Vilnītis: KNAB politiskā neatkarība ir mīts

© f64

Premjera Valda Dombrovska lēmums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) reformas apturēšanu un centieni rast formālus iemeslus, lai atbrīvotos no biroja vadītāja Normunda Vilnīša, izraisījuši asu reakciju, turklāt šā lēmuma kritizētāju ir krietni vien vairāk nekā atbalstītāju.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka premjeram iesniegtajam starpinstitūciju komisijas ziņojumam par N. Vilnīša darbību tiesiskajiem aspektiem ir ierobežotas pieejas informācijas statuss. Tomēr V. Dombrovskis ar saviem izteikumiem netieši ir atklājis, ka nekādas prettiesiskas KNAB vadītāja darbības komisija nav konstatējusi. Intervijā Latvijas Radio premjers visai nekonkrēti norādīja, ka, pēc viņa domām, N. Vilnīša darbības stils esot novedis pie biroja darba pasliktināšanās, vienlaikus uzsverot, ka tādēļ pašreizējais KNAB priekšnieks vairs nevarot vadīt biroju. Ministru prezidents neslēpa, ka gaidot formālu iemeslu, lai uzsāktu N. Vilnīša atstādināšanas procedūru. "Ceru, ka pēc prokuratūras veiktās pārbaudes tāds būs," viņš sacīja.

Vēlāk premjers palielināja spiedienu uz N. Vilnīti, izsakoties, ka šajā situācijā biroja vadītājam pašam būtu ieņemamais amats jāpamet. Dienu iepriekš V. Dombrovskis pieņēma lēmumu, ar kuru apturēja uzsākto biroja reorganizāciju.

Tūdaļ pēc V. Dombrovska lēmuma par reformas apturēšanu KNAB vadītājs paziņojumā norādīja, ka tas pārtrauc nopietnas biroja iestrādes korupcijas gadījuma atklāšanā saistībā ar kontrabandu. N. Vilnītis uzsvēra, ka visa atbildība jāuzņemas premjeram. KNAB vadītājs pauda neizpratni par šādu lēmumu, jo Ģenerālprokuratūra pagājušā gada jūnijā ir atzinusi grozījumus KNAB reglamentā par spēkā esošiem.

Vakar KNAB priekšnieks izplatīja jau skarbāku paziņojumu, kurā norādīja – "premjerministra kā izpildvaras vadītāja izteikumus vērtēju kā tiešu spiedienu uz Ģenerālprokuratūru. Premjera rīcība vēlreiz apliecina, ka KNAB politiskā neatkarība ir tikai mīts." Tālāk KNAB priekšnieks secinājis, ka šādas rīcības patiesie mērķi ir atbrīvot KNAB vadītāja krēslu konkrēta politiskā spēka interesēs. N. Vilnītis arī norādīja, ka spiedienam nepakļausies un pats amatu neatstās.

Savukārt Ģenerālprokuratūra uz jautājumu, vai premjera izteikumi tiešām uztverami kā noteikts spiediens uz gaidāmajiem lēmumiem, nosūtīja sabiedrisko attiecību speciālista Andreja Vaska rakstisku atbildi, kurā teikts: "KNAB amatpersonu iesnieguma pārbaude notiek atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Atsevišķu fizisku vai amatpersonu publiski paustie viedokļi, komentāri vai cita veida izteikumi nekādā veidā neietekmē veicamās pārbaudes norisi, līdz ar ko tie netiek uztverti un vērtēti kā spiediena izdarīšana uz pārbaudi veicošajiem prokuroriem."

"Tas, ka premjers mēģina pierunāt N. Vilnīti pašam pamest amatu, liecina vien par to, ka nekādu juridisku argumentu KANB vadītāja atstādināšanai premjera rīcībā nav. Tagad V. Dombrovskis faktiski tikai traucē N. Vilnītim strādāt. Šāda pieeja nav korekta, tā tracina sabiedrību un liecina par premjera īpatnēju izpratni par pienākumu un atbildību," tik skarbi notiekošo komentēja Saeimas Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Savukārt zaļo un zemnieku frakcijas deputāts, Nacionālās drošības komisijas vadītājs un starpinstitūciju komisijas loceklis Gundars Daudze Neatkarīgajai nosūtītajā atbildē raksta, ka premjera viedoklis drīzāk ir uzskatāms par politisku spiedienu, lai gan no KNAB jautājuma politizēšanas tieši vajadzētu izvairīties. Vienlaikus G. Daudze uzskata, ka savas pilnvaras premjers nav pārkāpis, tomēr viņa lēmumi pašlaik KNAB darbu neveicina.

Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Neatkarīgajai sacīja, ka premjers, apturot reformu, rīkojies kontekstā ar likumu. "Mēs uzskatām lēmumu par pamatotu, jo plānotā reforma nebija labākais risinājums. Domāju, ka, pakļaujot reģionālās nodaļas tieši sev, N. Vilnītim bijuši arī citi mērķi, ne tikai darba intensitātes palielināšana ārpus Rīgas," sacīja deputāts. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka tagad, visticamāk, neizdotos savākt pietiekamu deputātu balsu skaitu, lai panāktu N. Vilnīša atstādināšanu. "Lai gan neesam ievākuši informāciju par Saeimas kolēģu varbūtējo attieksmi pret šo jautājumu, šķiet, ka tā šoreiz varētu būt N. Vilnītim labvēlīga. Formāls iemesls KNAB vadītāja atlaišanai šobrīd tikai izraisītu skaļu diskusiju un vēl lielāku KNAB jautājuma politizēšanu. Cita lieta, ja tiks konstatēti kādi biroja vadītāja patiešām būtiski prettiesiski lēmumi," norādīja Dz. Zaķis.

***

VIEDOKĻI

Kā vērtējat premjera jaunākos lēmumus KNAB jautājumā?

Aivars BOROVKOVS, Latvijas Juristu biedrības prezidents:

– Visā, kas notiek ap KANB, izteikti dominē politisks fons. Uzskatu, ka šī struktūra savulaik vispār tika radīta politisku mērķu dēļ un, lai kā arī mēs šodien izliktos, ka tā nav, šī āža kāja lien ārā un līdīs.

Tomēr mani pārsteidz, ar kādu konsekvenci šobrīd tiek mēģināts neļaut Vilnītim strādāt. Lai gan savulaik notikušais konkurss uz KNAB vadītāja amatu vairāk līdzinājās farsam, Vilnītis tomēr to izturēja un saņēma parlamenta mandātu. Diemžēl ar to viss beidzās – normāla darba apstākļi viņam netika radīti. Tā faktiski ir dziļa necieņas izrādīšana gan tieši pret Vilnīti, gan pret parlamentu, gan pret pašu radīto struktūru, un šis vājprāts turpinās nu jau vairāk nekā gadu.

Jurģis Liepnieks, polittehnologs:

– Es nevaru uz Dombrovska lēmumiem KNAB sakarā skatīties citādi kā vien ar dziļas ironijas un vieglas jautrības devu. Atceros to histērisko Jaunā laika retoriku, kad savulaik Kalvītis tikai nedaudz mēģināja izteikties par notiekošo birojā. Tad tika kliegts gan par valsts nozagšanu, gan par korumpētās elites uzbrukumu un tā tālāk. Kas notiek šodien? Klajāku un brutālāku spiedienu uz biroju, kādu pašlaik izdara Dombrovskis, ir grūti pat iedomāties. Atklāti nostājoties biroja vadītāja vietnieku puses pozīcijā, Dombrovskis faktiski atzīst šādu nepakļaušanos Saeimas iecelta biroja vadītāja lēmumiem par labu un pareizu, skaidri apliecinot, ka KNAB vadītājam birojā patiesībā nav nekādas reālas varas. Domāju, ka premjers ir pilnīgi zaudējis iespēju panākt Vilnīša atstādināšanu Saeimā.

Latvijā

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kas paredz iespēju Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ierobežot pirātiskās tīmekļvietnes, kas nelegāli piedāvā kinofilmas, mūziku un citus autordarbus.

Svarīgākais