Partijām pavirši solījumi ģimenēm

Man ir tikai viens jautājums gan pie varas esošām politiskajām partijām, gan tām, kuras nav, bet vēlas būt Saeimā, – kad politiskie lēmumi valstī būs sociāli atbildīgi? Tā Neatkarīgajai saka sešu bērnu māmiņa Vita no Rīgas. Viņu nepamet sajūta: valdība rēķinās ar to, ka ģimenes cita citai palīdz, tātad badā nenomirs, bet kādi izaug bērni ģimenēs, kur gadu garumā ir jāknapinās, jātaupa, jālūdz un nav cerību izrauties no šādas situācijas?

Sociāli atbildīga?

Vita nav ne bezdarbniece, ne sliņķe – viņa vienkārši ir skolotāja, kurai pērn septembrī samazināja algu gandrīz uz pusi. "Labi, ka man ir neapliekamais minimums par apgādājamajiem, un, ja to ir seši, tad nodokļu atlaides vismaz ir jūtamas pretstatā tiem, kuriem ir viens vai divi bērni un kuriem alga neko daudz nemainās salīdzinājumā ar kolēģiem bez bērniem," spriež Vita. Jau kādu laiku viņa visus sešus bērnus audzina viena un uzturlīdzekļus saņem no valsts, ne bērnu tēva. "Man nav jātaisnojas par to, kāpēc man ir seši bērni. Tas nav normāli, ka Latvijā mammām ir jākaunas par to, ka viņām ir bērni, ka viņas nosauks par bezatbildīgām," uzsver Vita. Viņasprāt, sociālajai politikai būtu jābūt tādai, lai ģimenēm ar bērniem nav jālūdzas pamata vajadzībām, lai šī sistēma būtu sakārtota, lai pret ģimenēm attiektos ar cieņu, un turklāt jābūt izsvērtai politikai – ne jau pabalsti ir galvenie, bet tas, vai palīdzība ir pietiekami spēcīga brīdī, kad tev tā visvairāk vajadzīga – krīzē, kad esi zaudējis darbu. Diemžēl tas tā nenotiek – cilvēki pierod pie pabalstiem. Vita atzīst, ka partiju programmas nav lasījusi, vismaz pagaidām – tuvojas

1. septembris, un visi seši bērni jālaiž skolā. Visticamāk, viņa smejas, partiju programmās nav atbildes uz jautājumu, kā sešiem bērniem uzreiz sagādāt visu skolai nepieciešamo.

Niecīgs procents lasīs

Māmiņu kluba aptaujā, kurā piedalījās aptuveni 500 ģimeņu, atklājies, ka tikai pieci procenti vecāku izvēlēsies, par kuru partiju balsot vēlēšanās, pēc iepazīšanās ar priekšvēlēšanu programmām. Lielākā daļa vecāku (64% latviešu un 56% krievvalodīgo ģimeņu) pašlaik netic partiju solījumiem, tāpēc neiedziļinās to piedāvātajos priekšlikumos. Lielākā daļa vecāku izvēlētos balsot par tām partijām vai politiskajām apvienībām, kas iepriekš ir apliecinājušas sevi darbos – latviešu ģimenes vairāk uzticas konkrētiem politiķiem (40%), bet krievu – izvēlas savu uzticību atdot partijām (72%). Vecāki lielākoties ir skeptiski pret politiķu solījumiem pirms vēlēšanām.

Kļūda – pabalstu samazināšana

Pie lielākajām kļūdām, ko pieļāvušas pie varas esošās politiskās partijas, minēts aizliegums saņemt bērna kopšanas pabalstu strādājošajiem vecākiem un pabalstu griestu noteikšana. Vecākos ir sarūgtinājums pret varas īstenoto politiku pret ģimenēm, uzskatot, ka šāda attieksme nemudina maksāt nodokļus, dzen nabadzībā un nedod cerību tālākai ģimenes attīstībai un pieaugumam.

Vecāki vēlas, lai politiskās partijas īstenotu ģimenēm atbilstošu politiku, taču solījumiem praktiski vairs neuzticas, jo vienmēr pirms vēlēšanām politiķi sola atbalstīt ģimenes, bet, kad tiek pie varas, tad to intereses aizmirst vai iestāšanās par ģimeņu jautājumiem nav pietiekami stingra.

Vājas programmas

Aptaujāto ģimeņu viedoklis ir pilnīga taisnība, jo, iepazīstoties ar partiju priekšvēlēšanu programmām, nav iespējams gūt priekšstatu par idejām, nostādnēm, kas sagaidīs ģimenes ar bērniem, ja pie varas nāks tā vai cita partija.

Par ģimeņu politiku runāts maz vai nemaz, praktiski neviena partija šoreiz nesola bērnu pabalstus palielināt, izņemot vienu – Kristīgi demokrātisko savienību. Vairākas partijas ģimeņu politikai solījumos tikpat kā nav pieskārušās vai, ja runā par bērniem, tas notiek veselības aprūpes (bezmaksas veselības aprūpi bērniem) vai izglītības kontekstā. Partijas runā par demogrāfiskajām programmām, taču no piedāvātā nav iespējams saprast, kādas tās būs. Šā jautājuma iekļaušana partiju nostādnēs īpaši interesanta šķiet tām partijām, kuras līdz šim bijušas valdībā, jo demogrāfiskās programmas kā tādas Latvijā nav. Tiesa, par to daudz runāts. Programmas nedod apstiprinājumu tam, ka pēc vēlēšanām šāda programma pēkšņi radīsies.

***

PARTIJU SOLĪJUMI

Politiskā partija ; Priekšvēlēšanu solījumi ģimenēm ar bērniem

PCTVL

- Nodrošināt labvēlīgu dzīves telpu ģimenēm ar bērniem

- Panākt daļēju bērnu pārtikas un pirmās nepieciešamības preču kompensāciju

- Saglabāt vecāku pabalstus pašreizējā līmenī

- Līdz 2013. gadam trīs reizes paaugstināt neapliekamo minimumu strādājošajiem vecākiem

- Stimulēt darba devējus veidot attālinātas darba vietas, lai vecākiem atliktu pietiekami daudz laika saskarsmei ar bērniem

Vienotība

- Programma Trešais bērns, lai tuvinātu dzimstību tautas ataudzes līmenim

- Sola panākt dzimstības pieauguma atjaunošanos

Ražots Latvijā

- Par ģimeņu un bērnu politiku nekas nav minēts, izņemot solījumu par bezmaksas pilnu medicīnisko palīdzību bērniem līdz 18 gadu vecumam

Saskaņas centrs

- Īstenot ilglaicīgu demogrāfisko programmu, kas veicinās jaunu ģimeņu veidošanu, bērnu radīšanu un audzināšanu. Latvija pastāvēs, ja katrā ģimenē būs vismaz divi bērni

ZZS

- Veidot ģimeni atbalstošu valsts politiku

Par prezidentālu republiku

- Bezmaksas veselības aizsardzības pakalpojumi daudzbērnu ģimenēm, vientuļajām mātēm, bērniem, mazturīgajām ģimenēm

Par labu Latviju

- Bezmaksas veselības aprūpe bērniem un pensionāriem

Pēdējā partija

- Nodokļu atlaides, pabalsti, pieejama izglītība un veselības aprūpe – viss iespējamais un neiespējamais, lai Latvijā dzimtu bērni un atgrieztos emigranti. Jo valsts bez cilvēkiem ir ļoti slikts joks

Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK

- Paredzēt valsts galvojumu jaunām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei 30% apmērā no bankas nodrošinājuma

- Celt ar nodokli neapliekamo ienākumu minimumu un neapliekamo minimumu par katru apgādājamo – ar pieaugumu par katru nākamo bērnu

Kristīgi demokrātiskā savienība

- Samazināt nodokļa slogu un palielināt pabalstus ģimenēm ar bērniem

Tautas kontrole, Atbildība un Daugava – Latvijai –

Avots: partiju programmas

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais