Latvijas politiķi ļoti daudz spēku velta, nevis lai kopīgi sasniegtu mērķi, bet savstarpējai cīņai, lai cits citu noniecinātu un iznīcinātu, - šorīt intervijā "Rietumu Radio" sacīja bijušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš, kurš uz 10.Saeimu nekandidēja.
Jaunās valdības veidošanas process, pēc Lagzdiņa domām, bija daudz publiskāks nekā iepriekšējās reizēs, un tas ir slavējami jo, piemēram, pirmās Andra Šķēles valdības kodols tika veidots pirtī.
Viņš pauda viedokli, ka, pieprasot aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska demisiju, opozīcija jau pašā sākumā vēlējusies sašūpot valdību un traucēt tai strādāt. Lagzdiņš, kuram ir vairāk nekā 20 gadu parlamentārā darba pieredze, uzskata, ka Kristovskim daudz piemērotāks būtu aizsardzības ministra postenis.
Runājot par šīs valdības stabilitāti, Lagzdiņš norādīja, ja "Vienotība" būs vienota un spēs diplomātiski paciest Aivara Lemberga uzvedību, tad šī valdība ir dzīvotspējīga un nekritīs pavasarī, kā daudzi to prognozē.
"Man kā "Latvijas ceļa" un Tautas partijas ilggadējam valdes loceklim daudzkārt nācies piedalīties visdažādāko valdību veidošanā, taču es neredzu būtiskas atšķirības. Daudzi pārmet, ka valdības veidošanas process bija haotisks, veidotāji ir izteikuši atšķirīgus viedokļus par to, kādām jābūt koalīcijām un kuram politiskajam spēkam jāieņem viens vai otrs ministra postenis. Arī iepriekšējās reizēs process ir bijis haotisks, taču toreiz valdības veidošana nebija tik publiska un sabiedrība par to neuzzināja," sacīja Lagzdiņš. "Katrs izteica savu viedokli, sabiedrība diskutēja atšķirībā no, piemēram, Andra Šķēles pirmās valdības, kuras veidošana notika pirtī."
Runājot par opozīcijas deputātu pieprasīto Kristovska demisiju, Lagzdiņš sacīja, ka opozīcija šo seno Kristovska saraksti izmantojusi, lai jau pašā sākumā dotos ātrā uzbrukumā, šūpotu valdību un traucētu tai strādāt un savos vēlētājos radītu priekšstatu, ka vismaz viens valdības loceklis neatbilst savam amatam. Taču demisijas pieprasījuma iemesls - Kristovska gadu senā sarakste ar ārstu Aivaru Sluci - bija aiz matiem pievilkts, uzskata bijušais deputāts.
"Atklāti sakot, arī es uzskatu, ka Kristovskis nav labākais ārlietu ministrs. Viņš daudz sekmīgāk varētu veikt aizsardzības ministra amatu, kurā savulaik sekmīgi strādāja, jo labi pārzināja šo jomu. Nesaprotu, kādēļ viņš lauzās šajā grūtajā amatā, kur nepieciešamas lielas diplomāta dāvanas, kuru, manuprāt, Kristovskim nav," izteicās eksdeputāts.
Lagzdiņš uzskata, ka Latvijas politiķiem parasti neesot lielu ambīciju ieņemt vienu vai otru amatu. Tomēr politiķi bieži vien tiekot pierunāti ieņemt amatus, pat tādus, kuriem viņi ir absolūti nepiemēroti. Kā piemēru Lagzdiņš min gadījumu ar Ati Slakteri. "Viņš bija lielisks zemkopības ministrs, neslikts aizsardzības ministrs, bet tika pierunāts ieņemt finanšu ministra posteni, kurā Slakteris pilnīgi un galīgi izgāzās," norādīja Lagzdiņš.
Latvijas politiķi ļoti daudz spēku velta, nevis lai kopīgi sasniegtu mērķi, bet savstarpējai cīņai, lai viens otru noniecinātu un iznīcinātu, sacīja Lagzdiņš piebilstot, ka tas mazas valsts politikai ir nepieņemami. Viņš uzskata, ka tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc partiju apvienība "Par Labu Latviju" izgāzās vēlēšanās, ir, ka vēlētāji no politiķiem gaida darbu, nevis savstarpēju cīņu. Esot prom no politikas, to varot redzēt sevišķi spilgti.