latvijas Politiski represēto apvienībai un Rīgas politiski represēto biedrībai, kā arī tādā pašā apmērā celt dotāciju Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai pamatdarbības nodrošināšanai. Tikmēr par 20 000 eiro viņš piedāvā palielināt finansējumu Latviešu virsnieku apvienības pamatdarbības nodrošināšanai, savukārt vēl 20 000 eiro esot piešķirami dotācijai nodibinājumam "Rubeņa fonds" Nacionālo partizānu un pretošanās kustības atspoguļošanai un sabiedrisko pasākumu organizēšanai.

Līdztekus par 20 000 eiro politiķis piedāvā kāpināt dotāciju biedrībai "Cerību spārni", par 20 000 eiro - dotāciju Latvijas Autisma apvienībai, par 15 000 eiro - dotāciju biedrībai "Draudzīgais aicinājums", kā arī par 50 000 eiro - mērķdotāciju biedrībai "Peripatos" portāla "Telos.lv" pamatdarbības nodrošināšanai.

NA vadītājs arī piedāvā 3,69 miljonus eiro piešķirt 5% PVN likmes saglabāšanai Latvijai raksturīgiem augļiem, dārzeņiem un ogām, kā arī 30 miljonus eiro novirzīt 12% PVN likmes piemērošanai ēdināšanas nozarei. Šos līdzekļus varētu gūt no papildus iekasējamās uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

No tā paša ienākumu avota, viņaprāt, 62,8 miljoni eiro būtu piešķirami akcīzes nodokļa samazināšanai dīzeļdegvielai, svinu saturošam benzīnam un svinu nesaturošam benzīnam.

Savukārt grozījumus likumā par valsts sociālo apdrošināšanu politiķis piedāvā atbalstīt ar 6,4 miljoniem eiro.

Arī Edvīns Šnore iesniedzis priekšlikumus grozījumiem valsts budžetam. Tā, piemēram, viņš piedāvā 16,03 miljonus eiro no akcīzes nodokļa alkoholam pārvirzīt bērnu kopšanas pabalsta palielināšanai 2024.gadā līdz 350 eiro, 2025.gadā līdz 425 eiro un 2026.gadā līdz 500 eiro. Šim mērķim viņš piedāvā pārvirzīt arī 1,89 miljonus eiro no akcīzes nodokļa tabakai.

Deputāts Rihards Kols iesniegtajos grozījumos piedāvā papildu 30 000 eiro novirzīt Dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktības nodrošināšanai diasporā, 250 000 eiro - diasporas organizāciju stiprināšanai, 50 000 - sadarbības projektiem ar diasporu, 150 000 eiro - diasporas mediju atbalstam, 450 000 eiro - reģionālajiem atbalsta pasākumi pašvaldībām reemigrācijai, kā arī vēl 50 000 eiro piešķirt latviešu valodas apguvei diasporā.

Arī Dombrava piedāvā par 25 000 eiro palielināt finansējumu reemigrācijas pasākumu īstenošanai.

Tikmēr Uģis Mitrevics iesniedzis septiņus priekšlikumus grozījumiem nākamā gada budžetam. Cita starpā viņš aicina nodrošināt invazīvo sugu regulu uzraudzību, pilnveidojot moritoringu un tehnisko nodrošinājumu, palielinot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) budžetu par 499 041 eiro. Viņaprāt, VARAM budžetā būtu nepieciešams paredzēt arī papildu 911 042 eiro finansējumu neapbūvētas zemes atpirkšanai dabas liegumos un īpaši aizsargājamās teritorijās,

Tāpat viens no viņa iesniegtajiem priekšlikumiem paredz daļu no papildus iekasējamās uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem novirzīt, lai palielinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījumu 80% apmērā par labu pašvaldībām, pašreizējo 75% vietā. Tas pašvaldībām 2024.gadā dotu papildu 131,7 miljonus eiro.

No tā paša finansējuma avota politiķis piedāvā 30 miljonus eiro novirzīt VARAM budžetā pašvaldību investīciju programmmas turpināšanai, kā arī 97 miljonus eiro novirzīt SM budžetā paredzētajai valsts mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem un ielām.

Mitrevics par 45,2 miljoniem eiro piedāvā turpināt nodrošināt speciālo valsts budžeta dotāciju Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, kā arī paredzēt pašvaldībām 1,5 miljonu eiro finansējumu valsts īpašuma - jūras piekrastes joslas pārvaldībai.

LETA jau vēstīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta otrajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 450 priekšlikumus.

2024.gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumi. Savukārt 19 likumprojektiem, kas saistīti ar valsts budžetu, iesniegti vairāk nekā 150 priekšlikumi.

Kā ziņots, valdība novembra sākumā atbalstīja 2024.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.

Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžeta deficīts 2025.gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026.gadā 0,9% no IKP.

Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.

Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.

Salīdzinot ar 2023.gada budžetu, 2024.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024.gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023.gada valsts budžeta likumā.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,016 miljardus eiro, bet izdevumi 12,148 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 4,761 miljarda eiro apmērā, bet izdevumi 4,356 miljardu eiro apmērā.

Latvijā

Biedrība "Zemnieku saeima" secinājusi, ka Finanšu ministrijas deklarētais mērķis, palielinot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, faktiski ir izgāzies. Aptaujājot vietējos dārzeņu, augļu un ogu audzētājus noskaidrots, ka strauji samazinās vietējās produkcijas (dārzeņi, augļi un ogas) patēriņš. Tai pat laikā lielveikalos būtiski pieaudzis importa produkcijas piedāvājums, informē lauksaimnieku biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons.