Bez komentāriem, izsakot vien nebūtiskas frāzes, sestdien Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdi pēc piecu stundu darba atstāja tās dalībnieki.
Zināms, ka sēdē nolemts lūgt premjeru Valdi Dombrovski (JL) izveidot starpinstitūciju komisiju ģenerālprokurora pienākumu izpildītāja Arvīda Kalniņa vadībā, kas izvērtētu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) struktūru. Vismaz uz vairākiem mēnešiem KNAB nemierniekiem apsolīts saglabāt esošos amatus, un tādējādi formāli konflikts šajā institūcijā ir noslāpēts – apmēram tā var iztulkot NDP sēdes rezultātu.
Pārmetumi visaugstākajā līmenī
Valsts prezidents Valdis Zatlers sēdi sasauca Rīgas pilī, lai iztaujātu KNAB vadību – priekšnieku Normundu Vilnīti un abus viņa vietniekus Jutu Strīķi un Alvi Vilku. Starp biroja vadību ilgstoši izvērties konflikts, jo N. Vilnītis uzsācis reformas biroja darbā, izveidojot korupcijas apkarotāju grupu reģionos, kas izraisījis citu darbinieku pretstāvi un iebildumus. Viņi pat uzrakstījuši atklāto vēstuli, savukārt premjeram tiek pārmests, ka viņš tiekas ar atsevišķiem biroja darbiniekiem, tādējādi politizējot situāciju. Piemēram, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) intervijā Neatkarīgajai sacīja, ka V. Dombrovskis pārāk iejaucies KNAB darbā, turklāt nevis sadarbojies ar tā vadītāju, bet gan ar personām, kas ir noskaņotas pret N. Vilnīti.
Veidos komisiju, saglabās amatus
Komisijas darbā varētu iesaistīt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Nacionālās drošības komisijas pārstāvi, Nacionālās drošības padomes sekretāru, Satversmes aizsardzības biroja direktoru, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru, Tieslietu ministrijas valsts sekretāru un Drošības policijas priekšnieku. Precīzu komisijas sastāvu noteiks Ministru prezidents ar rīkojumu. Starpinstitūciju komisijas uzdevums būs izvērtēt KNAB struktūras modeļa efektivitāti biroja funkciju optimizēšanai un darbības uzlabošanai attiecībā uz veidojamo reģionālā principa sasaisti ar funkcionālajiem blokiem, kā arī sagatavot struktūras modeļa ieteikumus. Komisijas vērtējums izskatīšanai NDP būs jāiesniedz līdz 1. septembrim. Tā kā NDP aicinājusi KNAB vadību saglabāt uz 2010. gada 19. jūniju izveidoto biroja struktūru līdz komisijas atzinuma izskatīšanai padomē, tas nozīmē, ka visas trīs KNAB vadošās amatpersonas paliek savos amatos.
Strīdi grauj KNAB prestižu
V. Zatlers jau norādījis, ka strīdi KNAB iekšienē grauj tā tēlu un nedara labu priekšvēlēšanu procesam. Viņš uzsvēra, ka KNAB tagad būtu jāpievēršas vēlēšanu tēriņu un aģitācijas uzraudzībai, tāpēc konflikts ir vismaz jāapstādina, ja to nav iespējams novērst. Vai tas būs izdevies, pašlaik grūti pateikt, jo neoficiāli Neatkarīgā dzirdēja izteikumu, ka daudziem šajā sakarā ir privāts viedoklis un konflikts starp N. Vilnīti un viņa vietniekiem atgādina Monteki un Kapuleti kaislības Šekspīra cienīgā garā.
Sociologs Aigars Freimanis atzīst, ka, no malas raugoties uz KNAB notiekošo, ir grūti atbildēt, kas ir šā konflikta pamatā: konkrētu personu raksturu nesaderība, politisko partiju ietekme vai strīds pēc būtības – par nekvalitatīvu reformu. "Varbūt ir vēl citi iemesli, ne tikai šie," viņš saka. Tāpēc gribot negribot pašlaik ir iespējas visdažādākajai interpretācijai un spekulācijām. Sociologs uzskata, ka politiķu klātbūtne, mēģinot rast risinājumu konfliktam, tam piešķir politikas piegaršu, īpaši priekšvēlēšanu periodā. Konflikts nenoliedzami radījis kaitējumu KNAB kā tiesībsargājošas iestādes autoritātei, un pašlaik notiekošais nenāk par labu iestādes reputācijai kopumā. "Rodas bažas par iestādes rīcībspēju," skaidro A. Freimanis. Tomēr viņš arī norāda, ka KNAB pēdējā laikā izcēlies ne tikai ar skandāliem, bet arī ar lavīnveida aktivitātēm, ar to domājot Latvenergo lietu.