Partijas, kuru reitingi šobrīd liecina par iespēju iekļūt 10. Saeimā, vārdos nenostājas pret Satversmi, kurā strikti formulēta valsts un baznīcas šķirtība. Izņemot politisko organizāciju Par labu Latviju! (PLL), kas iesniegusi Saeimā grozījumus pāris likumos, prasot Bībeles mācību skolās ieviest kā obligātu priekšmetu.
Sociologs Aigars Freimanis šo soli vērtē kā PLL mēģinājumu radīt par sevi kristīgi konservatīvas partijas tēlu ar cerību, ka izdosies vecais triks ar kristīgo mācību – reiz Latvijas Pirmās partijas jeb mācītāju partijas panākums bija kristīgās mācības ieviešana skolās kā izvēles priekšmets.
Ieviest ātri un obligāti
Izglītības iestādēs kopš 2004. gada jau tiek mācīta vai nu kristīgā mācība, vai ētika. Sešu gadu laikā kristīgās mācības piekritēju ir tikai 16 procentu. Šādos apstākļos PLL deputāti iesnieguši Saeimas prezidijā grozījumus Izglītības likumā un Reliģisko organizāciju likumā, kas paredz ieviest skolās Bībeles kristīgo mācību no 1. līdz 12. klasei, turklāt jau ar nākamā gada 1. septembri. Arī Jānis Šmits, Rīgas Kristīgo draudžu kolēģijas priekšsēdētājs un PLL deputāta kandidāts, izplatījis vēstījumu, kurā aicina visas partijas, kas pretendē uz pārstāvniecību 10. Saeimā, izteikt skaidru viedokli šajā jautājumā, jo Latvija ir veidota uz kristīgām tradīcijām. Tas novilkšot sarkano frontes līniju starp spēkiem, kas tieši un nepārprotami atbalsta kristīgās vērtības vai arī konsekventi stāv pret tām.
Partijas respektē Satversmi
Neatkarīgā noskaidroja sabiedrībā populārāko partiju nostāju jautājumā par obligātu Bībeles mācīšanu. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) jau atbildējusi ministrijas vārdā – Bībeles mācība skolās nebūtu ieviešama kā atsevišķs un obligāts mācību priekšmets, taču Bībeles tematiku var iekļaut citos mācību priekšmetos.
"Saskaņas centrs ir atklāts visu veidu diskusijām un ar prieku piedalīsies arī šajā, taču pirms tam no idejas autora vēlas dzirdēt juridisko un ekonomisko pamatojumu," politiskās apvienības vārdā atbild Rīgas mēra preses sekretāre Anna Kononova. Līdzīgi runā arī PCTVL deputāta kandidāts Andrejs Tolmačovs. "Protams, varam piedalīties diskusijās. Taču valsts ir atdalīta no baznīcas, un stingri pie tā pieturamies," viņš saka. A. Tolmačovs atļaujas ironizēt, jautājot, vai nākamais PLL radikālo kristiešu solis varētu būt ierosinājums nomainīt Ministru prezidentu ar Nācijas tēvu?
Apvienības Vienotība preses sekretāre Gunda Reire informē, ka Vienotība rūpīgi apsvērs, vai piedalīties vienpusējā diskusijā. "Kristīgās vērtības, protams, ir daļa no mūsu kultūras, bet šobrīd skolā jau apgūst šo mācību, tāda iespēja ir dota. Tas ir izvēles priekšmets un ir optimālais veids, kā Vienotība redz kristīgās mācības un reliģijas iekļaušanu mācību procesā," viņa skaidro.
Sabiedrība negrib
Sabiedrībā jau sākusies diskusija par šo tematu pēc tam, kad katoļu kardināls Jānis Pujats 15. augustā Aglonas svētkos pavēstīja, ka skolās jāievieš Bībeles mācība. Vecāku apvienības Māmiņu klubs aptaujā 71 procents no 800 vecākiem pateikuši – Bībele un reliģija ir mācāma ģimenē, nevis skolā. Reliģijas mācību kā obligāto izvēlētos vien 20 procentu vecāku. Nekas nav mainījies, jo 2004. gadā, veicot līdzīgu aptauju, par reliģijas mācīšanu skolās balsoja 23 procenti.
Arī Valsts prezidents Valdis Zatlers rosinājis izvērtēt šo tradicionālo kristīgo konfesiju vadītāju priekšlikumu. Tikai tad, kad būs zināms sabiedrības viedoklis, lēmumu varēs pieņemt politiķi, viņš teicis.
Kādas būs runas Saeimā?
Sociologs Aigars Freimanis atgādina, ka priekšlikums izskan priekšvēlēšanu laikā. Viņš aizrāda, ka PLL cenšas izmantot šo situāciju savā labā, sakāpināto kristīgo komponenti aizņemoties no mācītāju partijas vēsturiskā mantojuma. Tēmas aktualitātes panākums slēpjas četru lielāko kristīgo konfesiju vadības atbalstā, un jāņem vērā, ka baznīcu finansiālā situācija ir atkarīga no mainīgās politiskās konjunktūras. Piemēram, Aglonas svētkiem naudu piešķir valsts.
Sociologs ķecerīgi nopriecājas, ka būtu tiešām svētīgi dzirdēt debates, ja PLL priekšlikums nonāks līdz izskatīšanai Saeimā. "Tā būs profesionalitātes pārbaude tiem deputātiem, kas ir pret – kāda būs viņu argumentācija, spēja pārliecināt un neaizvainot [ticīgos]. Svarīgi, lai [politiskā] elite diskutē šos jautājumus," viņš uzskata. Politiķiem esot viedoklis, ka katoļu, pareizticīgo un netradicionālo draudžu vēlētāji ir viegli ietekmējami. Var jautāt, vai politiķu domas tātad būs arī viņu domas?