Saeimas opozīcijas partija Saskaņas centrs vērsusies Satversmes tiesā, lai izvērtētu, vai Satversmei atbilst jaunās Saeimas apstiprinātās sociālās apdrošināšanas normas. Likumā no šā gada noteikts: ja darba devējs neveic par darbinieku sociālas iemaksas, cilvēks nav sociāli apdrošināts pensijai.
Likumdevēji gan paredzējuši, ka darbinieks pats var samaksāt par pensiju apdrošināšanu, tomēr šādas prakses ieviešanu ne arodbiedrības, ne atsevišķi politiķi neuzskata par taisnīgu.
Nepieļaujama situācija
Satversme noteic, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. Satversme arī paredz, ka Latvijā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Pamatojoties uz šīm Satversmes normām, Saskaņas centra Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši prasību Satversmes tiesā ar lūgumu vērtēt vairāku likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu normu atbilstību Satversmei.
Opozīcijas deputāti uzskata: situācija, kad gadījumos, ja darba devējs nav veicis sociālos maksājumus par darbinieku, darbinieka apdrošināšanas stāžs un, atbilstoši, viņa nākamā pensija samazinās, ir nepieļaujama. Šo normu piemērošana praksē novedīs pie tā, ka godīgs nodokļu maksātājs – fiziska persona – darba devēja vainas dēļ var zaudēt sociālās garantijas. "Darbinieks godīgi maksā nodokļus, tajā skaitā sociālos maksājumus, taču starp darbinieku un valsti ir starpnieks – darba devējs. Tieši no viņa ir atkarīgs, vai līdz Valsts kasei nonāks darbinieka sociālie maksājumi. Tā nav darbinieka vaina, ka darba devējs nav veicis sociālās iemaksas," norāda Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (SC).
Ja faktiski samaksā
Neatkarīgā rakstīja, ka no šā gada izmaiņas likumā Par sociālo apdrošināšanu paredz, ka persona ir apdrošināta pensijām tikai, ja darba devējs ir faktiski nomaksājis sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja darba devējs nebūs faktiski tās veicis, bet tikai tās deklarējis, persona, sasniedzot pensijas vecumu, pati varēs tās nomaksāt.
Šis priekšlikums – paredzēt sociālās garantijas tikai tādā gadījumā, ja par tām sociālās iemaksas darba devējs veicis ne tikai uz papīra, bet arī faktiski – nāk no pērn Labklājības ministrijas izstrādātās koncepcijas par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā un dod valsts budžetā ietaupījumu 4,5 miljonu latu apmērā. Šie miljoni arī apliecina, cik problēma ir dziļa – aiz tiem stāv reāli cilvēki, par kuriem darba devējs nav nomaksājis sociālās iemaksas.
Saeimas Juridiskais birojs jau norādīja, ka šāda norma likumā varētu izraisīt sūdzību Satversmes tiesā, taču pēcāk likums tika papildināts ar vēl vienu normu – ka darbinieks, atklājot, ka par viņu sociālās iemaksas nav veiktas, pats var samaksāt. Saeimā tas tika uzskatīts par kompromisu.
Ko ņems vērā
Pagaidām nav zināms, vai Satversmes tiesa lietu ierosinās, taču līdzīga likuma norma tiesā jau ir skatīta. 1997. gadā Saeima pieņēma likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu, kur pārejas noteikumos minēts, ka no 1998. līdz 2002. gadam sociāli apdrošinātas ir tikai tās personas, par kurām faktiski ir veiktas iemaksas. Satversmes tiesa 2001. gadā nosprieda, ka likuma pārejas noteikumi neatbilst Satversmei. Atšķirība starp tā laika normu un pašreiz pieņemto ir tajā, ka iepriekš tas attiecās uz visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, tagad tikai uz pensijām. Proti, pašlaik, ja cilvēkam draudēs bezdarbs vai slimība, viņam būs tiesības saņemt pabalstu, arī ja sociālās iemaksas nebūs veiktas.
***
UZZIŅAI
Satversmes tiesa jau vērtējusi
Ja darba devējs, pārkāpjot likumu, neveic obligātās iemaksas, valsts institūcijām ir pilnvaras savas prasības pret šiem darba devējiem realizēt piespiedu kārtā. Cilvēki, kuri nevar ietekmēt ne darba devēja, ne institūciju darbību, kas īsteno vai uzrauga sociālo apdrošināšanu, nevar ciest tādēļ, ka citi nepilda savus pienākumus
Avots: no Satversmes tiesas 2001. gada sprieduma par likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu Pārejas noteikumu 1. punkta atbilstību Satversmes 109. pantam