Valdības deklarāciju saliek mehāniski

Ar sestdien konceptuāli sastiķēto valdības deklarācijas projektu Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) šodien apņēmies iepazīstināt Valsts prezidentu. Pirms tam dokuments jāpieņem abu koalīcijas partneru – Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) – valdes sēdēs.

ZZS tikai šodien pēcpusdienā sola nosaukt savus ministru kandidātus jaunajā valdībā.

ZZS līderi sola valdības izveidi nebremzēt ar neizpildāmu prasību izvirzīšanu. Tomēr ZZS valda uzskats, ka situācijā, kurā zaļzemniekiem tikušas smagākās nozares, tādas kā labklājība, izglītība un veselības aprūpe, valdības deklarācijā un koalīcijas līgumā jāietver stingri solījumi no Vienotības puses šo nozaru finansējuma nesamazināšanai. Īpaši tas attiecoties uz ZZS jaunpiešķirto veselības aprūpes jomu.

Uzsvars uz ekonomiku

Pēc sestdien notikušās koalīcijas partneru darba grupu sanāksmes atklātībā nodota skopa informācija par valdības deklarācijas projektu. Deklarācija sastāvot no 354 punktiem. Galvenais, protams, būšot ekonomikas problēmu risināšana – nākamā gada budžeta deficīts nebūšot lielāks par sešiem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā to paredz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, bet 2012. gadā – attiecīgi trīs procenti. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) gan izteicies, ka 2011. gadā valsts budžeta konsolidācijas apmērs tomēr varētu būt mazāks, nekā solīts starptautiskajiem aizdevējiem. Deklarācijā nav minēts, kā tiks veidots valsts budžets, bet norādīts, ka trešdaļa no nepieciešamās budžeta samazināšanas tiks panākta no nodokļiem, bet divas trešdaļas – samazinot izdevumus. Piemēram, samazinātā PVN iespējamo atcelšanu vai pat palielināšanu izskatīs nākamā gada budžeta veidošanas gaitā. Finanšu ministra kandidāts Andris Vilks (PS) pieļāvis, ka PVN varētu paaugstināt līdz 22 vai 23 procentiem.

ZZS sola skaidrību šodien

ZZS deklarācijā apsolīts pakāpeniski palielināt finansējumu medicīnai. Pašlaik finansējums šai nozarei ir 3,4 procenti no IKP, bet nav noteikts, cik liels finansējums būtu jāsasniedz. Tieši ZZS piedāvāta Veselības ministrijas vadība, un gan pieredzējušie politiķi, gan politikas eksperti aizrādījuši, ka šai nozarei jābūt Vienotības rokās, lai patiešām varētu panākt būtisku finansiālu atbalstu medicīnai. ZZS valdes loceklis Viesturs Silenieks vakar Neatkarīgajai apstiprināja, ka visus lēmumus pieņems šodien ZZS valdes sēdē "Sestdien jau tehniski lika kopā darba grupu sastrādāto. Ir lietas, kur vienprātību neatradām," viņš izvairīgi sacīja.

Valdības deklarācijas projektā minēta arī cīņa ar ēnu ekonomiku, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība, investīciju piesaiste, darba vietu radīšana. Šodien šo dokumentu plānots apstiprināt koalīcijas partneru valdes sēdēs un iesniegt Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš jau norādījis, ka nākamajai valdībai jāpaskatās uz valsts attīstību ilgtermiņā un krīzes novēršanas īstermiņa darbības vairs nederēs.

Ministri nosauc prioritātes

Vienotības ministru kandidāti, taustoties pa vairākumam līdz šim perfekti nezināmām nozarēm, jau mēģinājuši nosaukt savas prioritātes, kuras dažu politiķu izpildījumā šķiet visai izplūdušas, piemēram, solot šo un to "stiprināt". Aizsardzības ministra amatam nominētais Artis Pabriks (SCP) uzskata, ka Latvijai jāpiedalās ne tikai NATO, bet arī Eiropas Savienības misijās. Viņš arī vēlas armijā noturēt profesionāļus un ciešāk sadarboties ar pārējām Baltijas valstīm, izveidojot sauszemes spēku brigādi (kas nav nākamā iespējamā aizsardzības ministra oriģinālās idejas, bet gan ilgstošs process Nacionālajos bruņotajos spēkos). Viņš arī minējis sava priekšgājēja Imanta Viestura Lieģa bieži piesaukto atbalstu jaunsardzes attīstībai un patriotisma stiprināšanu. Tomēr vismaz jaunsardzes attīstība bez saprātīga finansējuma diez vai būs iespējama.

Kultūras ministres amatam deleģētā Sarmīte Ēlerte (PS) gatavojas panākt valsts atbalstu kultūrai, ko var saprast kā budžeta sarkano līniju nepārkāpšanu šajā jomā. Viņas prioritāšu saraksta augšgalā ir arī nacionālās identitātes stiprināšana. Nekonkrēts ir bijis arī ārlietu ministra amata kandidāts Ģirts Valdis Kristovskis (PS), solot atbalstīt Latvijas uzņēmējus un piesaistīt investīcijas, attīstot mārketinga aktivitātes eksporta palielināšanai.

Aigars Štokenbergs (SCP) kā tieslietu ministra kandidāts par būtiskāko uzskata gan cietumu atjaunošanu, gan algu politikas pārskatīšanu nozares darbiniekiem, gan arī pieļauj izmaiņas līdzšinējā kadastrālās vērtības aprēķināšanā par labu pašvaldībām. Savukārt A. Vilks pieļauj valsts uzņēmumu – Lattelecom, airBaltic un Latvijas mobilais telefons – privatizāciju kā veidu, kādā mazināt budžeta deficītu. Par savu galveno mērķi finansists norādījis uzdevumu uzlabot Latvijas kredītreitingus. Viņš ieminējies arī par obligāto veselības apdrošināšanu.

Paliek divi vecie

Vienotība nolēmusi pašreizējos amatos atstāt abus JL ministrus – ekonomikas ministru Arti Kamparu un iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci. A. Kampars strādāja darba grupā, kas valdības deklarācijai izstrādāja uzdevumus ekonomikā un finansēs, bet L. Mūrniece kādā intervijā sevi paslavējusi sakot, ka izglābusi iekšlietu sistēmu no sabrukuma.