Saasinās Vilnīša un varas nesēju attiecības

Otrdien Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas izbraukuma sēde, kas norisinājās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) telpās, beidzās ar skandālu.

Apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība) pieprasīja, lai KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis sasauktu biroja padomes sēdi, kā to iepriekš deputāti norādījuši vēstulē. Savukārt biroja šefs uzskatīja, ka deputātu pieprasīto atskaiti par pagājušā pusgada rezultātiem spēj sniegt viņš pats kopā ar vietniekiem un citu KNAB padomes locekļu klātbūtne nav nepieciešama. Tas tik ļoti saniknoja A. Loskutovu un arī daļu pārējo deputātu, ka sēdi līdz domstarpību atrisināšanai nācās atlikt.

A. Loskutovs pēc nenotikušās sēdes paziņoja, ka biroja vadītāja rīcību uzskata par pretlikumīgu un par incidentu esot gatavs ziņot Saeimas prezidijam un premjeram. Turklāt N. Vilnīša rīcība bijusi necieņas izrādīšana deputātiem, kuri vēlējušies veikt parlamentārās uzraudzības funkciju. Apakškomisijas vadītāja viedokli atbalstījuši gandrīz visi tās locekļi.

Kārlis Seržants (ZZS) Neatkarīgajai sacīja, ka sēdes formāta un dalībnieku sastāva noteikšana esot deputātu kompetencē. "N. Vilnītis pierādīja, ka viņam vairāk nekā 1/10 daļas Saeimas deputātu viedoklis, atvainojos, ir pie vienas vietas," emocionāli norādīja deputāts.

Imants Parādnieks (VL/TB/LNNK) pauda viedokli, ka, iespējams, izpaudusies biroja priekšnieka nespēja korekti komunicēt ar deputātiem: "Ja, atbildot uz mūsu vēstulē pausto vēlmi par visas biroja padomes klātesamību sēdē, N. Vilnītis mums vēstulē būtu izklāstījis savus apsvērumus, kāpēc tas nav nepieciešams, domāju, ka nekāda konflikta nebūtu."

KNAB priekšnieks uzsvēra, ka esot bijis gatavs izklāstīt deputātiem par biroja paveikto un plāniem. "Es un mani vietnieki tiešām rūpīgi piestrādājām pie šā ziņojuma. Attiecībā uz biroja padomes sasaukšanu varu vien uzsvērt, ka likums to darīt pilnvarojis tikai un vienīgi biroja priekšnieku. Tā kā deputātu vēstulē netika minēti jautājumi, kuru izklāstam tiešām būtu nepieciešams kāda padomes locekļa viedoklis, neuzskatīju šādu soli par lietderīgu, īpaši ņemot vērā KNAB darbinieku noslogotību. Gadījumā, ja deputāti lūgs informēt par kādu jautājumu, kurā kāda padomes locekļa viedoklis tiešām būs nepieciešams, esmu gatavs to nodrošināt," stāstīja N. Vilnītis. N. Vilnītis nesen premjeram Valdim Dombrovskim iesniedza saskaņošanai jaunu biroja reglamentu. Iespējams, tieši šo jautājumu visas biroja padomes klātbūtnē arī patiesībā vēlējās analizēt A. Loskutovs un atsevišķi apakškomisijas locekļi.

Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, sēdes laikā to neapdomīgi izpaudis kāds no klātesošajiem. N. Vilnītis šādu neoficiālu versiju komentēt atturējās, tomēr nenoliedza, ka pastāv liela vēlme radīt un padziļināt jau esošās domstarpības biroja iekšienē. "Es īpaši nebrīnītos, ja viss notikušais būtu kāda jauna pret mani vērsta spiediena gatavošana," viņš sacīja. To daļēji apstiprina arī Neatkarīgās rīcībā esošā Valsts kancelejas vēstule KNAB vadītājam, kas, visticamāk, tapusi premjera uzdevumā. Vēstulē N. Vilnītim lūgts jaunā reglamenta saskaņošanas ietvaros iesniegt biroja padomes viedokli par šo jautājumu. Likums gan nosaka, ka reglamentu izstrādā tikai biroja priekšnieks, tādējādi nav izslēgts, ka arī šajā jautājumā varētu raisīties kārtējās domstarpības starp premjeru un biroja vadītāju. Tāpat iespējams, ka šādu domstarpību eskalācija sākusies tāpēc, ka drīzumā varētu būt gaidāms starpinstitūciju komisijas jaunais ziņojums par KNAB reorganizāciju, un, nojaušot tā saturu, pamazām sākas mēģinājumi šā ziņojuma secinājumiem pretī likt iespējami plaša spektra N. Vilnīša opozicionāru paustus iebildumus.

Latvijā

Kāpēc bruņotie spēki nenotrieca ar sprāgstvielām aprīkoto krievu dronu, kāpēc nebrīdināja par civilo aizsardzību atbildīgos? Šie bija tikai daži no neatbildētajiem jautājumiem pēc Krievijas palaistā drona nokrišanas Gaigalavā. Viena no nepateiktajām atbildes daļām slēpjas faktā, ka Militārajai policijai par nokritušo objektu paziņoja policija, savukārt tā saņēma zvanu no vietējā iedzīvotāja, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Lai arī nepatīkama un kļūdu pilna, šī bijusi laba mācībstunda nākotnei. 

Svarīgākais