Pašreizējo pašvaldības deputātu bīdīšana 10. Saeimas vēlēšanu listē ir loģisks solis, taču nevar ignorēt arī faktu, ka partiju rezervistu soliņi kļuvuši tik īsi, ka trūkst harismātisku personību un jāizlīdzas ar jau esošajiem vietējās politikas smagsvariem.
Pagaidām visuzskatāmāk to demonstrē partiju apvienības Vienotība loceklis Jaunais laiks. No šīs partijas 10. Saeimas vēlēšanās kandidēs pašvaldību darbinieku plejāde. Vidzemē – Līgatnes mērs Ainārs Šteins, Valmieras domes deputāts Guntars Galvanovskis, Gulbenes novada domes deputāts Andis Caunītis. Zemgalē – Tukuma novada domes deputāte Dace Lebeda, Kurzemē – Talsu novada domes deputāts Andris Dedzis, Liepājas domes deputāts Ivars Ķervis. Latgalē – Ķekavas novada domes deputāts Juris Jerums, Riebiņu novada domes deputāts Pēteris Rožinskis un Līvānu novada domes deputāte Maija Spūle. Rīgā – deputāti Olafs Pulks un Kārlis Strēlis. Vienotības līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL) uz Neatkarīgās jautājumu, kāpēc sarakstā ir tik daudz pašvaldības deputātu, atbild: "JL izveidotais kandidātu saraksts ir veiksmīgi sabalansēts, veidojot spēcīgu kandidātu komandu. Šīs Saeimas vēlēšanas Latvijas parlamentārajai demokrātijai un tiesiskumam būs izšķirošas, tāpēc svarīgi, lai jaunās Saeimas veidošanā iesaistītos ikviens, kas līdz šim savu profesionalitāti, demokrātijas vērtības un spējas ir pierādījis darbos."
Lokomotīvju nebūs
Iespējams, partija tiešām izraudzījusies profesionāļus, taču tikpat iespējams, ka šāda izvēle saistīta ar 10. Saeimas vēlēšanu novitāti – partijām aizliegts vienus un tos pašus deputātu kandidātus pieteikt vairākos vēlēšanu apgabalos.
Sociologs Aigars Freimanis vietējo domju deputātu iekļaušanu kandidātu sarakstā vērtē kā pragmatisku apsvērumu vadītu soli. Tādējādi partijas cer savākt balsis, jo nu katrā vēlēšanu apgabalā ir jāveido unikāls kandidātu saraksts. "Tas, ka nebūs lokomotīvju, būs negaidīts pavērsiens politikā, tas kampaņas vidi un klimatu var padarīt citu," viņš domā.
Citas partijas par saviem deputātu kandidātiem runā aptuveni. Zināms, ka apvienības Par labu Latviju kandidātu sarakstā no LPP/LC būs pašvaldībnieki – Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers un Rīgas domnieks Jānis Šmits, Latgalē – Daugavpils mēra vietniece Rita Strode un bijusī Ludzas domes priekšsēdētāja Valentīna Lazovska (viņa pārstāv TP), kā arī Vecumnieku novada domes vadītājs Rihards Melgailis. Savukārt Rīgas dome, ļoti iespējams, atvadīsies no Sergeja Dolgopolova (SC).
Laužas labot likumus
Neatkarīgās aptaujātie Saeimas deputātu kandidāti gandrīz vienā mutē stāstīja par iespēju ietekmēt likumdošanu, aizejot uz Saeimu. S. Dolgopolovs saka: "Liela daļa problēmu, kas rodas pašvaldībām, ir likumu nesakārtotības dēļ. To var sakārtot tikai no iekšienes. Ņemot vērā manu pieredzi parlamenta darbā un pašvaldībā, redzu sev pielietojumu parlamentā." J. Šmits ir atklātāks – likumdošanas darbs Saeimā ir radošs, bet domē – administratīvs. Tā kā viņš ir "vairāk radošs cilvēks", tad vēlas Saeimā aizsargāt un nostiprināt tradicionālās konservatīvās un kristīgi nacionālās vērtības, kas var izvest valsti no morālās krīzes.
R. Melgailis runā līdzīgi: "Esmu pietiekami ilgi pašvaldībā nostrādājis un pieredzi varu izmantot likumu praksē. Ja kāds izgājis pašvaldības skolu, tas ir pluss." Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) vismaz vārdos ir mierīgs par pašvaldības darba kvalitāti, ja to pamestu gan A. Šlesers, gan S. Dolgopolovs: "Šīs koalīcijas galvenais pluss ir tās saliedētība un spēja strādāt komandā – mēs pārgrupēsimies, klāt nāks jauni deputāti. Turklāt, esot Saeimā, mūsu deputāti varēs lieliski palīdzēt, strādājot pie pašvaldībai svarīgiem jautājumiem."
Rezervistu soliņš ir īss
Tomēr A. Freimanis nav tik diplomātiski optimistisks: "Partiju rezervistu soliņi nenoliedzami ir īsi, jo politika nav saldais pīrādziņš, kurā daudziem gribas iekosties, zinot, kas tur iekšā. Šī Saeima ir morāli senila. Tā nav spējusi pilntiesīgi uzrunāt sabiedrību, bet pašvaldībās ievēlētie cilvēki ir pārbaudīti, viņiem ir uzticības mandāts." Īsais rezervistu soliņš ļaus paņemt citus deputātus Rīgas domē, taču ne vadošajos amatos, ko pašlaik ieņem A. Šlesers un S. Dolgopolovs. Pilnīgi iespējams, ka par vicemēru kļūtu LPP/LC pārstāvis Andris Ameriks, kurš šo amatu apvienotu ar komitejas vadīšanu, bet S. Dolgopolova vadīto Pilsētas attīstības komiteju varētu apvienot ar kādu citu.
ZZS un LPP/LC kopīgi mēģināja panākt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kas ļautu pašvaldību deputātiem izlemt, vai viņi pēc ievēlēšanas grib strādāt domē vai parlamentā. Tā kā mācītāju partijas pārstāvis Oskars Kastēns atsauca savu parakstu no grozījumiem, tie netika virzīti izskatīšanai. Formāli viņš aizbildinājās, ka ieguvis papildinformāciju, kādas neesot bijis, parakstot likuma grozījumus. Neformāli LPP/LC izlēma neraustīt lauvu aiz ūsām, jo partijas pirmais numurs Rīgas vēlēšanu apgabalā ir A. Šlesers, un, ja ZZS būtu likusi savu trumpi Aivaru Lembergu, tas LPP/LC nebūtu izdevīgi.