Vilnītis: Pieļauju, ka kampaņa pret mani turpināsies
Premjers Valdis Dombrovskis otrdien sāka atklātu kampaņu ar mērķi panākt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša atcelšanu no amata. Biroja reformas apturēšanai sekoja paziņojumi, ka premjers gaida vien formālu iemeslu, lai uzsāktu KNAB vadītāja atstādināšanas procedūru.
Pēc tam sekoja aicinājums N. Vilnītim pašam atkāpties no amata. Tomēr KNAB vadītājs neko tādu darīt negrasās – viņš šādam brutālam spiedienam un šantāžai nepakļausies.
– Kāpēc izlēmāt nepaklausīt premjeram?
– Es, nu jau varētu teikt, pat neskaitāmas reizes esmu atkārtojis – esmu Latvijas Saeimas iecelts un pilnvarots KNAB vadītājs, un tikai Saeimai ir tiesības lemt par manu atbrīvošanu vai neatbrīvošanu no amata. Tas, ka es nepatīku kādam konkrētam politiskam spēkam un šo spēku pārstāvošam premjeram, ir cits jautājums. Es šajā amatā esmu nācis strādāt, nevis kādam raisīt kādas jūtas. Šobrīd es neredzu nevienu motīvu, kāpēc man pašam pēkšņi būtu jāpamet iesāktais – tam nav ne tiesisku, ne personisku iemeslu. Masīvajam pret mani vērstajam spiedienam, kas nāk no premjera un atsevišķu mediju puses, es padoties negrasos. It taču redzams, ka mēģinājumiem tikt no manis vaļā nav nekāda sakara ne ar mana veiktā darba kvalitāti, ne kādām konstatētām nepilnībām, neizdarībām vai pārkāpumiem – gluži vienkārši vienam pie varas esošam politiskam spēkam ir savi favorīti uz KNAB vadītāja amatu, kurus acīmredzot arī tiek mēģināts šajā amatā ielikt.
– Gluži bez argumentācijas premjers jau neiztika – biroja darbs esot pasliktinājies, notiekot funkciju dublēšana, tādējādi nelietderīgi tērējot līdzekļus...
– Ja godīgi, tad neesmu dzirdējis nevienu konkrētu faktu, kas šādu viedokli pamatotu. Kā var runāt par darba pasliktināšanos, nu kaut vai kvantitatīvā līmenī, ja mēs pat vēl neesam līdz galam sagatavojuši atskaiti par pēdējā pusgadā padarīto? Es tagad speciāli paskatījos – tieši otrādi, gandrīz visi rādītāji ir auguši. Tā ka es nezinu, kas un kā ir pasliktinājies. Varu tikai minēt, kas premjeram piegādā kaut kādu informāciju, bet objektīvu faktu viņa rīcībā laikam tomēr nav. Vispār V. Dombrovskis, manuprāt, ir nedaudz apmaldījies gan juridiskos jautājumos, gan paša rezolūcijās. Pēdējā no tām 12. janvārī viņš raksta, ka, ņemot vērā, ka es esot vilcinājis biroja struktūras jaunā modeļa ieviešanu, viņš kā prettiesisku atceļ manu 1. aprīļa rīkojumu par izmaiņām biroja reglamentā. Bet šis mans rīkojums taču bija tieši jaunā modeļa ieviešanas pamats! Turklāt man priekšā ir Ģenerālprokuratūras atzinums (rāda), kurā melns uz balta atzīts, ka 1. aprīļa rīkojums ir likumīgs un spēkā esošs. Šo atzinumu prokuratūra deva jau tad, kad premjers pirmo reizi mēģināja apturēt reformu – toreiz viņš uzdeva man pašam atcelt manu rīkojumu. Tā nu man jāsecina, ka premjers laikam taču apzināti ignorē gan loģiku, gan faktus. Un šādas pretrunīgas rezolūcijas no premjera es saņemu regulāri – nu jau būs kopskaitā kādas piecas.
Arī par funkciju dublēšanu nav taisnība – nekas netiek dublēts, mainīta tikai iekšējā darba struktūra un pakļautība, kā rezultātā varbūt parādās kāda informācija, kas nav zināma vienam vai abiem maniem vietniekiem. Tieši tas, manuprāt, ir viens no galvenajiem satraukuma iemesliem. Un šis satraukums acīmredzot ir pārņēmis ne tikai dažus birojā strādājošos, bet arī viņus aktīvi atbalstošos politiķus.
– Bet par pārtērētajiem līdzekļiem?
– Tas arī ir mākslīgi un nepatiesi kultivēts mīts. Patiesībā birojs kopš tā dibināšanas šodien izdevumus ir samazinājis par vairāk nekā miljonu latu gadā, pagājušogad pat valsts budžetam tika atdoti ietaupīti 400 tūkstoši, turklāt nesamazinot biroja darba intensitāti. Manuprāt, jautājumi ir lieki.
– Organizācijas Transparency international gatavotajā korupcijas uztveres indeksa 2010. gada vērtējumā Latvija ierindojas 22. vietā Eiropas Savienībā, indekss pēdējā gada laikā ir pasliktinājies no 4,5 uz 4,3. Kā to izskaidrot?
– Jāsaka tā, ja politiskais spiediens uz KNAB nemitēsies un turpināsies biroja darba apgrūtināšana un traucēšana, pieļauju, ka šis indekss turpmāk var vēl vairāk pasliktināties.
– Tātad jūs faktiski apgalvojat, ka pašreizējie uzbrukumi jums un jūsu iecerētajām reformām ir saistīti ar vēlmi pakļaut KNAB noteiktam politiskam spēkam?
– Būtībā jā – tas, kas notiek, ir nepārprotams mēģinājums, lai caur pārraudzības mehānismiem tieši ietekmētu pretkorupcijas darbības Latvijā. Turklāt ļoti labi redzams, cik saskaņoti notiek daži procesi biroja iekšienē un sekojošie politiķu uzbrukumi. Mans uzstādījums, stājoties amatā – nepieļaut biroja darbību jebkura politiska spēka interesēm – šajos centienos neiekļaujas. Tādēļ arī lavīnveidīgi tiek izplatīta maldinoša un pat klaji melīga informācija. Piemēram, par esošās biroja struktūras graušanu. Ja kāds no kliedzējiem būtu kaut vai painteresējies, kas patiesi notiek birojā, tad pārliecinātos, ka neviena, uzsveru, neviena labi un efektīvi strādājoša struktūrvienība nav ne grauta, ne nīcināta, ne kā citādi ierobežota. Jā, ir dažas likvidētas un dažas apvienotas nodaļas, bet tam ir absolūti objektīvs iemesls. Nu nebija nekāda pamata saglabāt atsevišķas nodaļas, kurās bija viens priekšnieks un viens padotais – šīs funkcijas varēja apvienot un optimizēt, ko es arī veicu. Bet tas nekādi neietekmēja kopējo biroja darba kvalitāti vai nekoriģēja funkcijas.
– Tātad vēlreiz – jums publiski izteiktie pārmetumi nav patiesi?
– Vēlreiz atbildu – es neesmu dzirdējis nevienu faktu, kas apliecinātu manu neizdarību vai kādu prettiesisku darbību. Nevienu! Notiek tikai kampaņveidīga nepamatotu apgalvojumu producēšana un izplatīšana. Pat tas, ko saku es, tiek vai nu sagrozīts, vai ignorēts. Ja mana atbilde uz kādu uzdotu jautājumu ir nepareiza, to nedzird ne dažas amatpersonas, ne viņām iztopoši mediji. Turpretī, ja kāds no biroja darbiniekiem, kuru darbs manā laikā ticis pakļauts stingrākai kontrolei, kaut ko sensacionālu pastāsta, tas tiek muļļāts un pasniegts kā milzīgs atmaskojums. Tā notiek nu jau gandrīz gadu.
– Par šo pastāstīšanu. Biroja kā operatīvās darbības subjekta darba specifika šo pastāstīšanu nereti liek saukt mazliet citādi – par informācijas nopludināšanu. Vai šādi gadījumi ir biroja darba ikdiena?
– Līdz šim minētā biroja statusa dēļ esmu izvairījies no konkrētības šā jautājuma sakarā. Bet laikam ir pienācis brīdis, kad tas vairs nav iespējams. Tikai viens piemērs – tā sauktā Latvenergo lieta. Nebūtu grūti paskatīties un salīdzināt reālos notikumus reālā laikā, lai nepārprotami ieraudzītu, es teiktu, ļoti savādas lietas. Es Latvenergo amatpersonu aizturēšanas laikā atrados Saeimā, bet, ierodoties birojā, tas ir, pāris stundas pēc notikušās aizturēšanas, ar lielu pārsteigumu publiskajā telpā ieraudzīju dažu ministru un politiķu izteikumus, kuros tie analizēja konkrētus faktus no šā konkrētā kriminālprocesa. Tika runāts gan par firmām, gan darījumiem, gan iesaistītām personām, vārdu sakot, tikai par tādu informāciju, kas varēja būt zināma vienīgi ierobežotam personu lokam. Un pats paradoksālākais – šīs amatpersonas izrādījās pat kompetentākas par mani, jo es kā biroja priekšnieks par daudziem lietas aspektiem pirmo reizi uzzināju tieši no šiem izteikumiem. Vai šeit būtu nepieciešams vēl kāds komentārs...? Un diemžēl šis gadījums nav vienīgais, kad noticis kas līdzīgs.
– Mazliet par KNAB pirms jūsu ienākšanas. Vai saņemtais mantojums traucē vai palīdz?
– Atnākot uz strādāt uz biroju, mani, atklāti sakot, tiešām pārsteidza daudzas lietas. Es pašlaik nevēlētos konkretizēt, bet teikšu tā – dažiem biroja darbiniekiem bija radusies tik liela viņiem piešķirto iespēju apjausma, ka tā jau bija pāraugusi visatļautības apziņā. Gribu cerēt, ka man izdevies to iegrožot. Bet sūdzības par birojā notikušām lietām pirms manas stāšanās amatā es saņemu joprojām.
– Vai tagad vismaz ir novērsta iespēja, ka no KNAB seifa darbinieki paņem mazliet naudas savām personiskajām vajadzībām?
– KNAB seifā šobrīd nav daudz naudas, tur ir tikai pats minimums. Tomēr neizslēdzu iespēju, ka šajā ziņā mani varētu gaidīt kāds speciāls pārsteigums.
– Vai pastāv iespēja, ka varētu tikt izvērtēta atsevišķu KNAB darbinieku rīcība un šīs rīcības iespējamais prettiesiskums jau pabeigtās lietās?
– Es ieteiktu, ja ir kādi konkrēti fakti par konkrētu darbinieku nelikumīgu rīcību, vērsties ar iesniegumu vai nu pie KNAB priekšnieka, vai prokuratūrā.
– Ko darīt, lai tomēr panāktu lielāku biroja neatkarību no politiskiem vai ekonomiskiem grupējumiem?
– Tas nav vienā dienā atrisināms jautājums. Mēs esam sagatavojuši virkni priekšlikumu no savas puses un jau esam tos iesnieguši Saeimā. Varbūt biroja uzraudzību vajadzētu uzticēt tieši ģenerālprokuroram, bet tas atkal raisīs jautājumus par politisko ietekmējamību – tikai šoreiz jau ģenerālprokurora. Tā ka jādomā komplekss risinājums, jo ir pilnīgi skaidrs – kamēr biroja kompetencē būs valsts amatpersonu darbības izpēte, nerimsies mēģinājumi biroju pakļaut kontrolei un ietekmei.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"