Saeimas vairākums ceturtdienas, 10.marta, parlamenta sēdē atbalstīs par strīdīgiem dēvētos grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā.
LETA jau ziņoja, ka strīdīgs viedoklis iepriekš izskanējis par deputāta Alekseja Loskutova (V) virzītajiem un Saeimā otrajā lasījumā atbalstītiem priekšlikumiem.
"Vienotība" iepriekš bija paudusi, ka tā neatbalsta pretrunīgi vērtētos priekšlikumus šim likumprojektam. Politiskais spēks arī rosināja no likuma izslēgt Loskutova priekšlikumus, taču "Vienotības" ideja neguva atbildīgās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas atbalstu.
"Saskaņas" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins informēja, ka frakcija rīt balsojumā atbalstīs iepriekš komisijas sagatavoto likumprojekta redakciju.
Arī Zaļo un zemnieku savienība balsos par komisijā atbalstīto redakciju, aģentūrai LETA norādīja politiskā spēka frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš informēja, ka frakcija šodien tikās ar KNAB pārstāvjiem un nolēma atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumus, proti, komisijas atbalstīto likumprojekta redakciju.
Latvijas Reģionu apvienība rīkosies tāpat, apliecināja LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.
Arī partijas "No sirds Latvijai" deputāti šodien tikās ar KNAB pārstāvjiem. Pēc viņu uzklausīšanas politiskais spēks nolēma balsot par sagatavoto likumprojektu.
Saeima rīt par likuma grozījumiem balsos trešajā, galīgajā, lasījumā.
Kā ziņots, KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība iepriekš pauda uzskatu, ka Saeimā otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta mērķis ir palielināt KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka patvaļu, ļaujot viņam iznīcināt KNAB. Arodbiedrībā aģentūrai LETA norāda, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendāciju aizsegā atbalstītie bijušā KNAB priekšnieka Loskutova priekšlikumi ir klajā pretrunā OECD pamatnostādnēm, Latvijas valdības lēmumam un rezultātā iznīcina KNAB pamatfunkciju veicēju neatkarību, tādējādi graujot arī izmeklēšanas neatkarību no ārējās ietekmes.
Šo priekšlikumu pieņemšana dos iespēju ar administratīvām metodēm izrēķināties ar darbiniekiem, piemēram, lai nepieļautu valstiski svarīga nozieguma atklāšanu, ļaus izmeklētāju, kas izmeklē krimināllietu, rotēt jeb pārcelt uz nodaļu, kas pārbauda deklarācijas vai pieņem apmeklētājus, uzskata arodbiedrība. "Atbalstīto grozījumu mērķis ir palielināt Streļčenoka patvaļu, ļaujot viņam iznīcināt KNAB," uzsver arodbiedrībā.
Kā ziņots, KNAB iepriekš aicināja amatpersonas un politiķus būt atbildīgiem un savos secinājumos par KNAB likuma grozījumiem balstīties uz juridiskiem argumentiem.
KNAB raksta, ka virzītie grozījumi KNAB likumā stiprinās biroju, jo novērsīs tiesisko nenoteiktību jautājumā par KNAB amatpersonu piederību valsts dienestam. KNAB uzsver, ka no tiesību sistēmas viedokļa uz institūcijām, kuras veic operatīvo darbību un izmeklēšanu, ir jāattiecina vienāds regulējums. Grozījumi paredz, ka KNAB nodarbinātie atrodas valsts dienestā, kā tas ir citās valsts iestādēs, kurām piešķirtas izmeklēšanas un operatīvās darbības pilnvaras.
KNAB šobrīd joprojām ir vienīgā tiesībsargājošā iestāde, kuras amatpersonas neatrodas dienesta attiecībās ar valsti, bet, līdzīgi kā privāttiesību subjektos, atrodas darba tiesiskajās attiecībās.
Tā kā arvien biežāk publiskajā telpā izskan amatpersonu un politiķu nepamatotie pieņēmumi, ka šo grozījumu mērķis esot "izrēķināties ar nepaklausīgām KNAB amatpersonām" un "graut arī izmeklēšanas neatkarību no ārējās ietekmes", KNAB aicina būt atbildīgiem un savos secinājumos balstīties uz juridiskiem argumentiem, nevis pieņēmumiem, it īpaši pirms iestāšanās OECD.
KNAB likuma grozījumi sākotnējā variantā bija sagatavoti pēc OECD rekomendācijām, kas Latvijai sniegtas korupcijas apkarošanas jomā. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pagājušajā nedēļā izskatīšanai Saeimā trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja šos likuma grozījumus.