Raivis Dzintars: "Mēs būsim neērti"

Sešas vietas nacionālo spēku apvienībā it kā nav pārlieku spožs rezultāts... Taču, ņemot vērā iepriekšējo gadu neveiksmīgos mēģinājumus iekļūt Saeimā un Eiropas Parlamentā, arī šāds mandātu skaits un tūlītēja iespēja strādāt valdības koalīcijā uzskatāmi par panākumu.

Jautājums tikai: vai 10. Saeimas jaunuļi – partija Visu Latvijai! (VL) – spēs iekļauties varas apritē, iegūstot politisko briedumu un atbildību par valsti, jebšu izvēlēsies parlamentāro untumnieku pozīcijas? Meklējot atbildes, Neatkarīgā uz sarunu aicinājusi Visu Latvijai! priekšsēdētāju Raivi Dzintaru.

– Vai esat apmierināts ar VL/TB/LNNK vēlēšanu rezultātu?

– Protams, esmu patīkami pārsteigts par balsu proporcijām apvienības rezultātos, kur dominē Visu Latvijai!. Cita lieta, ka tas nekad nav bijis mūsu pašmērķis, jo vienmēr esam aicinājuši nevērtēt partijisko piederību, bet konkrētus deputātus.

– Un tomēr – kā jūs izskaidrojat faktu, ka Saeimā ievēlēti tikai divi TB/LNNK biedri?

– Nedomāju, ka daudzi ļoti negatīvi vērtētu, piemēram, Māri Grīnblatu, taču tā robežšķirtne bija starp vecajiem un jaunajiem – proti, ka laiks arī nacionālo politiķu vidē notikt paaudžu maiņai.

– Vienotības galvenā ideologa Edgara Jaunupa demokrātijas ābece ir šāda: "mazākums pakļaujas vairākumam" (NRA, 6.10.10). Šķiet, jums ir citi uzsvari, jo esat teicis: "(..) visam jānotiek uz vienlīdzības principiem, nevis vienas partijas biedriem jāiekļaujas otras partijas vēlēšanu sarakstā" (NRA, 29.06.10). Vai šīs principiālās nostādnes paliks spēkā arī tagad?

– Visu laiku mūs mēģina pasniegt kā neuzticamu un neprognozējamu partneri, kurš varētu izvirzīt neizpildāmas prasības, radot nestabilitāti valdībā. Brīžiem šķiet, ka šādi argumenti tiek izmantoti, lai meklētu atkāpšanās ceļu sadarbībai ar Saskaņas centru (SC).

– Vienotības līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa jau senāk izteikusies žurnālistiem, ka viņai bijusi negatīva sadarbības pieredze ar Visu Latvijai!, gan organizējot referendumu par Saeimas atlaišanu, gan mēģinot jūs piesaistīt apvienībai. Proti, pie sarunu galda VL sakot vienu, bet, izejot pa durvīm, televīzijas kameru priekšā atskanot pavisam citi teksti. Tādējādi par jums esot radies nenopietna un neprognozējama politiskā partnera iespaids.

– Manuprāt, tieši mēs esam ļoti prognozējami gan sarunā, gan publiskajā telpā. Ja Solvitai Āboltiņai vai kādam citam radies iespaids, ka iekšējās sarunās saku vienu, bet ārējās kaut ko citu, gribētu dzirdēt konkrētus gadījumus, kad tā noticis. Šādu faktu vienkārši nav!

– Kādi ir iespējamie berzes punkti ar TB/LNNK?

– Man šķiet, ka konkurence īpaši asa būtu tad, ja spēku sadalījums atšķirtos nenozīmīgi. Taču šobrīd Visu Latvijai! pārsvars ir ļoti jūtams. Ja domātu tikai par savas partijas interesēm, šobrīd mēs teorētiski varētu nerēķināties ar tēvzemiešiem vispār. Taču jau apvienības kopīgajā valdes sēdē pateicām, ka joprojām esam komanda, pastāvot uz to, ka jaunības degsmei jāstrādā kopā ar pieredzi.

– Izklausās cēli, bet pēc jūsu izteikumiem LNT raidījumā 900 sekundes noprotams, ka Visu Latvijai! varētu īstenot tēvzemiešu amatu inventarizāciju gan politikā, gan dažādu valsts uzņēmu pārvaldē.

– Visu Latvijai! savus pārstāvjus politiskos amatos vai uzņēmumu valdēs nav likusi un neliks, kamēr nebūs skaidri profesionālie un vienlīdzības principi. Runājot par tēvzemiešu biedriem šajos posteņos, domāju, ka gadījumi ir dažādi. Mums tie noteikti ir jāizvērtē.

– Jūs patiesi grasāties to darīt?

– Mēs noteikti to darīsim, lai pašiem rastos savs viedoklis un skaidrība par šīm pozīcijām. Vispirms tā ir pašu tēvzemiešu atbildība, jo tie ir viņu cilvēki valsts uzņēmumu padomēs. Ja kāds gadījums būs īpaši nepieņemams, pieļauju, ka varam arī principiāli pastāvēt uz šīs situācijas atrisināšanu.

– Vai, izkaujot tēvzemiešu vecos bukus, morālas dilemmas neradīsies? Jūs taču neesat naivs un lieliski saprotat, ka amati uzņēmumu padomēs katrai partijai stiprina varas pamatus (arī finansiālos).

– Ja mēs būtu ciniski polittehnologi, tad varētu tam piekrist. Jūs pieminējāt morālās kategorijas, un tāpēc gribu uzsvērt, ka Visu Latvijai! nepārprotami tiek uztverta kā tēvzemiešu partnere. Tieši tāpēc arī mums tiek par visām viņu neizdarībām (un otrādi). Jebkurā apvienībā valda savstarpējā atbildība. – Ziniet, no malas izskatās, ka VL!, kas vēl pat nav degunu apsildījusi Saeimā, jau lauza galvu par savu partneru ietekmes sfēru revidēšanu.

– Pagaidiet, pagaidiet... Ja raidījumā žurnālists uzdod konkrētu jautājumu, tad es arī paužu savu viedokli. Man uzdeva jautājumu arī par Kasparu Gerhardu, vai viņam jāpārmanto satiksmes ministra amats. Es atbildēju: manuprāt, nē.

– Vai jums ir kādi argumenti pret viņa palikšanu? Atcerieties, cik stīvi Gerhards savu nacionālo mugurkaulu turēja Andreja Mamikina raidījumā – latviski klusēja kā partizāns komunistu moku kambarī...

– Mans viedoklis par Gerhardu nekādā veidā nav vērsts pret TB/LNNK. Varu apliecināt: ja apvienībai šajā valdībā piedāvātu tikai vienu vietu, bet tēvzemiešiem būtu profesionāls kandidāts, Visu Latvijai! šo cilvēku noteikti atbalstītu. Tomēr atgādināšu arī Roberta Zīles sacīto pirms vēlēšanām. Proti, ļoti būtisks kritērijs ir tas, cik lielā mērā vēlētāji deputātu kandidātiem ir uzticējušies, pievelkot plusiņu vai svītrojot no biļetena. Tas jāņem vērā.

– Atzīmēšu, ka Roberts Zīle uz saviem plciem iznesa visu publisko debašu smagumu... Vai pieļaujat, ka tieši TB/LNNK zīmols bija tā nesējraķete, kas Visu Latvijai! iestartēja 10. Saeimā, jo iepriekš vieni paši jūs nespējāt pārvarēt 5% barjeru.

– Hm... Saprotu, ka šā jautājuma mērķis ir konfrontēt abas puses.

– Konfrontēt? Nebūt nē. Politikas eksperti brīdina, ka 10. Saeimas lielākā problēma esot iekodēta visu apvienību (uzsveru – visu!) iekšējās konkurences cīņā. Kāpēc lai jūs būtu izņēmums?

– Sadarbībā ar TB/LNNK – vismaz līdz šim – es neesmu jutis nekādas indikācijas, kas liecinātu par nopietnām problēmām. Atgādināšu, ka pirms vēlēšanām abu organizāciju reitingi bija pavāji. Šā brīža iznākums liecina, ka kopā spējam itin labi sadarboties. Tādēļ, domājot par nākotni, mums nav ne mazākā iemesla likt TB/LNNK kaut kādus šķēršļus. Tas, uz ko mēs ļoti ceram, – ir krietni lielāka pārstāvniecība nākamajā Saeimā.

– NRA rīkotajā diskusijā viens no tās dalībniekiem teica, ka VL mērķis esot "aprīt TB/LNNK" un tādējādi pieaudzēt pašiem savu politisko muskuļu masu nākamajām vēlēšanām.

– Man TB/LNNK saistās ar organizācijas patriotiskajiem biedriem. Šādus cilvēkus izslēgt no politikas nedrīkst. Tas būtu pilnīgā pretrunā ar mūsu nacionālajiem mērķiem un mēģinājumu saliedēt viņus.

– Jā, bet katrā partijā ir arī savi batjkas...

– Tas ir cits jautājums. Protams, centīsimies panākt, lai šī apvienība, kuras nosaukums iekalts Brīvības piemineklī, turpmāk saistītos tikai ar visu pozitīvo.

– Piedodiet, bet vēlreiz piesaukšu Edgaru Jaunupu, kurš saka, ka, runājot par Visu Latvijai!, rodoties ļoti daudz jautājumu. Piemēram: "Kad Raivis Dzintars un viņa kolēģi spēs noformulēt savu attieksmi un gatavību balsot par ļoti grūtiem un nepopulāriem lēmumiem un neradikalizēt nacionālos jautājumus?" (NRA, 6.10.10). Ko jūs viņam atbildētu?

– Ar nepopulārajiem jautājumiem Jaunups acīmredzot domājis budžeta griešanu, nodokļu celšanu un pabalstu samazināšanu. Pateicoties iepriekšējai – gāzi grīdā! – politikai, esam nonākuši situācijā, kur vienkārši nav izejas. Lieliski saprotam, cik grūtā situācijā patlaban atrodas Latvija. Protams, nāksim Dombrovskim palīgā gan ar cilvēku resursiem, gan ar saviem piedāvājumiem (cits jautājums, vai tos kāds ņems vērā). Tās runas par Saskaņas centra ņemšanu valdībā, iespējams, saistās ar raizēm par to, ka tiks rīkoti dažādi sociālie nemieri un provokācijas. Tomēr svarīgākais ir nepieļaut nodevību nacionālajos jautājumos (iesaistot valdībā SC). Tāpēc atklāti un saprotami jāskaidro sabiedrībai reālā situācija.

– Vai Dombrovskis to skaidro? Ne lūdzoties, ne draudot neatklāj, kas notiks ar budžetu, pensijām; kādas jomas tiks pakļautas t. s. bada režīmam.

– To jautājiet Dombrovska kungam. Kas attiecas uz nacionālo jautājumu radikalizēšanu, par ko runā Jaunups, šis formulējums jau ietver sevī zināmu attieksmi... Manuprāt, ir liela starpība starp vārdu radikalizēšana un aktualizēšana. Nerunāt par vairākām problēmām – tā būtu liela netaisnība pret vēlētāju, kurš mums uzticējis mandātus Saeimā.

– Krievijas mediji pavisam tieši VL! dēvē par neofašistiem. Arī latvju politologi norāda, ka nacionālās apvienības iekļaušana koalīcijā nopietni apdraud Vienotības reputāciju.

– Daudzi ļoti labi atceras situācijas, kad par fašistu varēja nodēvēt tikai tāpēc, ka cilvēks uz krieviski uzdotu jautājumu atbild latviski. Krievijā šāda uztvere vēl arvien ir palikusi spēkā. Atļaušos atzīmēt, ka tomēr eksistē kaut kādas robežas, kuru ietvaros latviešiem pašapziņa ir jāsaglabā, neatkarībā no tā, ko saka viena vai otra kaimiņvalsts.

– Vai jums šķiet, ka leģionāru kaujas šlāgeris Mēs sitīsim tos utainos, ko dziedājāt vēlēšanu naktī televīzijas kameru priekšā, bija labas muzikāli politiskās gaumes paraugs?

– Jā, bet šai dziesmai ir vēl otra rindiņa: mēs sitīsim tos utainos, pēc tam tos zili pelēkos... Tā ir sena karavīru dziesma, kas skaidri demonstrē: leģionāri cīnījušies par brīvību, vēršot ieročus pret ikvienu, kas apdraud Latviju. Visu Latvijai! šajā Saeimā nekad nebūs tā, kas visus glaudīs pa spalvai. Mēs būsim neērti.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"