Garantijas, ka pensionāru ienākumi pēc vēlēšanām nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā netiks samazināti, nav nekādas neatkarīgi no tā, kurš politiskais spēks uzvarēs vēlēšanās un tiks pie valdības veidošanas.
Tieši tāpat nav ticības, ka būtiski tiks palielināts neapliekamais minimums par apgādībā esošiem bērniem, kas ģimenēm būtu atspaids un finansiāls ieguvums, nerunājot par pabalstu palielināšanu, tā saukto māmiņalgu atdošanu, kā sola viens no patlaban opozīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem.
Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma par pensiju samazināšanu, atceļot likuma normas, kuras par 10 un 70 procentiem samazināja pensijas, politiķi savās runās ir gudri pārgājuši no vārda "pensijas" uz "pensionāru ienākumi". Skaidrojums tam ir ļoti vienkāršs: meklējot zemūdens akmeņus partiju solījumos – pensijas nesamazināsim! –, acīgie pensionāri sajutuši bažas, ka viņu ienākumiem politiķi nepieciešamības gadījumā varētu pieķerties no citas puses. Proti, pensijas ir viena lieta, bet pensiju piemaksas, kas nav pamata pensijas sastāvdaļa (to pat atskaitīja, kad pensijas vēl savulaik indeksēja), vai pensiju neapliekamais minimums – cita lieta.
Aiz pensijām stāv ST
Neviens politiskais spēks, sakot, ka pensijas pēc vēlēšanām netiks samazinātas, nemelo, jo, pateicoties ST spriedumam, vairs nav iespējama tāda pensiju apcirpšana kā pērnvasar. "Taču, ja būs vēlēšanās vai nepieciešamība, pensionāru ienākumu samazināšanu ietērps citos, smalkākos, vārdos," bažījas Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aina Verze. Atklātībā nākušie, tiesa, ne oficiālie, Finanšu ministrijas plāni par budžeta izdevumu samazināšanu nākamgad jau apstiprina bažas – ja ne samazināt tieši, tad ar lielāku nodokli, samazinot pensiju neapliekamo minimumu.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) vairākkārt norādījis, ka ministrijas dienaskārtībā pašlaik nav jautājuma par jebkādām izmaiņām pensiju vai pabalstu izmaksā, ka netiek veikti nekādi aprēķini, lai izzinātu, cik dotu tas vai cits samazinājums sociālajā jomā. Tomēr ir skaidrs, ka ietaupījumi būs jāveic. Ja ne tādā apmērā kā pērn vasarā, kad pensiju samazināšana ļāva būtiski ietaupīt valsts izdevumus, tad mazākā – noteikti. Kādi konkrēti varētu būt šīs konsolidācijas apmēri – to uzzināsim jau visai drīz, uzreiz pēc vēlēšanām.
Reālākais – pensiju otrais līmenis
Kā sarunā ar Neatkarīgo atzīst Saeimā pārstāvētie politiķi un kā tas ir izskanējis vairākkārt arī publiski, vissaprātīgā rīcība, ja sociālajā budžetā jāatrod brīvie līdzekļi, būtu otrā pensiju līmeņa iemaksu samazināšana, proti, ieņēmumus no sociālajām iemaksām nākamgad nenovirzītu otrajam pensiju līmenim, bet atstātu tos pirmajā pensiju līmenī. Kā zināms, likumā noteikts, ka nākamgad šai likmei jābūt četriem procentiem no tās sociālo iemaksu daļas, kas aiziet pensijām, šogad – 2%. Ja nākamgad otrajam pensiju līmenim neaizietu neviens santīms (likme 0%), tad ietaupījums būtu 112 miljoni latu. Kā rēķinājusi Labklājības ministrija, viens procents 28 miljoni latu.
"Zināmā mērā tā būtu vienošanās ar jaunajiem, ka pašlaik, redzot, kāda ir situācija valsts budžetā, viņi neiebilstu, ja viņu iemaksas uz vienu gadu paliktu pirmajā līmenī, taču ir nepieciešams sabiedrības atbalsts," spriež Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Viņa uzskata, ka viena no garantijām, ka pensijas netiks samazinātas, ir tieši ST spriedums.
Ģimeņu izvēle
Izvēlē vēlēšanās jābalstās uz to pieredzi, kāda gūta no partiju darbības līdz šim. Tikai divas no partijām piedāvā programmas sadaļu attiecībā uz ģimenēm ar bērniem, taču jāpatur prātā fakts, ka tieši šie politiskie spēki iepriekšējos gados pieņēma daudzus svarīgus lēmumus – gan pozitīvus, gan negatīvus, gan ieviešot māmiņalgas, gan pēcāk tās atņemot strādājošiem vecākiem un apcērpot citiem. Lielākoties solījumos partijas koncentrējušās uz neapliekamo minimumu par apgādājamajiem, solot to palielināt.
***
IEZĪMES
Priekšvēlēšanu laiks sociālajā jomā:
• tikai pēc Satversmes tiesas sprieduma atdotas ieturētās pensijas;
• no šā gada ierobežoti sociālās apdrošināšanas pabalsti, tostarp liegts saņemt vecāku pabalstu strādājošiem vecākiem;
• samazināts ģimenes valsts pabalsts – funkciju auditā turklāt norādīts, ka šo pabalstu varētu maksāt tikai trūcīgajiem, tā ietaupot vairākus miljonus latu;
• nav atcelta norma, ka priekšlaikus pensijā aizgājušie cilvēki saņem dažādu apmēru pensijas – vieni 80%, citi 50%;
• netika samazināts (bet arī ne palielināts) neapliekamais minimums par apgādājamajiem.