Daudzi pieredzējuši Saeimas deputāti pirms 11. Saeimas vēlēšanām nolēmuši pielikt punktu parlamentārajai karjerai. Kaut arī politiskie aizgājēji savu rīcību pamato ar nepieciešamību pēc jaunām sejām, politikas ābečnieki nebūs tie, kuri partijas ievilks nākamajā Saeimā. Tāpēc no parlamenta skatuves joprojām nepazūd nepopulāras, toties pazīstamas sejas.
Einars Repše, Anna Seile, Raimonds Pauls, Vilnis Edvīns Bresis, Ausma Kantāne-Ziedone, Tatjana Koķe, Pauls Putniņš, Leopolds Ozoliņš, Aleksejs Vidavskis, Martijans Bekasovs un citi – katram no viņiem ir savs pamatojums, kāpēc nekandidēs nākamajās vēlēšanās. Politikas ilgdzīvotājs (kopš 1990. gada parlamentā darbojies bez pārtraukuma), tautpartijietis Jānis Lagzdiņš jau pavasarī pārsteidza ar paziņojumu, ka izstājas no partijas un vēlēšanās nekandidēs. Šīs partijas biedrs R. Pauls tagad saka: "Pietiek! Jādod vieta jaunajiem, politiķu paaudzēm ir jāmainās." Līdzīgi kā A. Seile (Pilsoniskā savienība), kura bijusi jau Augstākās padomes un pēc tam – visu Saeimas sasaukumu deputāte. Žilbinoša ir aktrises Ausmas Kantānes-Ziedones (Jaunais laiks) atzīšanās, ka viņa kandidētu par spīti visam, ja vien būtu jaunāka.
JL seja, finanšu ministrs E. Repše pavēstījis, ka viņš nevēlas turpināt darbu parlamentā, taču ar padomiem atbalstīs partiju apvienību Vienotība un būs uzticīgs JL ideāliem. "Vairāk nekā 20 gadu strādājis valsts labā. Finanšu ministra amats prasa lielu piepūli – gan fizisku, gan emocionālu," neordinārā politiķa lēmumu dara zināmu viņa runasvīrs Aleksis Jarockis. Par E. Repšes nākotnes plāniem vēl esot pāragri runāt. Savukārt izglītības un zinātnes ministre, pēc izglītības pedagoģe, Tatjana Koķe (ZZS) pēc Saeimas deputāta mandāta nolikšanas saskata savas iespējas izglītības un zinātnes jomā, no kuras viņa ienākusi politikā. Ministre esot saņēmusi dažus starptautiskus piedāvājumus, bet pašlaik uz tiem nav atsaukusies.
Dramaturgs P. Putniņš (ZZS) ar humoru atzīst, ka "ļoti gribu atdoties teātrim, bet tur ir lieli aizspriedumi pret tiem, kas izpaudušies politikā". Viņš Saeimu pamet vairāku iemeslu dēļ, bet būtiskākais esot paša augstās prasības, kuras parlamenta deputāta statusā viņš nespēj izpildīt. Otrs – veselības problēmas. "Ar gadiem Saeimas deputāts paliek rimtāks, un tas neder, ja domājam par savu valsti. Jānāk jaunajiem, viņiem ir īpašs potenciāls uzrunāt cilvēkus," saka P. Putniņš.
Maestro R. Pauls ir sakalis plānus, ko darīs pēc deputātēšanas beigām. Kamēr pirksti kustas un smadzenes strādā, esot vērts padomāt par savu koncertprogrammu, kā arī profesionālu koncertu un muzikālu pasākumu rīkošanu.
Pērnā gada nogalē vairāki Saeimas deputāti pieļāva, ka viņus valsts mēroga politikā vairs neredzēsim. Šogad darbi no vārdiem atšķiras. Viens no tādiem ir Kārlis Leiškalns (TP), kurš nu kandidē Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Savus pagājušā gada izteikumus viņš aizbildina ar nogurumu un situāciju politikā. Šobrīd deputāts ir "gatavs darīt visu, lai nekustamā nodokļa piemērošana nekļūtu par genocīdu pret iedzīvotājiem". Turklāt viņam vēl četri gadi līdz pensijai un vēlme piedalīties parlamentārajā politikā. Arī tēvzemietis Juris Dobelis 2009. gadā nedaudz koķetēja par savu politisko aiziešanu, bet šogad kandidē Zemgales vēlēšanu apgabalā. No viņa teiktā noprotams, ka pieredzējušais parlamentārietis Saeimas namu pamestu, ja nāktos pievienoties Vienotībai, kā sākotnēji bija iecerēts, taču tagad viņu apmierinot kopā būšana ar nacionālo spēku Visu Latvijai!
Kaut arī paši politiķi runā par vajadzību pēc paaudžu maiņas, tie ir tikai vārdi. Pirms Saeimas vēlēšanām tik un tā lokomotīvju statusā tiek izvirzīti pazīstami, kaut arī nepopulāri politiķi. Pat Vienotība, kura lepojas ar daudziem jo daudziem politikas iesācējiem, tik un tā paļaujas uz pārbaudītām vērtībām. Politisko procesu vērtētājs Mārcis Bendiks ir skeptisks: "Cilvēki brēc pēc jaunā, bet balso par pazīstamajiem – dziedātājiem, diktoriem, svarcēlājiem."
Sociologs Aigars Freimanis vairākkārt uzsvēris, ka Saeima ir morāli novecojusi un degradējusies, taču – kā tas atspoguļosies vēlēšanu rezultātos? M. Bendiks nelolo ilūzijas, ka vēlētāji būs gatavi analizēt partiju solījumus. Tā vietā viņi izvēlēsies zināmus politiķus, kaut arī ar zemiem popularitātes reitingiem, piemēram, Andri Šķēli (TP) un Aināru Šleseru (LPP/LC). Kopā ar viņiem Saeimā tiks ierauti arī politikas ābečnieki un vismaz daļēji notiks asiņu nomaiņa. Savulaik tieši tā ienāca A. Šķēle un E. Repše. "Neredzu tādu mehānismu, kā šobrīd, parādoties jauniem līderiem, viņi spētu ievilkt [partiju Saeimā]," saka M. Bendiks, "pazīstamu nūģi, slaistu un alkatīgu tipu nomainot ar jaunu, nav teikts, ka partija vinnē. Nepopulāri cilvēki nekaitē kampaņai, ja tā ir pareizi izplānota." Viņš atgādina ZZS piemēru, kad savulaik Vilim Krištopanam un Ingrīdai Ūdrei bija zemi popularitātes reitingi, tomēr šis politiskais spēks ir palicis stabils veidojums, kam reitingi joprojām virzās uz augšu.
